Trešdiena, 1. maijs

Vārda dienas: Ziedonis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +16 °C, A/ZA vējš, 5m/s
LSM Bērnistaba
Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Sēliete Dviete dzīvo vienā ritmā ar Daugavu, un tās krastos vērojami pieci gadalaiki. Atbūdā Dvietei nākas traukties pretēji savai ierastajai gaitai, lai gan citkārt tā rāmi slīd uz Daugavas pusi. Dvietes krastos bužināmi mazākie kamielīši pasaulē, apskatāmi savvaļas zirgi un pinkainas govis, izzināmi bebru pasaules noslēpumi, kā arī nobaudāmi muižkungu dzīves smalkumi, vizinoties greznā karietē. Starp upes līkumiem cēli slejas muižas, baznīcas un dzirnavas, bet kādā gleznainā dārzā plešas Latvijas vīnogu dzimtene.
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe līkumo cauri bieziem Kurzemes mežiem un mierpilniem ciemiem ar senām muižām. Pa ceļam tā uzklausa lustīgus stāstus par mazbānīti un žiperīgām lauku sievām, kā arī iemācās nešpetnus lamuvārdus. Stende apmet omulīgu loku ap kādu mazmazītiņu pili, kurā mājo spoki un top pasakas, bet mazliet tālāk – mācās cept dižraušus cēlā muižas namā. Stendes krastos var izbaudīt riktīgu bezceļu piedzīvojumu, kā arī paviesoties vietā, par kuru agrāk zināja tikai profesionāli spiegi.
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Mūsa ir rāma upe, kas lēnu garu plūst cauri Zemgales plašajiem laukiem. Mežonīgus brikšņus un asus līkumus Mūsas krastos aizstāj neparasti stāsti par darbīgiem un atjautīgiem ļaudīm. Līdzās Mūsai reiz uzplaucis viens no ražīgākajiem kolhoziem Latvijā, kas lepojies gan ar lāčiem, gan ar baltajām pelītēm. Mantojumā palicis etnogrāfiskais muzejs, kā arī aizsākumi spēkratu kolekcijai, kurā sastopamas īstas filmu zvaigznes. Kādā Mūsas līkumā var iemēģināt veiksmi folkreisa braucienā, tikai jārēķinās, ka var palikt bez mašīnas. Bauskā ceļiniekus gaida rozes, kaušļi, čaklas audējas un, iespējams, pat mūžības eliksīrs.
Visi video/audio
Kā laivot pa ziemeļkurzemnieci Roju? Maršruti un ieteikumi
Kā laivot pa ziemeļkurzemnieci Roju? Maršruti un ieteikumi
78 km garā Roja līkumo cauri Ziemeļkurzemei, mierpilni ieplūstot Rīgas jūras līcī. Rojas ūdeņos reiz kuģojuši senie skandināvi, Roja kalpojusi par nozīmīgu viduslaiku tirdzniecības ceļu, bet pēc tam iedvesmojusi arī Krišjāni Valdemāru "tecēt" uz jūras pusi un pievērsties jūrniecības attīstīšanai. Kas zina, kādas pārmaiņas notiks ar tevi pēc laivošanas pa Roju vai piedzīvojumiem tās krastos?
Ar laivu pa brašo Bērzi Zemgalē. Maršruti un ieteikumi
Ar laivu pa brašo Bērzi Zemgalē. Maršruti un ieteikumi
119 km garā Bērze savu čaklo tecējumu sāk Lielauces paugurainē, tad met līkumus Zemgales līdzenumā, līdz pašās beigās ieplūst Svētē. Upe vairāku kilometru garumā rit cauri Dobelei, ļaujot priecēt acis ar vienu no skaistākajām pilsētu ainavām Latvijā. Bērze, saukta arī par Bērzupi, reiz piedzīvojusi brangu tirgošanos savos krastos, par ko tagad liecina vairs tikai arheoloģiskie izrakumi.
Kā laivot pa Amatu – Vidzemes nešpetnāko upi? Maršruti un ieteikumi
Kā laivot pa Amatu – Vidzemes nešpetnāko upi? Maršruti un ieteikumi
80 kilometrus (km) garo vidzemnieci Amatu dēvē par upju upi, latviešu kopības simbolu un vienu no straujākajām un nešpetnākajām, bet skaistākajām Latvijas upēm. Pavasara palos mutuļojošā upes straume, krāces un iežu atsegumi vilina piedzīvojumu un asu izjūtu meklētājus no malu malām. Tomēr, ja nekad neesi sēdējis laivā, iesākumā labāk patrenējies mierīgākos ūdeņos, bet Amatu izbaudi, dodoties pārgājienā gar tās labo krastu, kas, starp citu, arī sola burvīgus skatus un labus piedzīvojumus!
Ar laivu pa Dienvidsusēju – Sēlijas varenāko upi. Maršruti un ieteikumi
Ar laivu pa Dienvidsusēju – Sēlijas varenāko upi. Maršruti un ieteikumi
114 km garā Dienvidsusēja (saukta arī par Susēju, Lielo Susēju) ir Sēlijas lielākā upe, kas dzimst Dobes un Lāčupītes satekā. Tā līku ločiem tek gar Latvijas–Lietuvas pierobežu, līdz ieplūst Mēmelē. Gluži kā pati Sēlija, arī Dienvidsusēja ir rūpīgi glabāts noslēpums, kas atklājas vien kārtīgam piedzīvojumu meklētājam.