Dienas notikumu apskats

Eksperti Šulcu pagaidām nemin kā nopietnu konkurentu Merkelei

Dienas notikumu apskats

Aizvadītais gads pensiju fondiem bijis veiksmīgs

Ārpolitikas debašu fokusā drošība un mediju pratība

Ārpolitikas debašu fokusā drošība un mediju pratība

Saeimā ceturtdien, 26. janvārī, vairāk nekā septiņarpus stundu garās debatēs par Latvijas ārpolitiku pēc ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Vienotība") ikgadējā ziņojuma sniegšanas gan kritizēja, gan slavēja ziņojumu, un arī aizrunājās par tēmām, ne visai tieši saistītām ar ārpolitiku.

Rinkēvičs: Latvijas nedrīkst būt vāja nedz ārpolitikā, nedz iekšpolitikā

Latvija nedrīkst būt vāja ne iekšpolitikā, ne ārpolitikā, un īpaši svarīgi tas ir šajā izaicinājumu pilnajā laikā, pauda Rinkēvičs, uzskaitot pagājušā gada ārpolitikas sasniegumus un galvenos uzdevumus 2017. gadam.

Pasaules gals un militārs uzbrukums Latvijai 2017. gadā nav gaidāms.

Savā uzrunā Rinkēvičs norādīja uz galvenajiem pagājušā gada sasniegumiem – iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kā arī NATO Varšavas samitā panākto vienošanos par austrumu flanga nostiprināšanu.

Taču ministrs brīdināja, ka šajā izaicinājumiem pilnajā laikā Latvija nevar atļauties būt vāja. "Bieži dzirdam, ka Latvijai ir jāsēž klusi malā - kā zaķītim zem eglītes, kamēr apkārt staigā baisais vilks. Mēs jau reiz tā darījām, līdz uz laiku zaudējām savas valsts neatkarību.

Mēs nedrīkstam stāvēt malā! Latvijas ārpolitikai un Latvijas balsij pasaulē, katru dienu un ik uz soļa, ir jābūt vēl vairāk pamanāmai un sadzirdētai.

Arī Latvija nedrīkst būt vāja iekšpolitiski un ārpolitiski. Lai gan Latvijai ir daudz draugu un sabiedroto, kuri grūtā brīdī nāks mums palīgā, taču par mūsu valsts izaugsmi, attīstību, drošību ir jārūpējas pirmkārt pašiem," teica Rinkēvičs.

Savā uzrunā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādīja gan uz apņemšanos sadarboties ar jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu, gan viņa topošo administrācija.

Viņš solīja aktīvi aizstāvēt Latvijas pozīcijas sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, kur gan joprojām ir liels skaits neskaidrību, kā arī aicināja stiprināt dialogu ar Krievijas pilsonisko sabiedrību, nepieļaujot, ka Maskava pārkāpj starptautisko tiesību principus.

Pateicība par dalību ES, kritika par pasivitāti

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš ("Vienotība") lika uzsvaru uz diasporas lomu Latvijas ārpolitikā un aicināja to aktīvāk iesaistīties politikas veidošanā. Ārpolitiski nestabilā laikā viņš kā lietu, uz kuru koncentrēties, norādīja iekšējo drošību.

Savukārt Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne ("Vienotība") pateicās iepriekšējiem politiķiem, kas panāca Latvijas dalību starptautiskās organizācijās, it sevišķi eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. 

Čigāne akcentēja, ka aptuveni 20 procenti no visiem likumiem, ko pieņem Saeima, ir tiešā veidā saistīti ar Eiropas Savienības (ES) politiku. Viņa uzsvēra, ka, pateicoties ES struktūrfondu ieguldījumiem, valsts nereti ir spiesta pieņemt lēmumus, kas sākotnēji ir smagi un nepopulāri, taču ir ļoti būtiski turpmākajai attīstībai un labklājībai.

Opozīcijas pārstāvis Sergejs Potapkins ("Saskaņa") asi kritizēja Latvijas sankciju politiku pret Krieviju, kā arī Latvijas ārpolitiku par pakļaušanos rietumvalstu prasībām. Viņaprāt, Latvijas ārpolitika ir pārāk pasīva. Tāpat viņš vērsās pret to, ka, lai gan ārpolitikas ziņojumā uzsvērti sakari ar Ķīnu, tā dokumentā minēta vien pāris reizes.

Rihards Kols (Nacionālā apvienība) izcēla ziņojumā labās puses, taču bija kritisks gan par migrācijas draudu nepietiekamu izcelšanu, gan pārāk netiešu Krievijas kritizēšanu ziņojumā.

Kritika medijiem, lielo pārmaiņu laiks

Savukārt Solvita Āboltiņa ("Vienotība") slavēja ziņojuma fokusu uz drošību un savā uzrunā deputātiem koncentrējās uz kiberdrošību un hibrīdkara draudiem.

Āboltiņa gan kritizēja, gan slavēja žurnālistus saistībā ar vairākām aktualitātēm, kā bezmērkīgu peļot "Aizliegtā paņēmiena" eksperimentu ar mēģinājumu pietiekt kādu ordenim, kas varētu mazināt valsts drošību. Tāpat viņa, kas savā runā uzsvēra kritiskas informācijas vērtēšanas un mediju pratību, vērsās pret Vairas Vīķes-Freibergas kapavietas apspriešanu kā nepiemērotu diskusiju tematu.

Tomēr viņa slavēja žurnālistu darbu pie tā, lai sabiedrība būtu informēta par Eiropas Parlamenta deputātes Ivetas Grigules (ZZS) balsojumu pret rezolūciju, kas aicināja stiprināt cīņu ar Krievijas propagandu, un turpmākajiem izteikumiem.

Inguna Sudraba ("No sirds Latvijai") veltīja skarbus vārdus ārpolitikas ziņojumam.

"Tas, ko mēs lasām, ir nevis ārlietu ministra ziņojums, bet gan ārlietu ministra plānotājs, [..] kurp lidoja un kur plāno lidot, ar ko satikās un ar ko plāno satikties," teica Sudraba.

Līdzīgi Potapkinam, Sudraba kritizēja pakļaušanos sabiedrotajiem un ilgtermiņa kursa trūkumu ārpolitikā. Viņa uzskata, ka tas raksturīgs valdībai kopumā un to izraisa vienotas nacionālās pozīcijas trūkums. Sudraba kritizēja ārlietu resoru necaurspīdīgumu, ka nodokļu maksātājiem nav skaidrs, par ko tiek tērēta viņu nauda.

Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība) uzskata, ka šis ir strauju pārmaiņu laiks - globalizācija izraisa attiecību pārskatīšanu. To var secināt gan no "Brexit", gan ASV vēlēšanām.

Bondars uzskata, ka tiks pārskatītas attiecības starp ASV un ES nacionālajām valstīm, tāpat kā tiek pārskatīti vairāki tirdzniecības līgumi. Mainīsies gan attiecības starp ASV un Krieviju, gan Ķīnu. 

"Šis ir pārmaiņu laiks, un šis ir lielo valstu laiks," teica Bondars. Pasaulē būšot jauna kārtība, atšķirīga no tās, kas bija pēc PSRS , kurā parādīsies pietiekoši daudz un dažādi reģionāli spēlētāji. Lielās un ietekmīgās valstis realizēs savas intereses. 

"Mazajām un mazāk ietekmīgajām valstīm, pirmkārt, jāsaprot, kas notiek pasaulē. Otrkārt, jāspēj formulēt savas intereses. Un visbeidzot, jāspēj realizēt šīs intereses," aicināja Bondars, kuram nācās runāt pretī deputātiem, kuri viņu apsauca, kad viņš kritizēja koalīcijas politiku un 2017. gada budžetu. 

Drošība, Triju Zvaigžņu ordenis Obamam

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) uzsvēra, ka aizvadītajā gadā daudz ieguldīts Latvijas drošības stiprināšanā.

"2016. gads kopumā ir bijis vēsturisks Latvijas drošībai. Gan Velsas, gan Varšavas samitos kopīgi ar mūsu kaimiņiem spējām panākt, lai Baltijas jūras reģions ieņemtu centrālo lomu NATO dienaskārtībā," teica.

"Mūsu sabiedrotie kolektīvās aizsardzības saistības uzskata par nesatricināmām," teica Bergmanis.

Bijušais Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Atis Lejiņš ("Vienotība") vērsa uzmanību uz izmaiņām drošības situācijā.

"Pēcvēsturiskā nirvāna ir beigusies," viņš sāka runu. 

Viņaprāt, Eiropa atkal sāk bruņoties, taču nevis Trampa izteikumu, bet gan Krievijas uzbrukuma Ukrainai dēļ. Viņš norādīja, ka Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Polijas iekšzemes kopprodukts ir lielāks nekā Krievijai, taču aizsardzībai tās tērē tikai pusi no tā, ko tērē Krievija.

Tāpat deputāts aicināja piešķirt Trīszvaigžņu ordeni ASV bijušajam prezidentam Barakam Obamam par ieguldījumu Latvijas drošībā, kā arī palielināt aizsardzības budžetu virs 2%. 

Rinkēvičs: Sankcijas pamatotas, Ķīna atvērta Latvijas pārtikai

"Nevienā brīdī es nedzirdēju no "'Saskaņas'' pārstāvja nevienu vārdu, kas nosoda Krimas okupāciju," teica Rinkēvičs, atbildot Sergejam Potapkinam. Tāpat viņš teica, ka Latvijas piensaimnieki par sankcijām pret Krieviju saņēmuši 24 miljonus eiro. 

"Mūsu nostāja, būs ļoti skaidra - ka Eiropas kopējai ārpolitikai ir jābūt vērstai uz Minskas vienošanās izpildi," teica Rinkēvičs.

Kritiku saistībā ar Ķīnu Rinkēvičs daļēji pieņēma. "Mums ir jāstrādā pie labāka, vienotāka piedāvājuma transporta un loģistikas jomā," teica ministrs.

Kā prioritātes attiecības ar šo valsti viņš minēja tranzītu, tūrismu un ciešāku sadarbību jautājumos, kas skar tiešos aviosakarus. Atbildot Potapkina kritikai, Rinkēvičs teica, ka gan Pārtikas un 'veterinārais dienests, gan investīciju aģentūra ir atvērusi Ķīnas tirgu Latvijas pārtikas precēm.

Atbildot Ingunai Sudrabai, ārlietu ministrs teica, ka viņa ministrijas mājaslapā sajaukusi ministra ziņojumu ar viņa kalendāru.

Savukārt kritiku par īstermiņa formātu Rinkēvičs noraidīja, sakot, ka šāds formāts izvēlēts, lai varētu atbildēt uz izmaiņām ārpolitikā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti