Kritiskā domāšana ir spēja patstāvīgi, neatkarīgi un objektīvi izvērtēt informāciju, kas nonākusi cilvēka priekšā, un pieņemt uz tās pamata lēmumu, skaidroja Procevska.

Pretstats tam ir dogmatiska domāšana, kad cilvēks vienkārši akceptē to, kas nāk priekšā, kā patiesību, neizvērtējot, kādi pieņēmumi ir pamatā šim apgalvojumam.

Pārsvarā par to, kas nonāk redzeslokā, cilvēki neaizdomājas, bet pieņem automātiskus lēmumus uz iepriekšējo zināšanu pamata. “Tā ir iekārtots mūsu prāts.

Tas ir ļoti jauki un saprātīgi, jo mēs netērējam resursu tur, kur var iztikt ar to, ko  jau zinām,” skaidroja Procevska.

Kritisko domāšanu ir vērts pieslēgt tad, kad runa ir par nopietnākiem jautājumiem, sākot no vakcinēšanās pret Covid-19 līdz bērnu audzināšanai, izvēles izdarīšanai vēlēšanās vai kredīta ņemšanai dzīvoklim.

“Tie ir jautājumi, kur derētu ieslēgt citu domāšanas režīmu un sākt preparēt faktus un apgalvojumus.

Citādi ikdienā būtu nesaprātīgi iet pa ielu un domāt par katru krustojumu kritiski,” sacīja pētniece.

Kritisko domāšanu var trenēt, norādīja pētniece. “Kritiskā domāšana nav viena prasme, bet daudzu mazu metožu kopums, kas kopā veido jaunu domāšanas līmeni,” stāstīja Procevska.

"Cilvēkam, kurš vēlas domāt kritiski un vēlas pieņemt labākus lēmumus savā dzīvē, ir nepārtraukti jāinvestē savā kritiskajā domāšanā, kas nozīmē spēju analizēt savus iepriekšējos lēmumus un spriedumus," norādīja Procevska.