Pēc mācībspēkiem neizdevīgas slodžu un algu reformas bijusī docente tiesā uzvar LLU

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) pirms trim gadiem īstenotā darba slodžu un līdz ar to algu reforma ir bijusi pretlikumīga. Tā secināms pēc kādas nu jau noslēgtas tiesvedības, kurā kāda bijusī docente vērsās pret universitāti.

Pēc mācībspēkiem neizdevīgas slodžu un algu reformas bijusī docente tiesā uzvar LLUEdgars Kupčs
    Atalgojuma sistēmas maiņa mācībspēkiem nozīmēja par to pašu darbu saņemt divreiz mazāku algu, jo universitātes vadība bija izdomājusi, ka zinātniskais darbs, gatavošanās lekcijām un starpbrīži, kā arī izbraukuma nodarbības vai darbinieku sanāksmes nav ieskaitāmas darba laikā. Šī tiesvedība augstskolai prasījusi pāris desmitus tūkstošu eiro papildu tēriņus, taču pēc šī precedenta var sekot citu mācībspēku sacelšanās un tām sekojoši izdevumi universitātei.

     

    Par LLU vadības izstrādāto darba uzskaites sistēmas reformu vēstīts pirms trim gadiem. Toreiz kājās cēlās Veterinārmedicīnas fakultātes mācībspēki, iebilstot pret ieceri, ka turpmāk darba laiks skaitīsies būtībā tikai nolasītās lekcijas. Gatavošanās tām, zinātniskais darbs un pat pauzes starp nodarbībām augstskolas vadības ieskatā nebija uzskatāms par strādāšanu. Tam sekas bija vismaz divreiz zemāka samaksa par līdzšinējo mācībspēka darbu vai arī būtiski vairāk lekciju, lai nopelnītu ierasto algu.

    Lai gan neapmierinātība rūga lielā daļā mācībspēku, uz tiesu pret universitātes vadību devās tikai docente Gundega Mičule, kam par ierasto darbu sanāktu vairs tikai 379 eiro alga. Mičule neparakstīja darba līguma grozījumus un pēc tam viņu atlaida no darba.

    Mičules nodarbības un lekciju temati ātri tika pārdalīti citiem mācībspēkiem, bet strādājošo neapmierinātība ar darba samaksas reformu nonāca līdz nozares arodbiedrības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesaistei, un pēc to norādēm par prettiesiskajām izmaiņām augstskola savus normatīvus koriģēja. Savukārt atlaistā docente Mičule vērsās tiesā par nelikumīgu atlaišanu, nepareizi aprēķinātu algu un neizmaksātā piedziņu.

    Tagad ar nepārsūdzamu spriedumu viņas pusē nostājusies arī Augstākā tiesa, un universitātei nācies bijušajai docentei izmaksāt teju 20 000 eiro. Viņa ar fakultāti labprāt atkal sadarbotos.

    "(..) Protams, ir jāņem vērā, ka divus gadus es nelasīju lekcijas un nesekoju līdzi detaļās visam. Tad ir jāmācās atkal pa jaunam, jāiet visam cauri (..)," spriež Mičule.

    Tagadējais Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko stāsta, ka universitātes vadība pēc ministrijas iejaukšanās darba uzskaites kārtību nedaudz uzlaboja. Taču organizatoriskie darbi, lekciju gatavošana, zinātniskais darbs arvien nav slodzē.

    LLU prorektors Aigars Laizāns, kura mēnešalga ir ap 3700 eiro, pirms pāris gadiem izteikumos Latvijas Televīzijai par algu reformu bija pārliecināts. 

    Pēc zaudējuma tiesā universitātes vadība runāt negrib. Augstskolas pārstāve Lāsma Līcīte lakonisku komentāru atsūtīja e-pastā, uz papildjautājumiem atbildot, ka universitāte plašākus komentārus nesniegs.

    "Diemžēl normatīvie akti Latvijā ir interpretāciju objekts. To pierāda ne tikai šis gadījums, bet arī citi tam līdzīgi un fakts, ka par konkrēto gadījumu dažādās instancēs saņemti pretrunīgi tiesas spriedumi. Turklāt tiesa vērtēja konkrētu darba tiesisko attiecību strīdu, nevis LLU lēmumu pieņemšanas un īstenošanas kārtību, tāpēc plašākām konsekvencēm nav juridiska pamata. Universitāte tiesas lēmumu nekomentēs, jo daļa no tā ir sensitīva informācija, kas saistīta ar personas datiem. Tiesas lēmums jau ir izpildīts. Šāda tiesvedība ir vienīgā LLU," norāda augstskolā.

    Universitātes vadības ieviestā reforma un nesaskaņas ar rektorātu bija nozīmīgi iegansti, kāpēc tā laika Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis pievērsās politikai. Tagad viņš ir "Attīstībai/Par!" deputāts Saeimā, vada Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisiju.

    "Es gan to netraktētu kā vienu, ļoti specifisku gadījumu. Domāju, ka tā ir sistēmiska problēma pat ne tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Tā ir sistēmiska problēma, es pieļauju, arī citās universitātēs. (..) Noteikti tuvākajā nākotnē rosināšu šo tematu arī Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā, lai skatītu, ko tad no valsts puses šajās it kā lielās augstskolu autonomijas apstākļos mēs tomēr varam regulēt, jo normālā situācijā augstskolai pašai vajadzētu būt ieinteresētai neradīt tādu sistēmu, kas traucē vai neļauj mācībspēkam kvalitatīvi strādāt. Vispār tā nevajadzētu faktiski būt," uzskata Dūrītis.

    Valsts ieņēmumu dienestā apkopotie amatpersonu deklarāciju dati rāda, ka algu reforma nav nākusi par sliktu LLU rektorei Irinai Pilverei no Zaļo un Zemnieku savienības. Reformu gadā viņas mēnešalga bija ap 5650 eiro, bet gadu vēlāk izauga līdz vairāk nekā 6200 eiro mēnesī. Papildus rektore augstskolā saņem arī desmit līdz 20 tūkstošu eiro honorāru.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti