To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
Kad ir un kad nav vērts pieslēgt kritisko domāšanu? Skaidro pētniece
Kad ir un kad nav vērts pieslēgt kritisko domāšanu? Skaidro pētniece
Pieņemt automātiskus lēmumus ir saprātīgi ikdienišķās situācijas, savukārt kritisko domāšanu ir vērts pieslēgt, lemjot par nopietnākiem jautājumiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" pauda komunikācijas zinātnes doktore, biznesa konsultante Olga Procevska. Viņa uzsvēra, ka cilvēkam, kurš vēlas pieņemt labākus lēmumus, visu laiku jāiegulda kritiskās domāšanas pilnveidošanā.
Aptuveni puse cilvēku Latvijā neuzskata medijpratību par nozīmīgu un nespēj atpazīt dezinformāciju
Aptuveni puse cilvēku Latvijā neuzskata medijpratību par nozīmīgu un nespēj atpazīt dezinformāciju
Aptuveni puse sabiedrības neuzskata medijpratību par nozīmīgu un nespēj atšķirt dezinformāciju, liecina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījuma dati. Tas spilgti redzams arī pašreizējā situācijā, kad liela daļa sabiedrības tic sazvērestības mītiem, nevis zinātniekiem un ekspertiem. Medijpratība ir cieši saistīta ar cilvēka izglītību un zināšanām kopumā, tāpēc liela nozīme situācijas uzlabošanā ir skolām.
Medijpratības nedēļā uzsvērs kritiskās domāšanas prasmju nozīmi sabiedrībā
Medijpratības nedēļā uzsvērs kritiskās domāšanas prasmju nozīmi sabiedrībā
Visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, nākamnedēļ norisināsies jau desmitā UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa. Tās laikā notiks gan pašmāju, gan starptautisku ekspertu diskusijas, semināri skolotājiem, kā arī attālināta medijpratības nodarbība platformā "Zoom" ikvienam interesentam.
Noderīgi skolotājiem - «Pilna doma» materiāli
Noderīgi skolotājiem - «Pilna doma» materiāli
Projektā “Pilna doma” ir tapuši daudzi materiāli, kurus var izmantot, runājot ar skolēniem par mediju pratību un kritisku domāšanu. Lai palīdzētu veidot šādas stundas, skolotājiem ir pieejams arī mediju pratības nodarbības plāns un arī darba uzdevums.
Anda Rožukalne: Ar vārdiem rotaļājas pandēmiskie ciniķi la.lv
Anda Rožukalne: Ar vārdiem rotaļājas pandēmiskie ciniķi la.lv
No neskaitāmām laba virsraksta izveidošanas iespējām kāds no portāla la.lv darbiniekiem iepriekšējās brīvdienās izvēlējās publicēt maldinošu, emocionāli satraucošu, mediju darbu un valsts institūcijas centienus diskreditējošu variantu. Saņemot SPKC informāciju, kuras mērķis bija mazināt melu izplatību, portāla la.lv darbinieks pārvērta to dezinformācijā, jo radīja šo: “SPKC nāk klajā ar paziņojumu par ziņu, ka pēc vakcīnas saņemšanas esot miris jauns vīrietis”.
Baltijas Mediju izcilības centrs: Pēdējos gados krietni pieaugusi dezinformācija informatīvajā telpā
Baltijas Mediju izcilības centrs: Pēdējos gados krietni pieaugusi dezinformācija informatīvajā telpā
Pēdējos gados dezinformācija apjoms informatīvajā telpā ir krietni palielinājies – šobrīd Latvijā visaktuālākā ir nepatiesa informācija par vakcīnām. Tā arī pašlaik rada visvairāk draudu sabiedrībai, informēja Baltijas mediju izcilības centrā. Vienlaikus nemainīga paliek tā cilvēku daļa, kas šādu informāciju nespēj atpazīt. Ir dažādi instrumenti, kā to risināt, taču par to, kā atturēt dezinformatorus no uzbrukuma, NATO valstīs vienprātības nav.