Urga pastaigājoties attopas, ka nonākusi uz noskumuša ieža galvas, taču ne tāpēc iezis ir skumjš – tas nevar saskatīt savu draugu, pretī esošo iezi, jo skatu aizsedz kupla koka lapotne.
Latvijas upes sevī slēpj ne tikai dažādus dabas dārgumus, bet arī dažādus stāstus un vēsturi. Pārbaudi savas zināšanas par Latvijas upēm ar testu no raidījuma “Pa straumei”, kas upju stāstus šajā pavasarī turpināja stāstīt jau trešo sezonu!
Dabas eksperte skaidro, ka ir trīs smilšu veidi – ripojošās, lēkājošās un lidojošās. Urga cītīgi vēro, taču spēj saskatīt tikai divus – lēkājošās un ripojošās smiltis.
Mēmele
Foto: LTV
Bauskas pils pagalms
Foto: LTV
Mēmele un Bauskas pils no gaisa
Foto: LTV
Bauskas pilī 17.gadsimta tērpos
Foto: LTV
Tērpšanās Bauskas pilī
Foto: LTV
Dzintars Kristovskis
Foto: LTV
Goran Gora Kurmenē
Foto: LTV
Goran Gora Kurmenē
Foto: LTV
Goran Gora
Foto: LTV
"Pa straumei" komanda Jaunsaulē
Foto: LTV
Ieži Mēmelē
Foto: LTV
"Pa straumei" Jaunsaulē
Foto: LTV
Jaunsaulē ar vietējām meitenēm
Foto: LTV
"Pa straumei" ar Knuta Skujenieka bērnības draugu Edgaru
Kamēr Urgas ceļabiedri gatavojas braucienam, Urga vilcina, laiku lēkšojot pa garo pļavas zāli, līdz piekūst, apstājas un kaut ko sadzird. Tas izrādās sienāzis, bet kā izskatās tāds sienu-āzis?
Kas tā par priekpilnu čūskas mēli, kas izšaujas no Lielupes mutes un zibinās Daugavas virzienā? Tā ir rīdziniece Buļļupe jeb Buldurupe, Lielupes labais atzarojums, kas atdala Daugavgrīvas salu no Rīgas. Buļļupes apskalotajos krastos gaisā virmo radošas noskaņas – zem klajas debess priecē Paula Jaunzema akmens skulptūru dārzs, vienā no Bolderājas senākajām zemnieku sētām mājo Leļļu teātra pensionētās lelles, Daugavgrīvas cietoksnī laiku pa laikam nolaižas kulturāla komēta, bet Bolderājas vārdu avangarda mākslas vēsturē ierakstījuši Hardija Lediņa un Jura Boiko leģendārie gājieni gar sliedēm.
Kā kruzuļains pavediens no Usmas ezera uz Puzes ezeru līkumo divdesmit septiņus kilometrus garā Engures upe. Tā ir viena no mazajām un šarmantajām Kurzemes upēm, kas piesaista laivotājus ar savu rimto plūdumu, mežonīgo dabu, gleznainajām ainavām un apkārt valdošo klusumu, ļaujot ieklausīties dabā un to sadzirdēt.
Caku cakām izrotātā Svēte savu tecējumu sāk Lietuvā, divu kilometru garumā kalpo par robežupi, bet tad pāri Zemgales līdzenumam jož satikt Lielupi. Pavasaros Svētei piemetas delverīgs noskaņojums, upe iziet no krastiem un pārvēršas teju vai ezerā, kas appludina tuvējās zemes.
Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk