To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
Valdībā aiz slēgtām durvīm apstiprina divu apraides torņu būvniecību pierobežā
Medijpratības stiprināšana, cīņa ar melu ziņām un bezmaksas virszemes apraides paplašināšana, tostarp būvējot divus torņus Latvijas austrumu robežas tuvumā. Šie ir tikai daži no Informatīvās telpas drošības plāna pasākumiem, ko valdība šonedēļ apstiprināja aiz slēgtām durvīm. Turklāt nodrošināt zemes apraidē varētu nevis piecus, bet desmit kanālus.
Medijpratības pētījums: 21% trešklasnieku pārāk lētticīgi internetā
Skolēniem grūtības nolasīt reklāmas vēstījumus un daļai trūkst atbildības internetā. Par to liecina 3. un 6. klašu diagnosticējošā darba rezultāti par drošību internetā un medijpratību. Darbu rakstīja nepilni 18 tūkstoši bērnu 420 Latvijas skolās. Kopumā Latvijas bērnu zināšanas par drošību internetā un medijpratību vērtē kā apmierinošas. Tomēr ir jautājumi, kuriem pastiprināti vajadzētu pievērst uzmanību. 
Pārbaužu rezultāti liecina – ar bērniem vēl daudz jārunā par drošību internetā
Cik zinoši ir skolēni par interneta lietošanu, tā sniegtajām iespējām un riskiem, kas būtu jāmāca vairāk, kas mazāk? Piektdien, 27.aprīlī, Latvijas skolās beidzās diagnostikas darbi par drošību internetā un medijpratību, lai situāciju novērtētu. Un pēc rezultātiem redzams, ka ir vēl daudz jautājumu, par kuriem ar bērniem jārunā.
«Tīri Fakti»: Kā atpazīt kļūdas un maldināšanu datu vizualizācijā
Skaitliskiem faktiem ir īpašs statuss – tiem piemīt objektivitātes un patiesības aura. Līdz ar to informācijas avots, kas izmanto skaitļus, šķiet uzticamāks. Pieci.lv medijpratības projektā “Tīri Fakti” piedāvā dažus padomus, kā atpazīt muļķīgas kļūdas un maldināšanu diagrammās, grafikos un citās datu vizualizācijās.
«Tīri fakti»: Kas no tā, ko redzam «Instagram», ir reklāma?
Pazīstami cilvēki savos “Instagram” fotoattēlos rāda arī vingrošanas paklājus, zobubirstes, pulksteņus, kosmētiku, dzērienus u.c. preces un pakalpojumus. Viedokļa līderus - personas, kuras spēj ietekmēt lielu cilvēku skaitu, uzrunā uzņēmumi un par produkta reklamēšanu ne vienmēr atlīdzina naudā – uzņēmums cilvēkam iedod "dāvanu" un grib, lai to izmanto un atrāda sociālajos tīklos.
Daļa bērnu un jauniešu nav zinoši par privātumu sociālajos portālos
Daļai bērnu un pusaudžu ir nepietiekamas zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas lietpratīgai un drošai dažāda veida informācijas patērēšanai, radīšanai un kopīgošanai. Tā secinājusi Kultūras ministrija (KM) pētījumā par deviņu līdz 16 gadus vecu skolēnu medijpratību. Turklāt vairāk nekā puse no jauniešiem internetu lieto ne mazāk par trim stundām dienā. Tomēr ir bērni un jaunieši, kas nezina, kā padarīt, piemēram, savas fotogrāfijas redzamas tikai draugiem vai cilvēkiem, kuriem paši atļāvuši.