Sporta ziņas

Latvijas kausa izcīņas ceturtaļfināls futbolā. «RFS» 3:2 «Riga FC»

Sporta ziņas

Latvijas handbola virslīga

Covid-19 ierobežojumi

Sporta sabiedrībā neapmierināti ar ieviestajiem ierobežojumiem, rosina tos pārskatīt

Grozījumi epidemioloģiskās drošības pasākumos paredz iespēju kopš 17. oktobra sabiedriskās izklaides vietās iekštelpās vienlaicīgi pulcēties 30 cilvēkiem, bet kopīgi sportot iekštelpās sabiedrībai tiek liegts. Latvijas sportisti, sporta entuziasti, treneri, klubi un sporta federācijas ir pauduši neizpratni par lēmumu, kas pieņemts, neieklausoties sporta organizāciju viedoklī, un uzskata to par nesamērīgu.

Valdībā 13. oktobrī pieņemtie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz aizliegumu līdz 6. novembrim organizēt sporta pasākumus. Ir atruna, uz ko tas neattiecas, bet pārsvarā ieteikts sporta treniņus organizēt ārtelpās, individuāli vai attālināti. 

Sporta organizācijās vēlas ierobežojumu pārskatīšanuInita Kresa-Katkovska

Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) nosūtīja vēstuli valdībai, izsakot gatavību līdzdarboties turpmāko nosacījumu izstrādē. LSFP vienlaikus nepiekrīt valdības lēmumam, kas esot noteicis nesamērīgus ierobežojumus, salīdzinot ar izklaides nozari. LSFP prezidents Einars Fogelis uzsvēra, ka sports kā nozare veido nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības daļu un sporta aktivitātes ir saistītas ar darba vietu saglabāšanu. Savukārt nesamērīgi ierobežojumi pakļauj sporta sektoru ekonomiskam kraham.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Sporta studija" pauda, ka lēmumi Covid-19 apstākļos jāpieņem ļoti ātri bez garām, lai arī konstruktīvām diskusijām.

Savukārt Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols ir pārliecināts, ka nepieciešama drošāka rīcība un politiskā griba. Ledus haļļu asociācija jau nākusi ar savu iniciatīvu un risinājumu meklē pie premjerministra. Koziols uzsvēra, ka

ledus hallēm ir jāsaņem palīdzība, jo par elektroenerģiju vien katrai hallei jāmaksā pārdesmit tūkstoši eiro ik mēnesi, kā arī jāmaksā darbiniekiem algas.

LHF ģenerālsekretārs cer, ka no hallēm ciniski neatpirksies, tajā pašā laikā neļaujot tām darboties. 

Koziols uzskata, ka ir jāiemācās sadzīvot ar vīrusu, kas ļautu veseliem cilvēkiem darīt ierastās lietas, bet tajā pašā laikā pasargājot lielākās riska grupas.

"Nedrīkstam uzlikt vienu burku visai sabiedrībai," teica Koziols. "Pašreiz absurda situācija valstī, jo lūdzam atļaut divas lietas. Atļaut mācīties skolās, jo dzirdēju, ka pēc brīvlaika nebūs iespēja visiem mācīties skolā, un nodarboties ar sportu."

Turpretim Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas pārstāvis Kaspars Gorkšs uzskata, ka

sabiedrības izpratni veicinātu skaidri un pamatoti ierobežojumi.

Tomēr, viņaprāt, ne visi pieņemtie lēmumi tādi ir.

"Būtiski, lai iesaistītās puses izstrādātu pēc iespējas efektīvākus mehānismus, lai mēs jau varētu šos ierobežojumus bērniem un jauniešiem pēc 6. novembra mīkstināt," sacīja Gorkšs. "Šis laiks valstī būtu jāizmanto tam, lai mēs nostiprinātu sporta un fiziskās jomas aktivitāti sadzīvē." 

Tas, ka jāsporto ārā, nav slikti, jo tā ir iespēja vismaz kaut ko darīt. Īpaši tas attiecināms uz dalībniekiem tā saucamajos āra sporta veidos. Talsu sporta skolā tādi ir, piemēram, riteņbraukšana, biatlons, smaiļošana un kanoe, nosacīti arī vieglatlētika.

Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes valdes loceklis, Talsu novada sporta skolas direktors Kaspars Sakniņš sarunā Latvijas Radio gan atzina, ka treniņi ārā rada arī sarežģījumus.

Liegums izmantot ģērbtuves pēc nodarbībām izraisa situācijas, ka bērni paliek salijušā treniņu apģērbā,

ja vecāki viņiem uzreiz neatbrauc pakaļ. Sakniņš uzskata, ka varētu limitēt audzēkņu skaitu, bet atļaut treniņus arī telpās. 

Bijusī Latvijas izlases basketboliste Anita Mikāle tagad trenē Rīgas bērnu un jauniešu sporta skolā "Rīdzene" un, viņasprāt, kādu laiku šāds darba ritms ir iespējams, bet ne ilgtermiņā. Mikāles audzēkņi trenējas mežā fiziskajai sagatavotībai, bet telpās notiek individuāli treniņi. Mikāle atzina, ka noteikumus nevar neievērot, bet pašreizējā situācijā pēc intensīva āra treniņa sasvīdis bērns dodas mājās nepārģērbies un nemazgājies.

KONTEKSTS:

Cīņā pret Covid-19 ieviestie ierobežojumi paredz iespēju grupās trenēties tikai āra apstākļos, bet neizmantojot ģērbtuves, kā arī individuāli vai attālināti. Grupā drīkst būt līdz 30 cilvēkiem, ieskaitot treneri. Individuāli treniņi ir atļauti vienam audzēknim ar vienu treneri. Sporta skolām IZM iesaka āra vai attālinātus treniņus.

Bez ierobežojumiem treniņus var turpināt pieaugušo Latvijas izlases sportisti gan telpās, gan ārpus tām, kā arī Latvijas Olimpiskās vienības un Paralimpiskās vienības dalībnieki. Nav ierobežojumu arī augstāko līgu pieaugušo komandām sporta spēlēs. Nepilngadīgie komandu dalībnieki drīkst trenēties ārpus telpām vai individuāli. 

Sporta pasākumi no 17. oktobra līdz 6. novembrim ir aizliegti, izņemot stingri reglamentētas starptautiskas sacensības, kas ir starptautisko federāciju kalendāros un kur rīkotājiem ir noteikts ievērot papildu drošības prasības. Drīkst notikt arī sacensības sporta spēļu veidos augstākajā līgā pieaugušajiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt