Vecāki un bērni
Sākusies desmitā UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa. Semināri un konferences notiek arī Latvijā, taču attālināti.
Aptuveni puse sabiedrības neuzskata medijpratību par nozīmīgu un nespēj atšķirt dezinformāciju, liecina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījuma dati. Tas spilgti redzams arī pašreizējā situācijā, kad liela daļa sabiedrības tic sazvērestības mītiem, nevis zinātniekiem un ekspertiem. Medijpratība ir cieši saistīta ar cilvēka izglītību un zināšanām kopumā, tāpēc liela nozīme situācijas uzlabošanā ir skolām.
Visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, nākamnedēļ norisināsies jau desmitā UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa. Tās laikā notiks gan pašmāju, gan starptautisku ekspertu diskusijas, semināri skolotājiem, kā arī attālināta medijpratības nodarbība platformā "Zoom" ikvienam interesentam.
Atklājot mediju ētikas mēnesi, kas veltīts mediju veselības tēmai infodēmijas laikā, 18. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 13.00 notiek biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" tiešsaistes pasākums “Infodēmijas ierobežošana. Mediju un auditorijas atbildība”.
Projektā “Pilna doma” ir tapuši daudzi materiāli, kurus var izmantot, runājot ar skolēniem par mediju pratību un kritisku domāšanu. Lai palīdzētu veidot šādas stundas, skolotājiem ir pieejams arī mediju pratības nodarbības plāns un arī darba uzdevums.
No neskaitāmām laba virsraksta izveidošanas iespējām kāds no portāla la.lv darbiniekiem iepriekšējās brīvdienās izvēlējās publicēt maldinošu, emocionāli satraucošu, mediju darbu un valsts institūcijas centienus diskreditējošu variantu. Saņemot SPKC informāciju, kuras mērķis bija mazināt melu izplatību, portāla la.lv darbinieks pārvērta to dezinformācijā, jo radīja šo: “SPKC nāk klajā ar paziņojumu par ziņu, ka pēc vakcīnas saņemšanas esot miris jauns vīrietis”.
Pēdējos gados dezinformācija apjoms informatīvajā telpā ir krietni palielinājies – šobrīd Latvijā visaktuālākā ir nepatiesa informācija par vakcīnām. Tā arī pašlaik rada visvairāk draudu sabiedrībai, informēja Baltijas mediju izcilības centrā. Vienlaikus nemainīga paliek tā cilvēku daļa, kas šādu informāciju nespēj atpazīt. Ir dažādi instrumenti, kā to risināt, taču par to, kā atturēt dezinformatorus no uzbrukuma, NATO valstīs vienprātības nav.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) piešķīrusi 54 628 eiro raidījumu veidošanai Latgales televīzijās un radio, informēja NEPLP.
Lai gan retāk nekā pandēmijas sākumā, sociālajos medijos arvien izskan apgalvojumi, ka Covid-19 tā pati gripa vien ir un tā pret to arī jāizturas. Nesen kāds skeptiķis "Facebook" salīdzināja abu slimību izplatības datus Latvijā. Esot bijušas sezonas, kad arī ar gripu nedēļas laikā saslimušo bijis tikpat vai pat vairāk nekā tagad ar Covid-19. Cilvēki ar ierakstu dalās, jautājot, kāpēc tad neviens nesludināja pandēmiju un neieviesa ierobežojumus.
