Trešdiena, 7. jūnijs

Vārda dienas: Gaida, Arnis, Arno

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +15 °C, Z/ZR vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba
Likteņupes atteka Sarkandaugava: industriālais šarms ostas noskaņās
Likteņupes atteka Sarkandaugava: industriālais šarms ostas noskaņās
Sarkandaugavas krastiem piemīt neparasts industriālais šarms, ko papildina ostas atmosfēra, dažas mežonīgas ainavas un izdomas bagāta rosība. Kādreizējā gumijas fabrika lēnām pārtop radošajā kvartālā, kur satiekas gleznotāji, ielu mākslinieki un elektroniskās mūzikas entuziasti. Tvaika iela nojauc mūrus un stereotipus. Džungļiem līdzīgā pagalmā uz uguns burbuļo gardas zupas, kas pievilina garāmgājējus. Brūža vēsturiskajās ēkās ūdeņi, apiņi, iesals un raugs turpina pārtapt alū. Princešu cienīga pils aicina iepazīt Latvijas 20. gadsimta vēsturi. Tam visam pa vidu tiek būvētas ekskluzīvas jahtas, viens uz otra krauti koši kravas konteineri, remontēti kuģi un pārraudzīta ūdens satiksme Rīgas ostā.
Kurzemes upe Tebra: mežonīgā apkārtne, māksla, kultūra un radošums
Kurzemes upe Tebra: mežonīgā apkārtne, māksla, kultūra un radošums
Galisijā ar vārdu "tebra" apzīmē tumsu, bet par Tebru nodēvētā Kurzemes upe savos krastos nes gaismu, kultūru un mākslu. Tieši pie Tebras kāda muižnieku atvase reiz pārtapa slavenā baltvāciešu rakstniekā, bet neredzīgs puika – pirmajā latviešu dzejniekā. Abpus Tebrai plešas Aizpute, kurā radoša aura pārņēmusi teju visu pilsētu: vēsturiskā namu kompleksā mutuļo mākslinieku rezidenču bohēmiskais gars, senā krogus ēkā atkal puto dzērieni, bet pašu ierīkotā mājā jaunieši nodarbojas ar mūzikas ierakstiem. Tebras krastos top diženas atslēgas, kā arī meklējama fascinējoša baroka pērle.
Savdabīgā Zemgales upe Misa: kulināros piedzīvojumus un militāro mantojumu meklējot
Savdabīgā Zemgales upe Misa: kulināros piedzīvojumus un militāro mantojumu meklējot
Zemgaliete Misa apskalo ne tikai biezus mežus, bet arī plašus tīrumus ar vējdzirnavām, kas atgādina ainiņas no Nīderlandes pastkartītēm. Savā tecējumā Misa pajož garām neskaitāmām saimniecībām, kurās čakli rosās aktīvi ļaudis. Vieni apčubina lamas, alpakas un citus eksotiskus zvēriņus. Citi audzē ķiplokus, no kuriem gatavo produktus ar visneiedomājamākajām garšu kombinācijām un brūvē alu. Vēl citi rūpējas par brangu kazu ganāmpulku un augstā godā tur kazas piena izstrādājumus. Tam visam pa vidu atrodamas pagātnes pēdas no baronu laikiem, Napoleona karagājieniem un Pirmā pasaules kara.
Aizraujošā Latgales upe Malta: pirmatnējā daba, neparastais zvejniekciems un pilskalni
Aizraujošā Latgales upe Malta: pirmatnējā daba, neparastais zvejniekciems un pilskalni
Šis nav stāsts par saulaino Maltu, ko apskalo Vidusjūra. Šis ir stāsts par vienu no aizraujošākajām Latgales upēm, kas sola daudz krāšņākus piedzīvojumus nekā tālā aizjūras zeme. Varbūt saules būs maķenīt mazāk, toties to aizstās nepieradināti upes krasti un viesmīlīgā latgaļu kultūra. Maltas līkumi ļaus izzināt reģiona kulinārās tradīcijas, atklāt pirmatnējās dabas skaistumu, uzkāpt vairākos pilskalnos, pārdomāt dzīves jēgu, noskaidrot zirgu pasta stacijas noslēpumus, kā arī veldzēties klostera dārzā un noķert kādu gardu zivi.
Visi video/audio
Cimperlīgā Iecava: upe sēravotu un tradīciju ielenkumā
Cimperlīgā Iecava: upe sēravotu un tradīciju ielenkumā
Iecava ir lielākā Lielupes labā krasta pieteka, kuras sākums meklējams ar velnišķīgu nosaukumu aplaimotajā Ellītes purvā Daudzeses pagastā. Par Iecavas garumu viedokļi atšķiras, jo tās vidustece ir tik līkumaina, ka mērinstrumenti apjūk, tomēr visplašāk izplatīts ir pieņēmums, ka Iecava rit simt piecdesmit piecu kilometru garumā.
Mazpazīstamā Audupe – plūst starp niedru labirintiem, peldošām salām un militāro mantojumu
Mazpazīstamā Audupe – plūst starp niedru labirintiem, peldošām salām un militāro mantojumu
Kurš gan nezina Audupes vārdu, vai ne? Pag, laikam tomēr lielākā daļa nezina vis! Noslēpumainā Audupe veiksmīgi paslēpusies Rīgā starp mūsu likteņupi Daugavu un tās seno gultni Vecdaugavu, ar ko sadzīvo jo īpaši draudzīgi. Audupes krastos rīta kafiju malko Mangaļsalas iemītnieki, militāra rakstura nostāstus glabā Mangaļsalas bunkuri un Daugavgrīvas skansts, gudri un izdarīgi ļaudis taisa laivas, lidmašīnas un buriniekus, laiskās peldēs dodas zirgu bari, bet Vecdaugavas ūdeņu tālākajā galā priežu mežā koķeti maskējas Vecāķu jūgendstila koka villas.
Zūd iemaņas izdzīvot dabā. Saruna par upēm ar režisori Lasmani-Broži
Zūd iemaņas izdzīvot dabā. Saruna par upēm ar režisori Lasmani-Broži
Mūsdienu cilvēkiem zūd rūdījums un iemaņas izdzīvot dabā, tādēļ bērnus jau laikus vajadzētu pieradināt pie dzīvošanas ārā un dabas izzināšanas,  LTV raidījuma “Pa straumei” veidotāja Ilze Lasmane-Brože podkāstā “Zaļgalvis” stāstīja Rvīnam Vardem. Vienlaikus, lai pasargātu dabu, viņa aicināja cilvēkus atklāt mazāk zināmus dabas nostūrus, nevis doties uz populārām un atpūtnieku pārblīvētām vietām.