Latvijas hokeja izlases uzbrucējam Kasparam Daugaviņam Covid-19 analīžu rezultāti ir negatīvi, un viņš kopā ar valstsvienību otrdien dosies uz Pekinu, sarunā ar aģentūru LETA apstiprināja Latvijas Hokeja federācija (LHF).
Autora ziņas
Gan godalgu pretendenti, gan jaunākie debitanti trešdien pirmās Latvijas sportistu grupas sastāvā devās uz Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm. Ikviens olimpietis cer Ķīnā sasniegt savus labākos rezultātus, bet Covid-19 riska ierobežošanai sportisti jau ilgāku laiku atturējās no kontakta pat ar tuvākajiem cilvēkiem, lai neapdraudētu iespēju startēt Pekinā.
Nedēļas nogalē apritēja divi gadi kopš Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidenta stūres sviras ir Raimonda Vējoņa rokās. Lielāko daļu prezidentūras termiņa ģenerālsekretārs bija Kaspars Cipruss. Zīmīgi, ka no sešiem Latvijas Televīzijas uzrunātajiem basketbola vides pārstāvjiem, tikai viens bija gatavs ar savu vērtējumu dalīties publiski.
Iepriekš nepieredzēta cīņa par olimpisko spēļu kvotām izvērtās Latvijas distanču slēpošanā. Ja kādreiz divi, trīs sportisti kandidēja uz vienu olimpisko ceļazīmi, šoreiz Patrīcija Eiduka sagādāja pat četras starta vietas Latvijas dāmām Pekinā, kamēr vīriešiem izlases līderis Raimo Vīgants – divas kvotas. Turklāt pēc starptautisko kvotu pārdales Latvijas sieviešu komanda ieguva arī piekto vakanci, ko aizpildīs biatloniste Baiba Bendika.
Pekinas ziemas olimpisko spēļu programmā debitēs septiņas jaunas disciplīnas, kuras Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) izziņoja 2018. gadā, un piecas no tām ir Latvijas Slēpošanas Savienības (LSS) pārziņā. Jaunajās disciplīnās Latvijā nav augsta līmeņa sportistu, kas varētu pretendēt uz dalību olimpiskajās spēlēs, un plašākie apvāršņi arī nav veicinājuši būtisku finansējuma pieaugumu, apliecina LSS gada pārskati.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā viesos kamaniņu braucēja Ulla Zirne, kura piedalījusies divās olimpiskajās spēlēs, un Edgars Masaļskis, kurš hokejista karjeras laikā paspējis spēlēt četrās olimpiādēs. Kādas bija viņu pirmās olimpiskās spēles, kas notiek olimpiskajā ciematā, kā viņi vērtē Latvijas sportistu izredzes šogad, – sarunā tika apspriestas šīs un vēl daudzas tēmas.
Iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā 4. vietu ātrslidošanā izcīnīja Haralds Silovs. Tas bija otrs augstvērtīgākais sasniegums aiz bobslejistu bronzas, tomēr ātrslidošana Latvijā ir Silova monoizrāde, jo viņš ir vienīgais sportists un vienīgais sertificētais treneris, bet panākumi nebūtu iespējami ar citu valsts sporta finansēšanas modeli.
Latvijas vīriešu handbola valstsvienības treneris Sandris Veršakovs ar izlases līderu palīdzību veido jaunu komandu. Jaunajiem spēlētājiem jau iepriekšējā ciklā bija pietiekami liela loma, kam acīmredzot viņi nebija gatavi, tomēr tagad pasaules un Eiropas čempionātu kvalifikācijas priekšvakarā aina ir mazliet rožaināka.
Izaicinājumi, ar kuriem 2022. gadā saskarsies Latvijas sports, būtiski neatšķirsies no pērnajiem. Karstākais jautājums joprojām solās būt bērnu sportam piemērotie ierobežojumi, jo epidemiologu prognozes turpmākajiem mēnešiem nav iepriecinošas. Tas liek ar piesardzību raudzīties uz regulējumu bērnu sportam.
Latvijas vīriešu handbola izlase otrdien ar 35:34 uzveica Lietuvas valstsvienību pirmajā spēlē Rīgas domes kausa izcīņā un turnīra noslēgumā cīnīsies par 1.vietu, liecina rīkotāju informācija. Spēles pamatlaiks noslēdzās neizšķirti 31:31, bet pēcspēles 7 metru metienos ar 4:3 pārāki bija laukuma saimnieki.
Pēc divu gadu pārtraukuma otrdien ar pirmajām spēlēm atgriezīsies tradicionālā Rīgas domes kausa izcīņa handbolā. Latvijas izlasei turnīrs ļaus iespēlēt sastāvu un pārbaudīt tuvākās rezerves pirms janvārī paredzētajām pasaules un Eiropas čempionātu kvalifikācijas spēlēm, bet kaimiņvalsts Lietuva izmantos iespēju sagatavoties vēsturiskam Eiropas čempionāta finālturnīram.
Sanija Smildziņa pēc nonākšanas ratiņkrēslā savulaik bija spiesta pamest Rīgas 1. ģimnāziju, jo tā tobrīd nebija pilnībā pielāgota. Pat vēlāk, nonākot cilvēkiem ar invaliditāti daļēji pielāgotā 66. vidusskolā, skolēni ratiņkrēslos sporta stundas neapmeklēja, jo sporta zāle bija pieejama tikai ar ļoti lēna pacēlāja palīdzību, uz kuru jāgaida rindā. Bērnu ar invaliditāti integrēšana sporta stundās Latvijā līdz šim bijusi neveikla tēma.
Sporta stundu nepieciešamību un to skaita palielinājumu Latvijas izglītības sistēmā piemin bieži jo bieži, bet skaitam nav jēgas, ja bērni sporta stundas neapmeklē. Atbrīvojumi no sporta stundām Latvijā nav retums, it sevišķi bērniem ar invaliditāti. Tāds ir arī Sanijas Smildziņas stāsts – viņa pirms četriem gadiem pabeidza daļēji cilvēkiem ar invaliditāti pielāgotu vidusskolu, bet sportā skolēni ratiņkrēslos uz stundām nenāca.
Gada nogalē tradicionāli sadala valsts naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Apbalvojamo sarakstā 2021. gadā ir 66 iedaļas, lielākās summas piešķirot olimpisko un paraolimpisko spēļu izcilniekiem. Tomēr izcilības finansiālā novērtēšana Latvijas sportā raisa jautājumus par atbilstošu un vienlīdzīgu pieeju.