Ikšķiles novads Satversmes tiesā apstrīdēs obligāto projektu saskaņošanu ar kaimiņu novadiem

Ikšķiles novada domes deputāti ceturtdien, 4.jūnijā, ārkārtas domes sēdē nolēma Satversmes tiesā apstrīdēt valdības 12. maijā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus. Tie paredz, ka pirms valsts aizdevuma saņemšanas lielākiem projektiem plāni ir saskaņojami ar tām pašvaldībām, ar kurām pēc teritoriālās reformas būs vienā novadā. Ikšķilei vairāku miljonu eiro investīcijām zaļā gaisma jādabū no Ogres novada, taču tā vadītājs Ikšķili šantažējot.

Valdība jau pirms mēneša lēma, ka Covid-19 ekonomisko seku mazināšanai pašvaldību aizņemšanās limitu palielinās par 150 miljoniem eiro. Maija vidū savukārt valdība lēmumu papildināja ar noteikumu, ka aizņēmumu un investīciju plāni pašvaldībām ir jāsaskaņo ar tiem kaimiņiem, ar ko nākotnē veidos vienotu novadu. Tas nepieciešams, lai pašvaldības, pirmkārt, naudu tērētu efektīvi, bet, otrkārt, ar tēriņiem neradītu grūtas saistības nākotnes apvienotajai pašvaldībai.

"Ņemot vērā, ka šāds saskaņojums nav nepieciešams pašvaldībām, kuras tiks noteiktas kā administratīvie centri vai kuras netiks apvienotas ar kādu citu pašvaldību, šis, jau pirms teritoriālās reformas īstenošanas izvirzītais nosacījums, ir vērtējams kā papildu ierobežojums pašvaldībām, kuras teritoriālās reformas rezultātā tiks pievienotas kādai citai pašvaldībai. Jo īpaši ņemot vērā, ka tas var radīt būtiskus traucējumus šo pašvaldību iedzīvotājiem nozīmīgu projektu īstenošanai nepieciešamā valsts budžeta aizņēmuma saņemšanai," paziņojumā medijiem skaidroja Ikšķiles novada domes pārstāve Laura Dūša.

Ikšķiles novada dome vērsīsies Satversmes tiesāEdgars Kupčš
    Ikšķile grib aizņemties 3,7 miljonus eiro diviem projektiem. "Ģimenes ārstu prakse, nomas telpu izbūvi, bibliotēka, klientu apkalpošanas centrs, bāriņtiesa, otra sadaļa ir infrastruktūra, ielu izbūve," par plānotajiem projektiem stāstīja Ikšķiles novada domes vadītājs Indulis Trapiņš ("Vienotības"/Latvijas Zaļā partija).

    Pašvaldību vēlmes pēc aizdevumiem izvērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Un, lai gan vēl Saeima nav pieņēmusi likumu par novadu reformu un līdz ar to nav līdz galam zināma nākotnes pašvaldību karte, jau tagad domēm aizņēmumi jāsaskaņo ar blakus novadiem. Tāpēc Ikšķiles domes maija nogales sēdē bija uzaicināts Ogres mērs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība).

    "Jūsu administratīvajā teritorijā atrodas ledus halle. Šajā ledus hallē trenējas gan Ogres bērni, gan Ikšķiles bērni. Mēs jau gadus desmit atbalstām to visu. Apmēram Ogres pašvaldība 100 tūkstošus iegulda, lai šī ledus halle darbotos, lai bērni varētu darboties. Mēs bijām jums nosūtījuši vēstuli, ka varbūt mēs to varētu kopā darīt," sēdē norādīja Helmanis.

    Helmaņa pieminētā Vidzemes ledus halle, ko mēdz saukt arī par Ogres ledus halli, juridiski atrodas Ikšķiles teritorijā, bet pēc būtības ir Ogres pilsētā. Ikšķiles mērs Trapiņš apgalvo, ka Ogre piekritusi dot zaļo gaismu tās aizņemšanās plāniem ar šantāžas metodēm.

    "Kaimiņš mans pateica, ka mums ir jāatbalsta hokejs, tajā momentā viņš tos 30 tūkstošus neminēja, minēja aizkulisēs kāds cits viņa partijas biedrs. Helmaņa vārdi tie nebija - 30 tūkstoši. Bija tāda šantāža - kad jūs atbalstīsiet hokeju, mēs izdosim šo te saskaņojumu," sacīja Trapiņš. 

    "Pilnīgas muļķības! Tas ir Trapiņa kunga izdomājums," sacīja Helmanis. Ogres domes priekšsēdis skaidroja, ka par Ikšķiles finansējumu ledus hallei runājis vispārīgi, pieminot dažādas lietas, kas skar abu novadu sadarbību, esot kaimiņos.

    Helmanis uzsvēra, ka "vinnēs tikai tie, kas sadarbosies". "Mēs jau kopā uzbūvēsim to novadu. Nezinu, no kurienes Trapiņš ir ņēmis 30 tūkstošus, kaut ko tādu,"  piebilda Helmanis. 

    Taujāts, vai no Ogres puses Ikšķiles plāniem ir dota zaļā gaisma, Helmanis norādīja: "Mums ir laiks, mēs pieņemsim lēmumu, tad pateiksim". 

    Ikšķile cerējusi Ogres akceptu saņemt jau pagājušajā piektdienā, lai pirmdien iesniegtu prasību pēc aizņēmuma, taču mērs Trapiņš sapratis, ka Ogre pretī neies.

    "Laikam Ogres kolēģi izmanto to normu, ka mēneša laikā viņš var atbildēt. Mēs lūdzām līdz piektdienai," sacīja Trapiņš.

    VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša skaidroja, ka kaimiņu pašvaldībām jāprot sadarboties, bet saskaņojumi vajadzīgi, lai pēc teritoriālās reformas nebūtu kā pirms desmit gadiem, kad dažai domei maks bija tukšs, cita steigā iztirgojusi mantu, bet vēl daļa ieslīgušas ilgos parādos, kas jāatdod jaunajai domei.

    "Neviens pašvaldību saprātu un objektivitāti lēmumu pieņemšanā nav plānojis pārvērtēt. Saskaņojums ir vajadzīgs, mēs noteikti nevaram šo saskaņojumu uzlikt par pienākumu dot, bet mēs, protams, ka varam iedziļināties, kādi ir tie argumenti, kas bijuši pamatlēmuma pieņemšanai, ja ir pieņemts lēmums nesaskaņot vienu vai otru kaimiņa projektu, tad kādi ir bijuši šie argumenti un cik tie ir pamatoti," skaidroja Oša. 

    Oša piebilda, ka ministrija galavārdu pašvaldību investīciju projektiem dos tikai kādu laiku, jo pēc novadu reformas likuma pieņemšanas jau pašiem potenciāli apvienotajiem novadiem līdz galīgajai reformai būs kopīgi jāvērtē prioritātes, kam tērēt naudu. Ikšķile tieši to izmanto kā ieganstu, lai saskaņošanu tagad apstrīdētu Satversmes tiesā, jo nekādu gala lēmumu par jauno novadu karti nav, tāpēc tās ieskatā arī lūgšanās pie Ogres durvīm neesot likumīga.

    KONTEKSTS:

    Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi – atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. 

    Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti