Eiro fokusā

Eksperti: Daudz nezināmo apgrūtina prognozes par Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku

Eiro fokusā

Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju ar uzkrājumiem varētu izdzīvot vien mēnesi

Pēc šīs krīzes medijiem jāmainās straujāk, bet par kvalitatīvu saturu ir jāmaksā

Eksperti: Pēc šīs krīzes medijiem jāmainās straujāk; valdībai jāsaprot – par kvalitatīvu saturu ir jāmaksā

Valdība ir izšķīrusies mediju nozares ārkārtas atbalstam piešķirt vairāk nekā 2 miljonus eiro, lai sabiedrību informētu par koronavīrusa aktualitātēm. Būtībā to var uztvert arī par dotāciju laikā, kad gan sabiedrisko, gan komerciālo mediju reklāmas ieņēmumi ir strauji kritušies ekonomikas sabremzēšanās dēļ. Mediji nokļuvuši pat savā ziņā paradoksālā situācijā, jo, informējot sabiedrību, tie varbūt strādā vairāk nekā līdz šim, taču naudu par to nedabū. Tāpēc šis pandēmijas laiks var kalpot arī kā paātrinātājs mediju pārmaiņu procesam, reizē liekot arī valdībai un sabiedrībai saprast, ka par jēdzīgu saturu kādam ir jāmaksā.

Nu jau vairāk nekā mēnesi ieilgušajā ārkārtējā situācijā cietēji ir visi mediji. Turklāt ne tikai tie, kas piedzīvojuši strauju reklāmas ieņēmumu kritumu. Daļa tā saukto tradicionālo plašsaziņas līdzekļu pēdējos gados pat centās pielāgoties situācijai, ka krītas lasītāju, klausītāju vai skatītāju interese, un ieņēmumus papildināja ar biznesa vai citu jomu maksas konferencēm, nometnēm bērniem vai citiem nišas produktiem. Tagad nevar notikt arī tādi pasākumi.

Viens no, ja tā var teikt, cietējiem ir "Rietumu radio", kas informē un izklaidē klausītājus Liepājā un ap to. Uzņēmuma vadītājs Dzintars Hmieļevskis stāstīja, ka darba pašlaik ir ļoti daudz, jo klausītāji ir jāinformē vairāk, taču ieņēmumi būtiski mazinājušies.

"2018. gada decembrī, kad es pārņēmu "Rietumu radio" vadību, radio kā uzņēmums, kā medijs atradās vienkārši tādā katastrofālā situācijā, neraugoties uz vispārējo ekonomisko izaugsmi. Šā gada sākumā beidzot izdevās izveidot tādu administratīvo komandu (..). Februārī sākām uzrādīt stabilas izaugsmes pazīmes, un mēs varējām skatīties nākotnē diezgan droši un ar pārliecību, ka viss būs kārtībā," klāstīja Hmieļevskis.

Taču tad 16 mēnešu garumā stutētā kārtība sāka brukt, jo līdz ar ārkārtējo situāciju no sadarbības atteicās virkne reklāmdevēju. Valsts solītajam atbalstam "Rietumu radio" kvalificēties nevar, jo arvien ir vairāku tūkstošu eiro nodokļu parāds, turklāt satura veidotāji nav nodarbināti uz pilnu slodzi.

Taču tieši ilgi meklētos dažus satura un administrācijas cilvēkus Hmieļevskis sauca par teju neaizstājamiem, un, ja kaut viens būtu jāatlaiž, uzņēmumu nāktos likvidēt. Prioritāte pašlaik ir saglabāt radio komandu.

"Rietumu radio" vadītājs teica, ka krīzes laikā radušās vairākas jaunas idejas nākotnei, turklāt vienkārši uz radio ētera lauriem nav arī snausts līdz šim – nodrošināts raidījumu arhīvs, jo auditorija arvien biežāk izvēlas klausīties tad, kad grib, nevis tad, kad skan, tāpat interneta tiešraidēs filmē diskusijas, kā arī saturu piedāvā dažādās platformās.

Un tieši šis brīdis var būt iemesls, lai mediji pārvērtētu, kā strādāt nākotnē, sacīja mediju eksperte Gunta Līdaka. Viņa atgādināja, ka pāris nacionāla mēroga drukātie mediji vēl pirms šīs krīzes lēma pāriet uz tikai elektroniskajām versijām.

"Ja mēs runājam par medijiem kā biznesu, jā, atsevišķas nišas, protams, strādā. Bet mēs redzam, ka pēdējais mediju "Health checking" ļoti uzskatāmi parādīja, ka lielākā daļa komerciālo mediju strādā ar mīnusa zīmi. Līdz ar to, protams, tur arī, manuprāt, diezgan lielas transformācijas notiks," klāstīja Līdaka.

Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga uzteica valdības atbalstu medijiem, jo ar to tiek apdzēsts ugunsgrēks mediju vidū. Taču Sloga piekrita arī viedoklim, ka šim laikam vajadzētu kalpot par izmaiņu nesēju arī sabiedrības domāšanā.

"Jo īpaši ar interneta laikmeta ienākšanu mums liekas, ka ziņas ir par velti. (..) Bet patiesībā kvalitatīva ziņu žurnālistika, analītika, pētniecība maksā bargu naudu. Sabiedrībai būtu jāsaprot, ka tas ir tikai normāli, ka tāpat kā es maksāju par teātri vai par grāmatām, es maksāju arī par saturu," sacīja Sloga.

Ekspertes akcentēja, ka izņēmums nav arī sabiedriskie mediji, kam šis laiks būtu jāizmanto, lai ātri saprastu sabiedrības vēlmes, valsts vajadzības un iespējas, kā arī savu spēju mainīties, turklāt ātrākā tempā.

KONTEKSTS:

Līdzās daudzām nozarēm Latvijā trauksmes zvanus par savu nākotni zvana arī plašsaziņas līdzekļi – gan raidorganizācijas, gan drukātie mediji, kas valstī izsludinātā ārkārtējā situācijā strādā diezgan saspringtos apstākļos. Vislielāko satraukumu medijos rada krasi sarukušie ieņēmumi no reklāmas. Atsevišķiem medijiem reklāmas ieņēmumi samazinājušies par 80%. 

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) biedru aptauja rādīja, ka visos medijos apturētas plānotās reklāmas kampaņas, atceltas jau apstiprinātās un nav plānots atsākt reklamēties tuvākajā laikā. LŽA aicināja valdību, uzņēmējus un sabiedrību atbalstīt medijus.

Valdība sēdē aprīļa sākumā nolēma komercmediju atbalstam no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt nedaudz vairāk kā divus miljonus eiro. Vienlaikus valdība noteica, ka Ministru kabinetā jāiesniedz informatīvais ziņojums par Covid-19 ārkārtējās situācijas ietekmi uz sabiedrisko mediju finansiālo spēju nodrošināt sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti