"Braukt pa Salacu bija traks lēmums – mums pat negribēja dot laivas. Ceļi bija aizsniguši, un gaisā virmoja satraukums, jo bija liela neziņa par to, kas un kā būs. Jau tā neviens no mums tur nebija braucis ziemā, bet kur nu vēl ar suni!" par raidījuma "Pa straumei" piektajā sezonā piedzīvoto stāsta Ilze Lasmane-Brože.
Lai gan Juglas upe rit vien pāris kilometru garumā, turklāt lielu daļu sava tecējuma pavada, rotaļājoties Juglas ezera vilnīšos, tās krasti ir bagāti ar krāšņiem vēstures stāstiem un iedvesmojošām personībām. Apkaime ir gluži vai nosēta ar senām muižiņām, kurās turīgie rīdzinieki reiz pamatīgi lustējušies. Kamēr vieni priecājās un uzdzīvoja, tikmēr citi čakli strādāja, ražojot gan izcilas kvalitātes papīru, gan smalku zīdu, pagūstot diktēt tērpu modi teju visā Latvijā. Mūsdienās Juglas krastos var izzināt latvisko identitāti, iepazīt pasauli, kurā taustei ir lielāka loma par acu gaismu, notvert Āzijas noskaņas, kā arī iedvesmoties aktīvam dzīvesveidam līdz pat sirmam vecumam. Lustēšanās nekur nav zudusi!
Latvijas Televīzijā no 14. marta ceturtdienu vakaros pulksten 21.10 LTV1 un REplay.lv skatītājus priecēs iemīļotā raidījuma "Pa straumei" piektā sezona. Trīs draugi – Helēna Krista Kalniņa, Roberts Grandāns un Elīna Zvejniece – kopā ar ziņkārīgo dabas pētnieci Urgu apceļos sešas Latvijas upes, iepazīstot upju stāstus un ārpus to krastiem mītošos cilvēkus un notikumus.
Pesto ir interesanta un mūsdienīga piedeva ēdieniem, kas turklāt ir "labvēlīga" pret dažādiem eksperimentiem un labāko garšu savienojumu meklējumiem. Savu lakšu pesto recepti piedāvā izmēģināt zemnieku saimniecība "Vārpas".
Kuģeli jeb rīvētu kartupeļu sacepumu no seniem laikiem iecienījuši Andrupenē. Šīs apdzīvotās vietas kulināro mantojmu spilgti raksturo arī saldais ēdiens asuškas.
Sarkandaugavas krastiem piemīt neparasts industriālais šarms, ko papildina ostas atmosfēra, dažas mežonīgas ainavas un izdomas bagāta rosība. Kādreizējā gumijas fabrika lēnām pārtop radošajā kvartālā, kur satiekas gleznotāji, ielu mākslinieki un elektroniskās mūzikas entuziasti. Tvaika iela nojauc mūrus un stereotipus. Džungļiem līdzīgā pagalmā uz uguns burbuļo gardas zupas, kas pievilina garāmgājējus. Brūža vēsturiskajās ēkās ūdeņi, apiņi, iesals un raugs turpina pārtapt alū. Princešu cienīga pils aicina iepazīt Latvijas 20. gadsimta vēsturi. Tam visam pa vidu tiek būvētas ekskluzīvas jahtas, viens uz otra krauti koši kravas konteineri, remontēti kuģi un pārraudzīta ūdens satiksme Rīgas ostā.
Galisijā ar vārdu "tebra" apzīmē tumsu, bet par Tebru nodēvētā Kurzemes upe savos krastos nes gaismu, kultūru un mākslu. Tieši pie Tebras kāda muižnieku atvase reiz pārtapa slavenā baltvāciešu rakstniekā, bet neredzīgs puika – pirmajā latviešu dzejniekā. Abpus Tebrai plešas Aizpute, kurā radoša aura pārņēmusi teju visu pilsētu: vēsturiskā namu kompleksā mutuļo mākslinieku rezidenču bohēmiskais gars, senā krogus ēkā atkal puto dzērieni, bet pašu ierīkotā mājā jaunieši nodarbojas ar mūzikas ierakstiem. Tebras krastos top diženas atslēgas, kā arī meklējama fascinējoša baroka pērle.