Augu putekšņi palielina risku inficēties ar koronavīrusu, turklāt tas attiecas ne tikai uz tiem, kuriem ir alerģijas, liecina jauns starptautiskas zinātnieku grupas pētījums.
Ļaudīm lauku reģionos pandēmijas ierobežojumiem pielāgoties bijis vieglāk nekā pilsētas iedzīvotājiem, kas varētu būt skaidrojams ar to, ka laukos domas no notiekošā iespējams novērst, veicot dažādus saimniecības darbus, skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieks Gatis Upesleja, kurš kopā ar pētnieci Viktoriju Perepjolkinu savā pētījumā vērtēja, kāds ir sociālpsiholoģiskais profils indivīdiem, kuriem bija grūtības pielāgoties ārkārtas stāvoklim Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā.
Lai gan retāk nekā pandēmijas sākumā, sociālajos medijos arvien izskan apgalvojumi, ka Covid-19 tā pati gripa vien ir un tā pret to arī jāizturas. Nesen kāds skeptiķis "Facebook" salīdzināja abu slimību izplatības datus Latvijā. Esot bijušas sezonas, kad arī ar gripu nedēļas laikā saslimušo bijis tikpat vai pat vairāk nekā tagad ar Covid-19. Cilvēki ar ierakstu dalās, jautājot, kāpēc tad neviens nesludināja pandēmiju un neieviesa ierobežojumus.
Sabiedriskajos medijos regulāri stāsta par dažādiem mītiem un maldiem saistībā ar vakcināciju. Nupat Covid-19 noliedzēji izplatījuši ideju, ka vakcīnas kļuvušas liekas, jo mums jau esot dabiski izveidojusies imunitāte.
Vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19 reizi gadā (optimistiskais variants) vai pat divreiz gadā (pesimistiskais variants) jau gatavojas Izraēla un Lielbritānija, kuras ir pasaules līderes vakcinācijas tempa ziņā. Latvijas valdībā par sistēmisku gatavošanos atkārtotai (un, iespējams, regulārai) vakcinācijai vēl nav sākuši pat domāt – lai gan, kā saka Latvijas infektologi, tā, visticamāk, būs vajadzīga jau 2022. gadā, noskaidroja Rus.lsm.lv.
Vīrusa SARS-CoV-2 jauno variantu parādīšanās un ātra izplatīšanās rada pētniekiem un epidemiologiem nopietnu jautājumu – vai antivielas, kuras organisms izstrādājis pēc inficēšanās vai vakcinācijas, spēj mūs aizsargāt no inficēšanās ar jauno variantu?
Šobrīd ir maz datu par Covid-19 radītajām veselības problēmām ilgtermiņā, bet pacienti biežāk sastopas ar tādām komplikācijām kā elpas trūkums, izteikts fiziskais vājums, nogurums un miega traucējumi, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” pastāstīja Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” rehabilitācijas pēc Covid-19 nodaļas vadītāja Inese Svikliņa.
Liela daļa cilvēku Covid-19 pārslimo mājās salīdzinoši vieglā formā. Tomēr arī tad, ja slimības sākums ir viegls vai arī pēc pāris dienām cilvēks jūtas jau vesels, vajadzētu ļoti rūpīgi pievērst uzmanību savam veselības stāvoklim, jo slimībai ir raksturīgi vairāki viļņi. Daļa cilvēku slimnīcā nonāk tieši devītajā līdz vienpadsmitajā dienā. Tādēļ būtu vērts skaitīt dienas, kopš parādījušies pirmie slimības simptomi.
Vīrusu dabā ir savstarpēji konkurēt. Glāzgovas Universitātes pētnieki apgalvo, ka saaukstēšanos izraisošais rinovīruss šajā cīņā spēj uzveikt koronavīrusu, vēstīja ziņu vietne "BBC".
Ilgstošam darbam ar datoru nepieciešams iekārtot drošu darbu vidi, lai nākotnē nerastos muguras, acu un vēnu problēmas. Brīdī, kad daudziem jāstrādā no mājām, par drošu darba vidi tiek aizmirsts. Kādai gan mājās, gan birojā būtu jābūt pareizai strādāšanas pozai pie datora, un cik bieži ir jāpaņem neliela pauzīte, lai atpūtinātu muskuļus, prātu un redzi?