Ārpus ētera
Liepājas izdevniecības "Kurzemes vārds" redaktore Anda Pūce šobrīd aktīvi apmeklē Liepājas skolas, lai ar jauniešiem runātu par medijpratību. Informatīvajā pārpilnības laikmetā žurnāliste skolēniem skaidro, kā darbojas privātie un kā sabiedriskie mediji, kāda ir žurnālistikas loma, kas ir viltus ziņas un kā tās atšķirt.
Latvijā tapusi jauna mobilā programma, kas palīdzēs attīstīt medijpratību jeb prasmi atmaskot viltus ziņas. Komunikācijas eksperti norāda, ka nepatiesu ziņu izplatīšanās ir aktuāla problēma visā pasaulē, atzīstot, ka medijpratības ziņā Latvija uz Baltijas valstu fona ir pēdējā vietā.
Kamēr vidusskolēni šonedēļ bauda brīvlaiku, daļa viņu vienaudžu mācību pauzi izmanto aktivitātēm, kas varētu būt noderīgas nākotnē, piemēram, nometnē "Young Media Sharks" jeb "Jaunās mediju haizivis", kas no otrdienas līdz sestdienai risinās Ogres pusē. Šīs nometnes konceptu pārņēmusi arī Somija.
Ar dezinformāciju ikdienā saskaras ikviens no mums, par to šaubu nav ne Valsts prezidentam, ne jauniešiem, kurus Egils Levits pirmdien aicināja uz Rīgas pili, lai diskutētu par to, kā atšķirt viltus ziņas no īstām. Jaunieši novērojuši, ka visvairāk viltus ziņu ir par kovida pandēmiju un karu Ukrainā.
Uzsākot UNESCO Pasaules medijpratības un informācijas pratības nedēļu Latvijā, kā arī gatavojoties Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienai, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits aicina jauniešus, studentus, skolotājus, bibliotekārus uz diskusiju "Mana Latvija – reālā un tēls medijos", informēja prezidenta kanceleja.
Gatavojoties 11. pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļai, kritiskās domāšanas un medijpratības pasniedzēji ar 10 gadu pieredzi ir izveidojuši e-kursu "Kritiskā domāšana" ar interesantiem piemēriem, aizraujošiem attēliem un noderīgām infografikām. Šis bezmaksas kurss ikvienam palīdzēs noorientēties mūsdienu digitālajā pasaulē, informēja viens no e-kursa autoriem Dr. Mārtiņš Hiršs.
Lai palīdzētu Baltijas valstu iedzīvotājiem stiprināt noturību pret dezinformāciju, atpazīt manipulāciju un kļūt par zinošākiem mediju patērētājiem, globālā attīstības un izglītības organizācija IREX ir izstrādājusi jaunu brīvpieejas tiešsaistes kursu medijpratībā latviešu valodā “VeryVerified.eu”, informēja IREX.
Mūsdienās, kad internetā bieži kvantitatīvie dati tiek pasniegti ar datu vizualizācijām, nevis tekstu, pieaug iespējas manipulēt ar auditoriju. To var darīt, gan diagrammu Y asis sākot ar lielākām vērtībām, nevis nulli, gan izmantojot uzmanību piesaistošas krāsas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" uzsvēra "Datu skolas" vadītāja Latvijā Nika Aleksejeva.
Latvijas sabiedrība un mediji vada dzīvi kara apstākļos jau kopš 2014. gada, kad Krievija īstenoja pirmo agresijas vilni pret Ukrainu. Šogad, kad 24. februārī sākās Kremļa ofensīvas otrais vilnis, informatīvajam karam daudz gatavāka bija gan pati Ukraina, gan arī kaimiņvalstis. Tomēr jautājums par medijpratību un prasmēm izvērtēt plašajā informācijas mutulī esošo saturu ar katru dienu vairāk kļūst aktuāls. Kremļa rafinētais hibrīdkarš paļaujas uz spēju ietekmēt cilvēku prātus un sēt šaubas.
Krievijas karš pret Ukrainas tautu faktiski ilgst jau vairāk nekā astoņus gadus, taču aktīvā karaspēka iebrukums Ukrainā, kas sākās šī gada 24. februārī, sakāpinājis informācijas apjomu par kara gaitu tīmeklī un dažādās sociālo mediju platformās. Palūkosimies uz to kā ierindas lasītājs, kas patērē dažādo saturu šajās vidēs un vairo spraigo popularitātes vilni informācijai ziņojumapmaiņas platformās (sevišķi “Telegram”), varētu izsvērt – vai šī informācija ir autentiska un aktuāla.
