To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
Kam varēsim uzticēties pēc 100 gadiem?
Distopiskās nākotnēs vīzijās bieži tiek rādītas pasaules, kurās cilvēki viens otram neuzticas. Valdība vai kopienas līderis kultivē savstarpējo neuzticību, vienlaikus pieprasot aklu uzticību valsts vadītājam. Šādi režīmi pieredzēti arī pasaules vēsturē. Cilvēki ir pieļāvuši neskaitāmas kļūdas, izvēloties, kam uzticēties. Arī katra individuālā ikdiena ir piepildīta ar lēmumiem par uzticību – jāizraugās, par ko balsot, kuru mediju lasīt, kuram ārstam prasīt padomu. Problēma gan, ka kļūdas gandrīz vienmēr ir ieraugāmas tikai pēc kāda laika. Nākotnē, kurā turpināsim runāt par tehnoloģiju attīstību, mūsu pašu spējas izvērtēt, kam uzticēties, tiks arvien pārbaudītas.
Vecāki! Mazs bērns attīstās kustībā, ne internetā
Eiropas Komisijas pētījumā teikts, ka Latvija ir atpalikusi digitālajos procesos, mums ir labs internets, bet nav sagatavots labs saturs, īpaši mazākiem bērniem domātais. Vecāki viedierīces bieži izmanto kā aukles, bet bērnu ieguvums no darbošanās tīmeklī ir niecīgs.
Baltinavas vidusskolā māca medijpratību
Kas ir viltus ziņa, kā atmaskot melus un neapjukt milzīgajā informācijas jūklī – šie ir tikai daži jautājumi, kas aktuāli ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu un jauniešu vidū. Lai arī skolēni spētu pilnvērtīgi orientēties mediju vidē, Izglītības attīstības centrs kopš pērnā gada īsteno ASV vēstniecības finansētu projektu “Atbalsts Latvijas jauniešu medijpratībai”. Šobrīd projekta materiālus valstī aprobē 16 lielākas un mazākas skolas, no tām septiņas atrodas Latgalē, tostarp arī Baltinavā.