Medijpratība
"Aizliegtais paņēmiens"Medijpratība
"Aizliegtais paņēmiens"Medijpratība
Lai veicinātu Latvijas jauniešu avotkritikas prasmes, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina izmantot Zviedru institūta radīto materiālu vidusskolēniem “Fake ≠ fact”, kurš no šodienas ir pieejams latviešu valodā.
Latvijas mediju vidē par žurnālistikas ētikas problēmjautājumiem un pārkāpumiem nerunā daudz. Ētiskās izšķiršanās gadījumi lielākoties paliek redakciju iekšienē, un plašākā telpā tos parasti apspriež vien tad, ja kāds ir pieļāvis lielas kļūdas. Plašāku diskusiju trūkums par lēmumu pieņemšanu neveicina vienotas ētikas izpratnes veidošanos žurnālistu vidū un nepalīdz tiem mācīties ētikas dilemmas labāk atpazīt un risināt. Pēdējā laikā šajā jomā gan ir vērojami daži uzlabojumi.
Par sociālo mediju lomu cilvēku ikdienā runājam daudz. Lielākoties, skatot sociālās tīklošanas vietnes un cilvēku uzvedību tajos vai pētot spēju atpazīt maldinošu saturu ziņu portālos (un to līdziniekos). Tomēr arvien lielāku popularitāti iegūst dažādi citi, pavisam ikdienišķi digitālie pakalpojumi – iepirkšanās internetā, taksometru lietotnes, veselības datu reģistrēšana viedierīcēs. Arī šie pakalpojumi bieži vien veidoti kā sociālie mediji, un katra nākamā paaudze ir arvien gatavāka tos iekļaut savā ikdienā.
Roberts Silavs izaicina Rihardu Sniegu pavadīt trīs diennaktis ar viedierīci un trīs - ar podziņtelefonu. Kas būs grūtāk?
Ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju pārliecinātība atpazīt uzticamu informāciju no manipulatīvas un safabricētas, tomēr joprojām par savām prasmēm informācijas izvērtēšanā jūtas droši tikai apmēram puse Latvijas iedzīvotāju.
Lai žurnālisti varētu pildīt savu misiju, tiem jāspēj brīvi izplatīt informāciju, tai skaitā tādu, kas var nebūt tīkama. Vārda brīvība, protams, nav absolūta — pastāv ar likumu un profesionālās ētikas normām noteikti ierobežojumi. Taču daļa sabiedrības medijos nevēlas redzēt vēl krietni plašāku tēmu un uzskatu loku. Arī Latvijā žurnālisti var saskarties ar vienā vai citā veidā izteiktiem aicinājumiem par kaut ko nerunāt tāpēc, ka konkrētais skatījums neatbilst ideoloģiskajam pieprasījumam.
Latvijas Televīzijas "Interneta akadēmijas" 5. spēlē komandu kapteinēm pievienojas Evelīna Pārkere, Emīlija Sama, Edgars un Emīls Kauperi. Viņi mēģināja noskaidrot, kurš kontrolē internetu, atrast aizdomīgu ziņu pazīmes.
Šonedēļ jūtuberiem "Interneta akadēmija" deva brīvdienas un uz spēli aicināja jaudīgākos latviešu reperus. Šajā sērijā spēles kapteinēm pievienojas tikai un vienīgi reperi: Prusax, Trench Mafia Locco, rolands če un VIŅA. Vai viņi kopā ar komandu kapteinēm Kristiānu Grāmatiņu un Beāti Bērziņu jeb @betabeidz dalīsies vai slēps publikācijas no savas laika līnijas? Vai viņi spēs izveidot ziņas, nemaldinot lasītāju?
Svinīgā pasākumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šodien tiek godināti medijpratības iniciatīvas “Pilna doma” konkursa šī gada uzvarētāji. Tie ir vidusskolēni, kas ieguvuši lielāko punktu skaitu, aizpildot LSM.lv un "Pilnas domas" medijpratības testus.
Sociālie mediji un daudzas telefonā pavadītas stundas ir kļuvušas par tipisku 21. gadsimta cilvēka ikdienas sastāvdaļu. 2019. gadā 3,3 miljardi cilvēku lieto sociālo mediju platformas savos telefonos. Un līdz ar popularitāti ir nākušas arī bažas par to, ka šīs platformas manipulē ar lietotājiem. Bet vai šīs bažas ir pamatotas?
