Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Dvietes upe: pieci gadalaiki, muižkungu izpriecas un vīnogu dzimtene
Sēliete Dviete dzīvo vienā ritmā ar Daugavu, un tās krastos vērojami pieci gadalaiki. Atbūdā Dvietei nākas traukties pretēji savai ierastajai gaitai, lai gan citkārt tā rāmi slīd uz Daugavas pusi. Dvietes krastos bužināmi mazākie kamielīši pasaulē, apskatāmi savvaļas zirgi un pinkainas govis, izzināmi bebru pasaules noslēpumi, kā arī nobaudāmi muižkungu dzīves smalkumi, vizinoties greznā karietē. Starp upes līkumiem cēli slejas muižas, baznīcas un dzirnavas, bet kādā gleznainā dārzā plešas Latvijas vīnogu dzimtene.
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe: no jestriem lamuvārdiem līdz īstām spiegu spēlēm
Stendes upe līkumo cauri bieziem Kurzemes mežiem un mierpilniem ciemiem ar senām muižām. Pa ceļam tā uzklausa lustīgus stāstus par mazbānīti un žiperīgām lauku sievām, kā arī iemācās nešpetnus lamuvārdus. Stende apmet omulīgu loku ap kādu mazmazītiņu pili, kurā mājo spoki un top pasakas, bet mazliet tālāk – mācās cept dižraušus cēlā muižas namā. Stendes krastos var izbaudīt riktīgu bezceļu piedzīvojumu, kā arī paviesoties vietā, par kuru agrāk zināja tikai profesionāli spiegi.
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Zemgales Mūsa: rāma upe ar šeptēm, pagātnes rēgiem un vēsturi krastos
Mūsa ir rāma upe, kas lēnu garu plūst cauri Zemgales plašajiem laukiem. Mežonīgus brikšņus un asus līkumus Mūsas krastos aizstāj neparasti stāsti par darbīgiem un atjautīgiem ļaudīm. Līdzās Mūsai reiz uzplaucis viens no ražīgākajiem kolhoziem Latvijā, kas lepojies gan ar lāčiem, gan ar baltajām pelītēm. Mantojumā palicis etnogrāfiskais muzejs, kā arī aizsākumi spēkratu kolekcijai, kurā sastopamas īstas filmu zvaigznes. Kādā Mūsas līkumā var iemēģināt veiksmi folkreisa braucienā, tikai jārēķinās, ka var palikt bez mašīnas. Bauskā ceļiniekus gaida rozes, kaušļi, čaklas audējas un, iespējams, pat mūžības eliksīrs.
Svēte: robežupe piparmētru spirgtumā un rokmūzikas pamatīgumā
Svēte: robežupe piparmētru spirgtumā un rokmūzikas pamatīgumā
Caku cakām izrotātā Svēte savu tecējumu sāk Lietuvā, divu kilometru garumā kalpo par robežupi, bet tad pāri Zemgales līdzenumam jož satikt Lielupi. Pavasaros Svētei piemetas delverīgs noskaņojums, upe iziet no krastiem un pārvēršas teju vai ezerā, kas appludina tuvējās zemes.
Vidzemes upe Aģe: starp līvu zemēm, apgaismību, mūziku un bioloģiju
Vidzemes upe Aģe: starp līvu zemēm, apgaismību, mūziku un bioloģiju
Žiperīgā vidzemniece Aģe, kas pieminēta jau ''Indriķa hronikā'', iztek no Aģes ezera un skrien uz jūru. Tās krastos reiz pletušās Vidzemes lībiešu zemes, par ko liecina gan pašas upes vārds, gan apkārtējo vietu nosaukumi. Aģe tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē “mala”. Vai upe kalpojusi par kāda līvu novada malu? To varam vien minēt. Mūsdienās Aģe top par paraugu tam, kā atjaunot Latvijas upju veselību.
Latgales upe Dubna: no ledus laikmeta augiem līdz stikla brīnumiem
Latgales upe Dubna: no ledus laikmeta augiem līdz stikla brīnumiem
Dubnas izteka meklējama zilo ezeru zemē Latgalē, kur tā dzimst vienā no ezeru acīm. Upe plūst pāri Dagdas paugurainei un Jersikas līdzenumam, izlīkumo cauri vairākiem ezeriem, bet Līvānos savienojas ar Daugavu, lai kopīgiem spēkiem tecētu uz jūru.
Kurzemniece Ciecere: upe starp zaļumballēm, cementu un senlaiku briesmoņiem
Kurzemniece Ciecere: upe starp zaļumballēm, cementu un senlaiku briesmoņiem
Jestrā Ciecere met līkumu līkumus pāri Austrumkursas augstienei un Kursas zemienei, savā tecējumā uzņemot piecdesmit divu pieteku ūdeņus. Lai gan var pastrīdēties par upes garumu, jo dažādos avotos tas variē no piecdesmit viena līdz piecdesmit astoņiem kilometriem, tomēr pat sliktam matemātiķim ir skaidrs, ka uz katru upes kilometru sanāk apmēram pa vienai pietekai. Varen bagāta upe!