Ziņu analīze
Kopš masveida slepkavībām Kijivas priekšpilsētā Bučā drīz būs pagājis pusotrs gads. Taču Kremļa propaganda aizvien izdomā dažādus veidus, kā likt sabiedrībai noticēt, ka patiesībā tas ir pašu ukraiņu darbs
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) piešķīrusi 54 628 eiro raidījumu veidošanai Latgales televīzijās un radio, informēja NEPLP.
Lai gan retāk nekā pandēmijas sākumā, sociālajos medijos arvien izskan apgalvojumi, ka Covid-19 tā pati gripa vien ir un tā pret to arī jāizturas. Nesen kāds skeptiķis "Facebook" salīdzināja abu slimību izplatības datus Latvijā. Esot bijušas sezonas, kad arī ar gripu nedēļas laikā saslimušo bijis tikpat vai pat vairāk nekā tagad ar Covid-19. Cilvēki ar ierakstu dalās, jautājot, kāpēc tad neviens nesludināja pandēmiju un neieviesa ierobežojumus.
Sabiedriskajos medijos regulāri stāsta par dažādiem mītiem un maldiem saistībā ar vakcināciju. Nupat Covid-19 noliedzēji izplatījuši ideju, ka vakcīnas kļuvušas liekas, jo mums jau esot dabiski izveidojusies imunitāte.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālajā asamblejā vienprātīgi apstiprināta Latvijas un citu līdzīgi domājošu valstu rosinātā un sagatavotā rezolūciju, kas aicina visā pasaulē īstenot “Globālo mediju un informācijas pratības nedēļu”. Šī tēma pirmo reizi ir pacelta ANO uzmanības līmenī.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noteikusi uzvarētājus sabiedriskā pasūtījuma konkursiem par ziņu un medijpratību veicinoša satura veidošanu komerciālajās televīzijās un radio. Konkursu rezultātā NEPLP piešķīrusi finansējumu 200 000 eiro apmērā ziņu veidošanai 6 ziņu raidījumos un 50 000 eiro medijpratību veicinoša satura veidošanai 3 raidījumos, informēja NEPLP.
Kad virkne Eiropas valstu bažās par nopietnām “AstraZeneca” vakcīnas blakusparādībām uz laiku pārtrauca to izmantot, daudzu ekspertu vēstījums bija: šādam solim nav pamata, un saiknes starp trombiem un vakcīnu nav. Taču eksistē arī pierādījumi, ka īpaši retos gadījumos imūnsistēmas reakcija uz vakcīnu tik tiešām var izraisīt trombus. Šādu atgadījumu risks ir ārkārtīgi zems, un, simptomu gadījumā atbilstoši rīkojoties, apdraudējumu veselībai ir iespējams novērst. Taču šis parāda sarežģīto pozīciju, kurā nonāk tie, kas cenšas sniegt korektu informāciju par vakcīnām un reaģēt uz sabiedrībā izplatītajām bažām. Likmes, šajā pozīcijā esot, ir augstas — it sevišķi pret vakcīnām aizdomīgās sabiedrībās, tai skaitā Latvijā.
Eiropas Digitālās nedēļas laikā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina jauniešus izaicināt faktus, pilnveidojot informācijas avotu kritikas prasmes. Šo prasmju pilnveidei tagad arī latviešu valodā tiešsaistē brīvi pieejams ir mācību materiāls vidusskolēniem “Fake ≠ Fact”.
Aizejošais gads galvenokārt atmiņās paliks ar cīņu pret Covid-19. Taču ar to roku rokā nāca vēl viena krīze – straujā dezinformācijas izplatība jeb infodēmija. Šis gads atklāja, ka sazvērestības teorijām gatavi noticēt ne tikai daži dīvaini citplanētiešu kuģīšu mednieki, bet noteiktos apstākļos arī gana būtiska daļa sabiedrības. "Re:Check" piedāvā atskatīties uz to, kā šī krīze sākās un ko pēdējā laika notikumi atklāja par dezinformācijas izplatītājiem un izaicinājumiem nākamgad.
Informāciju par pandēmijas izraisīto situāciju, kas nonāk līdz valsts tāliem lauku rajoniem, saprot tā, kā cilvēks to uztver caur digitālo vidi un apkārtni, kurā atrodas. Rezultātu krāsainība ne tikai liek uzsmaidīt, bet arī vilties notiekošajā situācijā.
Covid-19 raisītais pandēmijas laiks ir izgaismojis milzīgu problēmu Latvijas iedzīvotāju medijpratībā – mēs neprotam kritiski izvērtēt informāciju un objektīvas ziņas neatšķiram no tendencioziem safabricējumiem. Taču sabiedrība tagad arī neslēpj, ka tai nepietiek prasmju un spēju informāciju izvērtēt. Un šajā laikā medijpratības trūkumi izgaismojas kā smagas sekas pandēmijai, jo viltus ziņu iespaidā daudzi neievēro ierobežojumus, audzējot saslimušo statistiku un liekot paildzināt ierobežojumus.
