To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
Vai nepietiekama medijpratība nozīmē nedrošāku un nabadzīgāku sabiedrību?
Nepietiekama medijpratība nozīmē draudus bērnu un sabiedrības drošībai, zemāku labklājības līmeni, sliktāku izglītību, domā medijpratības uztveres pētījuma* respondenti. Lai draudus novērstu, jāuzlabo cilvēku prasmes darboties ar digitālajām ierīcēm, medijpratība jāiekļauj visos formālās izglītības posmos, stingrāk jākontrolē sociālās tīklošanās platformu lietojums un to darbība.
Medijpratība un sabiedrība? Izskatās svarīgi, izklausās – (ne)interesanti!
Labi informēti, kritiski domājoši pilsoņi, kuri spēj novērtēt kvalitatīvu mediju saturu, atpazīt dezinformāciju, justies droši digitālajā vidē, uzvesties prātīgi un izmantot vērtīgo, kas atrodams mūsdienu informācijas okeānā. Tas viss pasakāms vienā vārdā – medijpratība. Minētais un vēl garāks saraksts bieži dzirdēts politiķu izteikumos, mediju diskusijās, lasīts politikas dokumentos un akadēmiskos pētījumos. Sabiedrības medijpratības uzlabošana ir viens no Latvijas mediju politikas mērķiem.
Cīņa pret pelēko masu. Kā kino virzīja Atmodu?
Kultūras kanonā iekļautās Jura Podnieka filmas “Vai viegli būt jaunam?” aprakstā kino kritiķe Kristīne Matīsa norāda, ka filma ir nevis sekojusi notikumiem un iemūžinājusi tos, bet gājusi pa priekšu sabiedrības noskaņojumam un būtiski paplašinājusi uzdrīkstēšanās robežas.
Kā neļaut sev skalot smadzenes? Slavenības, to izteikumi un patiesība
Cilvēki mēdz kļūdīties. Dažreiz maldina apzināti - kaut ko pārspīlē, izrauj no konteksta, noklusē kādu svarīgu detaļu. Un pat samelo, lai panāktu savu vai parādītu sevi labākā gaismā. Tas nav patīkami, bet, ja to dara cilvēki, kuru vārdiem un darbiem ir ietekme - vai tas būtu ar lēmumu pieņemšanu saistīts amats, vai tūkstošiem sekotāju sociālajos tīklos -, šādai rīcībai var būt nopietnas sekas. Ar dažiem piemēriem parādīsim, kā viegli pamanīt maldināšanu un neļauties tikt izmuļķotam. 
«Aizliegtais paņēmiens» vēta piecas sazvērestības par Covid-19 krīzi
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ar ekspertu līdzdalību analizēja vairākus piemērus, kāda informācija saistībā ar koronavīrusu un slimību Covid-19 tiek izplatīta pasaulē lielākajā sociālajā tīklā “Facebook”. Raidījums vētīja robežšķirtni starp viltus ziņām, meliem un manipulāciju, un viedokļa paušanu, ko savukārt aizsargā Satversme.
Piespiedu vakcīna un cilvēku čipošana? «Aizliegtais paņēmiens» pārbauda apgalvojumu
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pārbaudījis Sandra Toča ierakstu “Facebook”, kurā apgalvots, ka koronoavīrusa dēļ būs piespiedu vakcinācija un cilvēkus čipošot kā suņus. Secinājums – atsevišķi fakti ir patiesi, bet no tiem veikli savirknētais Toča apgalvojums – bez pamatojuma. Tas ir viens no manipulāciju veidiem.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt