Šobrīd Latvijas futbola čempionvienība “Riga" FC gaida Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) lēmumu, lai dotos karantīnā, pēc tam kad otrdienas rītā atklājās 16 pozitīvi Covid-19 testi, taču tas nebūs iemesls, lai spēles virslīgā tiktu pārtrauktas.
Autora ziņas
Pirmajā oficiālo treniņu dienā Siguldas trasē pirmdien devās vienīgi skeletonisti, tiesa, pandēmijas dēļ uz sezonas pirmajiem Pasaules kausa posmiem ieradās krietni mazāk dalībnieku, nekā ierasts. Latvijā nestartēs Kanādas, ASV, Dienvidkorejas un Ķīnas sportisti, bet jau līdz pirmajām sacensībām nav izdevies izvairīties no pozitīvām Covid-19 analīzēm.
Pieņemot valsts budžetu 2018. gadam, sporta nozarei uz trim gadiem piešķīra papildu finansējumu, bet 2021. gadā tas jau būs beidzies. Sporta sabiedrībai nāksies savilkt jostas, tiesa, 2021.gadā situāciju vēl atvieglos par nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atrastais papildu finansējums un pandēmijas seku mīkstināšanai piešķirtā nauda, toties nākamajos gados jārēķinās ar vēl straujāk rūkošu rocību.
Darbs valsts prioritāri atbalstāmo sporta veidu noteikšanā rit jau pusotru gadu, un sporta sabiedrība daudz lauzusi šķēpus, bet tā arī nav spējusi pat pietuvoties taustāmam rezultātam. Nespēju rast risinājumu likumsakarīgi nosaka vairāki cēloņi, kuru ietekme būs jāmēģina novērst pieaicinātajiem ekspertiem, bet viņus sagaida nepateicīgs uzdevums.
Prioritāro sporta veidu noteikšanas process Latvijā ir raisījis plašas diskusijas sporta sabiedrībā, jo pieņemtie lēmumi var būtiski ietekmēt attīstības iespējas. Savu alternatīvo piedāvājumu prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem izstrādāja Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis, kura veiktajos aprēķinos iekļauti sporta veidu sasniegumi un aktivitātes, taču ar atšķirīgiem akcentiem nekā par nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā darba variantā.
Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) pārvaldību 2021. gadā sagaida lielas izmaiņas – 1994. gadā darbību sākušais uzņēmums pārtaps par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) dibinātu nodibinājumu. LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks gan nespēja atbildēt uz Latvijas Televīzijas jautājumu, vai reorganizācijas rezultātā izdosies ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.
Latvijas kamaniņbraucēji Andris un Juris Šici atgriezušies no Ķīnas, kur latvieši bija vieni no retajiem, kas izmēģināja jauno 2022. gada Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm paredzēto ledus trasi. Andris Šics sarunā Latvijas Televīzijā pastāstīja, ka jaunā trase ir ar savām viltībām, un iespēja tās iepazīt ļoti noderēs.
Latvijas futbola izlases kandidāti svētdien sāks gatavoties novembra vidū plānotajām spēlēm, kurās no komandas sagaida labāku sniegumu, lai aizmirstu līdzšinējās vilšanās. Valstsvienības galvenais treneris Dainis Kazakevičs ceturtdien neklātienes preses konferencē pauda pārliecību, ka trūkumi ir apzināti un pārbaudes spēlē 11. novembrī Sanmarīno jāsākas augšupejai.
Kurzemes klubi FK "Ventspils" un FK "Liepāja" trešdien ar atšķirīgām sekmēm turpināja cīņu par vismaz 4.vietu, kas virslīgas turnīra noslēgumā dotu iespēju nākamajā sezonā startēt Eirokausu kvalifikācijā. FK "Ventspils" izbraukumā nospēlēja neizšķirti 0:0 pret BFC "Daugavpils", savukārt Liepājas klubs mājās ar 0:1 piekāpās Jūrmalas "Spartakam", liecina rīkotāju informācija.
Pēc vairākas dienas ilgušām svārstībām par 7.novembrī paredzēto Latvijas un Baltkrievijas izlašu spēli Eiropas Handbola federācija (EHF) tomēr nolēma Valmierā paredzēto kontinenta čempionāta kvalifikācijas maču pārcelt uz nenoteiktu laiku, liecina Latvijas Handbola federācijas (LHF) otrdien publicētā informācija.
Latvijas handbola valstsvienībai sestdien Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret Baltkrieviju, visticamāk, nepalīdzēs kapteinis Ingars Dude. Pretrunīgie paziņojumi par spēles rīkošanu šoreiz liegs Dudem iekļauties izlases sastāvā, kur gan ir cerības sagaidīt kritiski pret atlases turnīra organizatoriem noskaņoto valstsvienības līderi Daini Krištopānu.
Ieilgušais prioritāro sporta veidu noteikšanas process raisa sporta sabiedrībā arvien lielāku ažiotāžu. Diskusiju galvenā tēma ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātās kritēriju un to izpildes darba versijas, kas visus sporta veidus sarindo rangā no basketbola līdz pat beisbolam. Saasinātās diskusijas par formu novārtā atstājušas daudz būtiskāku tēmu – saturu.
Valdības noteiktie pulcēšanās ierobežojumi ir sāpīgi skāruši sporta nozari – grupu treniņi un sacensības iekštelpās atļauti vien augstāko līgu sportistiem, bet liegti bērniem un jauniešiem, kā arī amatieriem. Tieši amatieri ir sporta sistēmas mugurkauls, kas no savas kabatas uztur gan bērnu un jauniešu, gan profesionālo sportu, un smagākajā situācijā nonākuši privāto ledus haļļu uzturētāji.
Latvijas prioritāro sporta veidu projekcijas tabulās dambrete stabili atrodas TOP 10, kas daudziem sporta sabiedrības pārstāvjiem šķiet neatbilstoši. Latvijas Dambretes federācijas prezidents Vladislavs Vesperis sarunā Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" gan uzsvēra, ka 6. vieta rangu tabulā uzreiz pēc hokeja nav nekas pārsteidzošs, ja nevadās pēc stereotipiem par "īstiem" sporta veidiem.
Latvijas Sporta deju federācija (LSDF) visās prioritāro sporta veidu projekcijas tabulās stabili atrodas TOP 10, par ko pukojas daudzi sporta sabiedrības pārstāvji. LSDF valdes loceklis Aigars Svars sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" gan uzsvēra, ka arī iepriekš sporta dejas pēc kritērijiem allaž ierindojās augstās vietās un ir gatavas jauniem izaicinājumiem.
Vairākas sporta veidu federācijas paudušas sašutumu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem, jo par to tapšanu neko neesot zinājušas. Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP) paskaidroja, ka tā nereaģēja, jo priekšlikums nav ticis prezentēts. Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" rīcībā nonākusī e-pasta sarakste gan liecina pretējo.
Grozījumi epidemioloģiskās drošības pasākumos paredz iespēju kopš 17. oktobra sabiedriskās izklaides vietās iekštelpās vienlaicīgi pulcēties 30 cilvēkiem, bet kopīgi sportot iekštelpās sabiedrībai tiek liegts. Latvijas sportisti, sporta entuziasti, treneri, klubi un sporta federācijas ir pauduši neizpratni par lēmumu, kas pieņemts, neieklausoties sporta organizāciju viedoklī, un uzskata to par nesamērīgu.
Biatlons potenciālajā prioritāro sporta veidu rangā palicis aiz makšķerēšanas un automodelisma, ko Latvijas Biatlona federācijas (LBF) viceprezidents Gundars Upenieks uzskata par nepamatotu situāciju un viņa pārstāvētā sporta veida nenovērtēšanu. Upenieks intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" uzsvēra, ka biatlons attīstās noteiktās pašvaldībās, kas savas prioritātes sportā jau ir noteikušas.
Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) augusta sākumā apstiprināja konkursa rezultātus finansējuma piešķiršanai sabiedriski nozīmīgu tautas, skolu jaunatnes un augstskolu sporta pasākumu organizēšanai. Sporta organizācijām tika sadalīts pusmiljons eiro valsts budžeta līdzekļu, kuri tika piešķirti, lai mazinātu Covid-19 krīzes seku ietekmi uz sporta nozari. Konkursa rezultāti bija raibu raibie.
Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) prezidents Jānis Kols iznākumu prioritāro sporta veidu noteikšanas projektā uzskata par bezcerīgu. Neraugoties uz gūtajiem panākumiem, bobslejs un skeletons Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba variantā sagatavotajā sporta veidu ranga tabulā ierindojas 37.vietā.
Sporta nozari pārraugošā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska vasarā Latvijas Televīzijai stāstīja, ka valsts noteikto prioritāro sporta veidu nosaukšana gaidāma oktobrī, kas nu ir pienācis, bet solītais gala lēmums – izpalicis. Lemšanai nepieciešamā pētījuma veicējus vēl tikai meklē, un viņiem paredzēto uzdevumu eksperti vērtē kā ļoti sarežģītu.
Jau trešdien Latvijas futbola valstsvienība aizvadīs pārbaudes spēli izbraukumā pret Melnkalni, bet sestdien Nāciju līgas kvalifikācijas spēle pret Fēru salām. Bet arī U-21 futbola izlase gatavojas Eiropas čempionāta kvalifikācijai – šonedēļ izbraukuma spēle pret Bulgārijas vienaudžiem, bet nākamnedēļ mājās jāspēlē pret Krieviju.
Valsts kapitālsabiedrības gadiem ilgi ir sniegušas nozīmīgu atbalstu Latvijas sportam, sadarbības formas ietērpjot gan ziedojumu, gan reklāmas līgumu veidolā. Ziedojumos dažādām sabiedriskajām organizācijām ik gadu atvēlē apmēram 4 miljonus eiro, un sporta nozare ik gadu saņem pusi šī pīrāga. Dāsnākie ziedotāji sportam bijuši "Latvijas Valsts meži".
Slimnīcu un rehabilitācijas centru gaiteņus stāsta varoņi pārzina labāk nekā golfa laukumus, tomēr tieši zaļajos laukumos pēc vairāku gadu atgūšanās no nelaimes gadījumu sekām adaptīvā golfa spēlētāji spēj kārtējo reizi pierādīt cilvēka gribasspēku. Celties, nepadoties un atgriezties dzīvē, nospļaujoties par tās sagādātajām likstām.
Pirms diviem gadiem Latvijas sporta sabiedrība izgāja ielās un veica masīvu kampaņu “Es atbalstu sportu”. Iemesls šādai aktivitātei bija nodokļu reformas rezultātā ziedojumu kritums no uzņēmējiem. Kustības aktivitātes beidzās līdz ar valdības deklarācijas pieņemšanu. Tajā starp solījumiem ir arī sporta finansēšanas pārskatīšana.