Pesto ir interesanta un mūsdienīga piedeva ēdieniem, kas turklāt ir "labvēlīga" pret dažādiem eksperimentiem un labāko garšu savienojumu meklējumiem. Savu lakšu pesto recepti piedāvā izmēģināt zemnieku saimniecība "Vārpas".
Kuģeli jeb rīvētu kartupeļu sacepumu no seniem laikiem iecienījuši Andrupenē. Šīs apdzīvotās vietas kulināro mantojmu spilgti raksturo arī saldais ēdiens asuškas.
Ja kādreiz šķita, ka Dienvidkurzemē viens no populārākajiem senajiem ēdieniem ir sklandrausis, tad izrādījās, ka teju katrā mājsaimniecībā aizvien gatavo skābputru, skaidroja Starpnozaru mākslas grupas "SERDE" pārstāve Signe Pucena.
Sarkandaugavas krastiem piemīt neparasts industriālais šarms, ko papildina ostas atmosfēra, dažas mežonīgas ainavas un izdomas bagāta rosība. Kādreizējā gumijas fabrika lēnām pārtop radošajā kvartālā, kur satiekas gleznotāji, ielu mākslinieki un elektroniskās mūzikas entuziasti. Tvaika iela nojauc mūrus un stereotipus. Džungļiem līdzīgā pagalmā uz uguns burbuļo gardas zupas, kas pievilina garāmgājējus. Brūža vēsturiskajās ēkās ūdeņi, apiņi, iesals un raugs turpina pārtapt alū. Princešu cienīga pils aicina iepazīt Latvijas 20. gadsimta vēsturi. Tam visam pa vidu tiek būvētas ekskluzīvas jahtas, viens uz otra krauti koši kravas konteineri, remontēti kuģi un pārraudzīta ūdens satiksme Rīgas ostā.
Kamēr Urgas ceļabiedri gatavojas braucienam, Urga vilcina, laiku lēkšojot pa garo pļavas zāli, līdz piekūst, apstājas un kaut ko sadzird. Tas izrādās sienāzis, bet kā izskatās tāds sienu-āzis?
Kas tā par priekpilnu čūskas mēli, kas izšaujas no Lielupes mutes un zibinās Daugavas virzienā? Tā ir rīdziniece Buļļupe jeb Buldurupe, Lielupes labais atzarojums, kas atdala Daugavgrīvas salu no Rīgas. Buļļupes apskalotajos krastos gaisā virmo radošas noskaņas – zem klajas debess priecē Paula Jaunzema akmens skulptūru dārzs, vienā no Bolderājas senākajām zemnieku sētām mājo Leļļu teātra pensionētās lelles, Daugavgrīvas cietoksnī laiku pa laikam nolaižas kulturāla komēta, bet Bolderājas vārdu avangarda mākslas vēsturē ierakstījuši Hardija Lediņa un Jura Boiko leģendārie gājieni gar sliedēm.
Kā kruzuļains pavediens no Usmas ezera uz Puzes ezeru līkumo divdesmit septiņus kilometrus garā Engures upe. Tā ir viena no mazajām un šarmantajām Kurzemes upēm, kas piesaista laivotājus ar savu rimto plūdumu, mežonīgo dabu, gleznainajām ainavām un apkārt valdošo klusumu, ļaujot ieklausīties dabā un to sadzirdēt.
Caku cakām izrotātā Svēte savu tecējumu sāk Lietuvā, divu kilometru garumā kalpo par robežupi, bet tad pāri Zemgales līdzenumam jož satikt Lielupi. Pavasaros Svētei piemetas delverīgs noskaņojums, upe iziet no krastiem un pārvēršas teju vai ezerā, kas appludina tuvējās zemes.