Psihoterapeits Andris Veselovskis: Dziesmusvētku spēcinošais efekts

Dziesmusvētku nedēļa ir pagājusi. Sociālajos tīklos joprojām virmo Dziesmusvētku atbalsis. Pārsvarā cilvēki ir izjutuši Dziesmusvētku efektu kā spēcinošu, pašapziņu ceļošu. Ir pieaugusi tautas kopības, vienotības sajūta. Cilvēki ir jutušies vērtīgi, stipri, svarīgi. Vienlaikus ir bažas labo efektu pazaudēt.

Cilvēki raksta, ka laimīgā nedēļa ir pagājusi, sākas ikdiena. Vienotības sajūta drīz beigsies, katrs atgriezīsies savā vienatnē pie savām problēmām. Izskan jautājums, kāpēc gan šādas sajūtas var piedzīvot tikai vienu reizi piecos gados? Kāpēc cilvēki nevarētu būt tikpat draudzīgi un laimīgi katru dienu?

Kā saglabāt Dziesmusvētku spēcinošo efektu?

Labās atmiņas par svētkiem būtu jāsaglabā un jāsaudzē. Šīs atmiņas var padarīt ikdienu gaišāku, priecīgāku. Var spēcināt apziņa, ka mēs katrs esam viena lielāka veseluma daļiņa. Mēs nedzīvojam vieni uz vientuļas salas. Apkārt ir tādi paši līdzcilvēki ar savām līdzīgām domām, rūpēm, priecīgiem un bēdīgiem brīžiem. Mēs visi esam viens otram vajadzīgi un svarīgi. To apliecina Dziesmusvētki.

Svētkus nav iespējams un nevajag organizēt katru dienu. Laime un vienotības sajūta nav iespējama visu laiku. Dzīve ir pārbagāta ar notikumiem. Ir nepieciešams gan priecāties, gan strādāt, gan pārvarēt grūtības. Ja ir grūts brīdis, var palīdzēt atmiņas par patīkamiem brīžiem. Nevajadzētu ļaut grūtajiem, vientuļajiem brīžiem sagraut labās kopības sajūtas, labās atmiņas. Nevajadzētu gaidīt, ka visa dzīve varētu būt vieni vienīgi svētki. Tas nav iespējams. Ja cilvēks gaida nemitīgu laimi, viņš kļūst aizvien nelaimīgāks un vājāks. Vilšanās ir neizbēgama. Un viņš pazaudē Dziesmusvētku labo efektu.

Dziesmusvētki stiprina daudz dažādos veidos. Komunikācija, sadarbība, kopīga grūtību pārvarēšana ceļ imunitāti pret dažādām dzīves likstām.

Dziedāšana un dejošana pašas par sevi stiprina veselību, veicina kreativitātes attīstību, paaugstina vitalitāti.

Dziesmusvētki ir arī laba iespēja dziedēt tautas zemapziņā mītošas nedzīstošas traumas. Traumatiskais materiāls var tikt izdziedāts, pārdzīvots vispārākajā pakāpē un nolikts kaut kur atmiņu plauktiņā. Kā labs piemērs te var būt Raiņa dziesma ,,Lauztās priedes”. Tiek pacelts 120 gadus vecs zemapziņas atmiņu slānis. 

"Vējš augstākās priedes nolauza,
 Kas kāpās pie jūrmalas stāvēja –” 

 Notiek trauma - tuvinieka zaudējums, valsts zaudējums, salauztas dzīves, izsūtījums.

"Tu lauzi mūs, naidīgā pretvara,-
Vēl cīņa pret tevi nav nobeigta,
Vēl ilgās pēc tāles dveš pēdējais vaids,

Ik zarā pret varu šņāc nerimstošs naids!..."

Trauma cilvēkā izraisa bezgalīgu naidpilnu konfliktu, kurš nelabvēlīgā gadījumā nekad nebeidzas.

Ja trauma netiek pārdzīvota, tā visu laiku prātā atkārtojas. It kā kaut kas bīstams notiktu šodien. It kā naidīgā pretvara nemitīgi uzbruktu.

Pret šo uzbrukumu, apdraudējumu tad arī nemitīgi jācīnās.

Mūsdienās uzskata, ka traumatiskā pieredze iekodējas gēnos un tiek nodota no paaudzes paaudzei. Nemitīgais apdraudējums un iedomātā cīņa ar briesmām neļauj dzīvot dzīvi te un tagad.

"Brāz bangas tu, naidīgā pretvara-
Mēs sniegsim tāles, kur laimība!”

Te Rainis, manā skatījumā, piedāvā risinājumu - atrast laimīgo zemi, mūžīgo laimi. Ja cilvēka prātu nomoka neizsāpētas traumas un plosa naidpilni konflikti, izeja var būt iedomāta Laimes zeme - idealizēta laimīga dzīve, kura neeksistē.

Tāda laimes meklēšana liecina par nedzīstošas traumas esamību un aizved prom no problēmas risināšanas.

”Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt -

Mēs sniegsim tāles, kur saule aust!"

Te, manuprāt, parādās cerība tikt ārā no tumsas.

Ja šī dziesma Dziesmusvētkos tiek vairākkārt izdziedāta, izsāpēta un atdota pagātnei, iespējams pamazām tiek pārstrādāta pagātnes postošā bagāža. 

Dziesmusvētki ir viens no veidiem, kā tauta kopumā un katrs cilvēks atsevišķi var kļūt stiprāki. Var tikt iegūta aizvien jauna pozitīva pieredze, kas mazina iepriekšējo negatīvo pieredzi.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti