Tehnoloģijas un zinātne
Informāciju par pandēmijas izraisīto situāciju, kas nonāk līdz valsts tāliem lauku rajoniem, saprot tā, kā cilvēks to uztver caur digitālo vidi un apkārtni, kurā atrodas. Rezultātu krāsainība ne tikai liek uzsmaidīt, bet arī vilties notiekošajā situācijā.
Covid-19 raisītais pandēmijas laiks ir izgaismojis milzīgu problēmu Latvijas iedzīvotāju medijpratībā – mēs neprotam kritiski izvērtēt informāciju un objektīvas ziņas neatšķiram no tendencioziem safabricējumiem. Taču sabiedrība tagad arī neslēpj, ka tai nepietiek prasmju un spēju informāciju izvērtēt. Un šajā laikā medijpratības trūkumi izgaismojas kā smagas sekas pandēmijai, jo viltus ziņu iespaidā daudzi neievēro ierobežojumus, audzējot saslimušo statistiku un liekot paildzināt ierobežojumus.
Sociālās platformas, kā "Facebook" un citas, netiek galā ar dezinformācijas izplatību Covid-19 pandēmijas laikā. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) īpašais pārstāvis informācijas telpas drošības jautājumos Viktors Makarovs.
Radīta izglītojoša medijpratības spēle tiešsaistē "Medijpratības cirks” bērniem un jauniešiem no 12 gadu vecuma. Spēli papildina stundu plāni skolotājiem, tādējādi padarot to viegli integrējamu izglītības procesā.
Šobrīd influenceru mārketings ir diezgan slikti pārraudzīts no valsts iestāžu puses. Interneta satura veidotāji ik pa brīdim kampaņvedīgi tiek izglītoti, bet valstij būtu jāapmāca speciālisti, kuri strādātu digitālā vidē un prastu reaģēt uz bīstamām tendencēm un nelegālu komerciālo darbību. Šobrīd katram pašam jāuzmanās, jādomā kritiski, lai neiekļūtu viltus ziņu atvarā, aicina “Re:Baltica” pētnieciskā žurnāliste Inese Liepiņa.
Kad šī gada martā "Re:Baltica/Re:Check" kļuva par oficiālajiem ''Facebook'' (FB) faktu pārbaudītājiem un uzlika pirmo atzīmi nepatiesai informācijai, Latvijas galvenie sazvērestību teoriju radītāji bija sašutuši.
Latvijā populārākie sociālo tīklu konti ir nevis tie, kuros redzamas mākslinieciskas, konceptuālas fotogrāfijas, bet gan tie, kuros redzama privātā dzīve. “Latvijā cilvēkiem patīk influenceri, kuri runā par sevi, atklāj personību un ļauj ieskatīties savā personiskajā dzīvē. Līdzīgi kā tas ir ar drukātajiem žurnāliem – lasītākā ir tieši dzeltenā prese, kura ļauj klusiņām ieskatīties citu cilvēku dzīvēs,” stāsta zīmolu stratēģis Kristaps Siliņš.
Vasarā, stāvot tramvaja pieturā, sapratu, ka atpazīstu balss īpašnieci, kura netālu runā pa telefonu. Pēc brīža ieskanējās citas balsis. Arī tās atpazinu bez grūtībām. Līdzās stāvošais puisis šķirstīja “Instagram” storijus, un, neredzot runātājus, pārsteigta secināju, ka atpazīstu gandrīz visus. Veicot izpēti un gatavojoties filmai “Influenceri”, piesekoju iespējami daudziem Latvijas “Instagram” influenceriem, un divu gadu garumā sekoju līdzi viņu paradumiem un veidam, kā viņi uzrunā savu auditoriju.
Jo vairāk ieilgst koronavīrusa izraisītā pandēmija, jo vairojas arī ar slimību saistītā dezinformācija. Bieži vien atklāti meli tiek izplatīti ar nolūku gūt popularitāti vai pelnīt no interneta reklāmām. Kā nelietīgo rūpalu apturēt? Veselības ministrijā uzskata, ka pret apzināti nepatiesas informācijas izplatītājiem ir jāvēršas nevis kā pret huligāniem, bet kā pret negodīgas uzņēmējdarbības veicējiem. Tad cīņa sekmētos labāk nekā līdz šim.
Inficēto ar Covid-19 skaitam statistikas grafikos tiecoties arvien augstāk un pieaugot ierobežojumu klāstam, satraukums sociālajos medijos izveidojis divas lietotāju nometnes. Vieni aicina nelikt maskas un ieturēt drošu distanci, otri ir sašutuši, ka gan īsto, gan tīmekļa draugu un paziņu lokā ir milzīgs skaits cilvēku, kuri netic vīrusa eksistencei, paši nevalkā maskas un aicina citus neievērot noteikumus. Vai varētu būt tā, ka Latvijā ir ļoti daudz šīs lipīgās un bīstamās slimības noliedzēju?
