Ja arī tev līdz šim šķitis, ka Mārupīte līkumo vien kaut kur ap Māras dīķi Rīgā, laiks doties ekspedīcijā, lai apgāztu šo stereotipu. Izrādās, ka Mārupītes sākums meklējams jau Medema purvā starp Tīraini un Stūnīšiem. Laivošana pa Mārupīti gluži nesanāks, bet var mēģināt kāpt virsū SUP dēlim. Klasiskāku vērtību cienītājiem vērts iepazīt upītes krastus, dodoties ceļā ar kājām vai velosipēdu. Mārupītes un apkārtējās vides radošā noskaņa tverama, sekojot upītei vai arī izvēloties kādu no izstrādātajiem tūrisma maršrutiem.
Diez vai kāds būs dzirdējis Plītnīcas vārdu, ja nu vienīgi saistot to ar žūpošanu un krogiem. Bet velti! Mazā upīte paslēpusies Latgalē, pašā Ludzas pievārtē. Plītnīca savieno divus ezerus – Zvirgzdenes ezeru un Mazo Ludzas ezeru. Ņemot vērā, ka Plītnīcas garums nesasniedz pat kilometru, šis nav stāsts par klasisku laivošanu, bet gan par piedzīvojumiem zilo ezeru zemē, kur jādodas laivot no ezera uz ezeru, nobaudīt vietējos labumus, iepazīt senos arodus un vienkārši ļauties krāšņās Latgales valdzinājumam.
78 km garā Roja līkumo cauri Ziemeļkurzemei, mierpilni ieplūstot Rīgas jūras līcī. Rojas ūdeņos reiz kuģojuši senie skandināvi, Roja kalpojusi par nozīmīgu viduslaiku tirdzniecības ceļu, bet pēc tam iedvesmojusi arī Krišjāni Valdemāru "tecēt" uz jūras pusi un pievērsties jūrniecības attīstīšanai. Kas zina, kādas pārmaiņas notiks ar tevi pēc laivošanas pa Roju vai piedzīvojumiem tās krastos?
119 km garā Bērze savu čaklo tecējumu sāk Lielauces paugurainē, tad met līkumus Zemgales līdzenumā, līdz pašās beigās ieplūst Svētē. Upe vairāku kilometru garumā rit cauri Dobelei, ļaujot priecēt acis ar vienu no skaistākajām pilsētu ainavām Latvijā. Bērze, saukta arī par Bērzupi, reiz piedzīvojusi brangu tirgošanos savos krastos, par ko tagad liecina vairs tikai arheoloģiskie izrakumi.
80 kilometrus (km) garo vidzemnieci Amatu dēvē par upju upi, latviešu kopības simbolu un vienu no straujākajām un nešpetnākajām, bet skaistākajām Latvijas upēm. Pavasara palos mutuļojošā upes straume, krāces un iežu atsegumi vilina piedzīvojumu un asu izjūtu meklētājus no malu malām. Tomēr, ja nekad neesi sēdējis laivā, iesākumā labāk patrenējies mierīgākos ūdeņos, bet Amatu izbaudi, dodoties pārgājienā gar tās labo krastu, kas, starp citu, arī sola burvīgus skatus un labus piedzīvojumus!
114 km garā Dienvidsusēja (saukta arī par Susēju, Lielo Susēju) ir Sēlijas lielākā upe, kas dzimst Dobes un Lāčupītes satekā. Tā līku ločiem tek gar Latvijas–Lietuvas pierobežu, līdz ieplūst Mēmelē. Gluži kā pati Sēlija, arī Dienvidsusēja ir rūpīgi glabāts noslēpums, kas atklājas vien kārtīgam piedzīvojumu meklētājam.
103 km garā Bārtas upe piedzimst Žemaitijas augstienē Lietuvā, un tieši leišu zemē tā noskrien sava tecējuma garāko daļu – 60 km. Izlīkumojot cauri lepnajām kurzemniecēm Bārtai un Nīcai, kur meitas staigā ar augstu paceltām un zīļotu vainagu rotātām galvām, upe laiski ieplūst Liepājas ezerā. Bārta ir visai mierīga, bet jaukiem līkumiem bagāta upe, kas aicināt aicina uz atpūtu tās ūdeņos.
Rūjas upe, tecēdama līkumu līkumiem 85 km garumā, savieno divus ezerus – Ruhijerva ezeru Igaunijā un mūsu pašu leģendām apvīto Burtnieku. Tā ir nesteidzīga, bet pārsteigumiem bagāta upe, kas piemērota arī tiem, kuri līdz šim ar laivošanu bijuši uz ''jūs''. Sāc locīt telti un smērēt sviestmaizes, liec airus padusē – aidā, uz Rūju!