Kino, foto un TV
Kino, foto un TV
Atšķirībā no Atmodas laika mūsdienās vairs nepastāv inteliģence, kurā ieklausās visa sabiedrība, tā intervijā Latvijas Radio stāsta neatkarīgā pētniece un uzņēmēja Olga Procevska. Šis ir laiks, kad par satura veidotāju var kļūt jebkurš. Sabiedrība ir sadalījusies ciltīs, un katrai no tām ir savas autoritātes. Mūsdienās autoritātēs klausās nevis tāpēc, lai iegūtu informāciju, bet lai atrastu kopīgu identitāti.
Tieslietu ministrija, Kultūras ministrija un Valsts policija aicina kritiski izvērtēt satura avotus, no kuriem tiek iegūta informācija par koronavīrusu jeb Covid- 19 un neizplatīt maldinošu informāciju, bet iegūt ziņas no drošiem informācijas avotiem.
Komercmediju darbiniekiem bieži vien nākas izdabāt īpašnieku un reklāmdevēju interesēm, bet reģionālajā presē žurnālists ir pārāk pietuvināts kopienai – tā uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne, asociētā profesore Anda Rožukalne, kura pētījusi pašcenzūru Latvijas medijos. Sabiedriskie mediji ir daudz brīvāki no pašcenzūras, tāpēc, lai mazinātu pašcenzūru, sabiedrībai jāsaprot, cik svarīgi ir neierobežot žurnālista darba brīvību.
40% no "Youtube" lietotājiem jauniešiem uzskata, ka viņu iemīļotie "Youtube" satura veidotāji saprot viņus labāk nekā draugi, liecina kompānijas “Google” veiktais pētījums ASV 2016. gadā. Cik daudz uzticamies slavenībām, ģimenei un interneta vietnēm Latvijā?
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kura spēj diagnosticēt koronavīrusu laboratorijā, gandrīz vienlaikus paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. LSM.lv “Melu detektora” pārbaude parādīja, ka šie apgalvojumi neatbilst patiesībai.
Daiņa Īvāna un Artūra Snipa raksts „Par Daugavas likteni domājot” 1986. gada 17. oktobrī laikrakstā „Literatūra un Māksla” bija drosmīgs un svarīgs pagrieziena punkts tālākajos Atmodas procesos. Latvijas Universitātes filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns intervijā Latvijas Radio pauda uzskatu, ka mūsdienās mediji izvēlas neitrālāku veidu, kā atspoguļot notikumus. Laikraksts “Literatūra un Māksla” savā laikā esot izmantojis iespēju izcelties uz virkni daudz pasīvāku mediju fona. Šobrīd gan mediji kļuvuši arī paviršāki, jo informācijas plūsma ir krietni intensīvāka.
Lai veicinātu Latvijas jauniešu avotkritikas prasmes, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina izmantot Zviedru institūta radīto materiālu vidusskolēniem “Fake ≠ fact”, kurš no šodienas ir pieejams latviešu valodā.
Latvijas mediju vidē par žurnālistikas ētikas problēmjautājumiem un pārkāpumiem nerunā daudz. Ētiskās izšķiršanās gadījumi lielākoties paliek redakciju iekšienē, un plašākā telpā tos parasti apspriež vien tad, ja kāds ir pieļāvis lielas kļūdas. Plašāku diskusiju trūkums par lēmumu pieņemšanu neveicina vienotas ētikas izpratnes veidošanos žurnālistu vidū un nepalīdz tiem mācīties ētikas dilemmas labāk atpazīt un risināt. Pēdējā laikā šajā jomā gan ir vērojami daži uzlabojumi.
Par sociālo mediju lomu cilvēku ikdienā runājam daudz. Lielākoties, skatot sociālās tīklošanas vietnes un cilvēku uzvedību tajos vai pētot spēju atpazīt maldinošu saturu ziņu portālos (un to līdziniekos). Tomēr arvien lielāku popularitāti iegūst dažādi citi, pavisam ikdienišķi digitālie pakalpojumi – iepirkšanās internetā, taksometru lietotnes, veselības datu reģistrēšana viedierīcēs. Arī šie pakalpojumi bieži vien veidoti kā sociālie mediji, un katra nākamā paaudze ir arvien gatavāka tos iekļaut savā ikdienā.
Roberts Silavs izaicina Rihardu Sniegu pavadīt trīs diennaktis ar viedierīci un trīs - ar podziņtelefonu. Kas būs grūtāk?
