Medijpratība
Cilvēku dezinformēšana ir iespējama, jo tikai maza daļa internetu un sociālo tīklu lietotāju apzinās šādu riskus. Tā intervijā “Pasaules panorāmai” atzīst ASV medijpratības eksperte Katja Vogta, kas ilgstoši strādājusi dezinformācijas kampaņu izsekošanā Krievijā un Ukrainā.
15. novembrī Rīgas cirkā pirmizrādi piedzīvos teātra trupas “Kvadrifrons” izrāde “Fake News!”. Tā radīta, veicot padziļinātu analīzi par viltus ziņu jēdzienu un ietekmi Latvijā. Darba autori centušies aptvert šauro robežu, kas atšķir pilnīgas muļķības no subjektīvi nepieņemama viedokļa, patiesību un spekulatīvām interpretācijām un faktus no gaumes, paziņojumā medijiem informē trupas pārstāvji.
Medijpratība pamatoti ir kļuvusi par vienu no aktuālajiem jēdzieniem — pēdējo gadu laikā daudzos dažādos veidos publiskajā telpā ir runāts par mūsdienu mediju lietotājiem nepieciešamajām prasmēm. Cita aktualitāte ir “influenceri” — populāri sociālo mediju lietotāji, kas mēdz pelnīt naudu ar dažādu lietu vai zīmolu reklamēšanu. Lai gan influenceri šad tad tiek pieminēti arī medijpratības kontekstā, tomēr tie būtu pelnījuši daudz plašāku kritisku uzmanību. Meli un maldi eksistē ne jau tikai “viltus ziņās”, bet arī retušētajās un filtrētajās sociālo mediju satura plūsmās.
Dati ir 21. gadsimta nafta, lai par to pārliecinātos, atliek vien apskatīties uz pasaules divu lielāko datu uzņēmumu, "Google" un "Facebook", tirgus vērtību.
Kopš 23. augusta Krievijas valsts iestāžu informācijas kanāli ir pilni ar melīgiem vēstījumiem par to, kas notika pirms 80 gadiem. Kā Krievijas varas iestādes vilto Otrā pasaules kara vēsturi, un ar ko šāda rīcība skaidrojama? Arī to faktu pārbaudes projektā "Re:Check" pētīja pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta solījums, ka pēc atkritumu izvešanas uzticēšanas uzņēmumam "Tīrīga" atkritumu apsaimniekošanas tarifs galvaspilsētā pieaugs vidēji par 9%, nav korekts. Tāpat patiesībai neatbilst Rīgas mēra Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") sacītais, ka Konkurences padome (KP) iepriekš nebrīdināja par monopola riskiem atkritumu apsaimniekošanā. To faktu pārbaudes projektā "Re:Check" izpētījis pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) komunikācijas zinātnes studenti un LU SZF UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedra 2019./20. mācību gadā uzsāk jaunu kustību un pasākumu ciklu 9. –12. klašu audzēkņiem “Medijpratējs”. Pirmais “Medijpratēja” pasākums ar nosaukumu “Influencerpratība” notiks 19. septembrī plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. izstāžu zālē (1. stāvā).
Līdz ar jaunā mācību gada sākumu skolās atgriežas medijpratības iniciatīva "Pilna doma", kurā var piedalīties ikviens 10. – 11. klases skolēns un pedagogs no visas Latvijas. Arī šogad, tāpat kā iepriekšējos divos gados, Latvijas labākie žurnālisti dosies uz skolām, lai klātienes nodarbībās tiktos ar skolēniem. Jaunums būs testu sērija internetā, kas jauniešiem dos iespēju gan mācīties, gan pārbaudīt, vai spēj atpazīt maldinošus vēstījumus un kritiski izvērtēt informācijas avotus.
Vieni no aktīvākajiem interneta lietotājiem ir jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Starp viņiem arī tie, kuru informācijas patērēšana atkarīga no lasīšanas pieredzes un redzes īpatnībām. Taču tas ir maldinošs priekšstats, ka neredzīgie un vājredzīgie ir atrauti no kopējās informācijas aprites. Ir arī tādi, kas sasnieguši robežu, iegūstot no interneta visu, ko vēlas un kas vajadzīgs*.
Pieci.lv radio balsis Karmena Stepanova un Aleksis Vilciņš piedalās spēlē "Ticu - Neticu" un mēģina atšķirt viltus sociālo mediju video no patiesiem. Skaties, kā viņiem veiksies - vai tas izdosies? 3.epizode.
