Stendes upe līkumo cauri bieziem Kurzemes mežiem un mierpilniem ciemiem ar senām muižām. Pa ceļam tā uzklausa lustīgus stāstus par mazbānīti un žiperīgām lauku sievām, kā arī iemācās nešpetnus lamuvārdus. Stende apmet omulīgu loku ap kādu mazmazītiņu pili, kurā mājo spoki un top pasakas, bet mazliet tālāk – mācās cept dižraušus cēlā muižas namā. Stendes krastos var izbaudīt riktīgu bezceļu piedzīvojumu, kā arī paviesoties vietā, par kuru agrāk zināja tikai profesionāli spiegi.
Mūsa ir rāma upe, kas lēnu garu plūst cauri Zemgales plašajiem laukiem. Mežonīgus brikšņus un asus līkumus Mūsas krastos aizstāj neparasti stāsti par darbīgiem un atjautīgiem ļaudīm. Līdzās Mūsai reiz uzplaucis viens no ražīgākajiem kolhoziem Latvijā, kas lepojies gan ar lāčiem, gan ar baltajām pelītēm. Mantojumā palicis etnogrāfiskais muzejs, kā arī aizsākumi spēkratu kolekcijai, kurā sastopamas īstas filmu zvaigznes. Kādā Mūsas līkumā var iemēģināt veiksmi folkreisa braucienā, tikai jārēķinās, ka var palikt bez mašīnas. Bauskā ceļiniekus gaida rozes, kaušļi, čaklas audējas un, iespējams, pat mūžības eliksīrs.
Peldošās salas nudien ir deserts, kas piestāv Latgales upei Narūtai, kur salas ir ļoti pazīstams termins. Piedāvājam Latvijas Televīzijas raidījuma "Pa straumei" recepti, kuru izmēģināt, tuvojoties aktīvajai laivošanas sezonai.
Neskati vīru no cepures, bet upi – pēc garuma. Šķietami rāmā Narūta izrādās varen čakla Latgales rokdarbniece, kas savā īsajā tecējumā uz zilās ūdeņu auklas pagūst savērt piecas ezeru pērles un divus dzirnavu dīķus. Narūtas sākums meklējams salām bagātākajā ezerā Baltijā, bet jau drīz vien upe plūst garām muižai, kurā nav neviena spoka, toties satiekami baisi ūdens nezvēri. Netālajā mežiņā var gadīties sajust senču garu klātbūtni. Tālāk Narūta izspurdz cauri dzirnavām un pamāj sveicienu pilsētai, kurā andelēšanās sit augstu vilni, lai visbeidzot mestos Dagdas ezera mierpilnajās skavās.