
Dziesmās apdziedātā Vaidava met lustīgus līkumus gan Latvijā, gan Igaunijā. Savā ceļā tā palīdz apčubināt senu muižu, lai tajā uzplauktu kičīgs dzīvesprieks un teātra dvesma. Vaidavas straume aizrauj sev līdzi pāris nešpetnas raganas, aiz tām atstājot vien glītas klintis. Upes gleznainie krasti iedvesmo uz dzeju un motosportu, kā arī dāvā dolomītu vietējās arhitektūras meistardarbiem. Vēl Vaidava glabā pāris mežabrāļu stāstus un sola neaizmirstamus piedzīvojumus tiem, kuri nebīsies upes līkumu.