Vai ar Covid-19 nodzīvots gads nozīmē iegūtu dabisku imunitāti?

Sabiedriskajos medijos regulāri stāsta par dažādiem mītiem un maldiem saistībā ar vakcināciju. Nupat Covid-19 noliedzēji izplatījuši ideju, ka vakcīnas kļuvušas liekas, jo mums jau esot dabiski izveidojusies imunitāte.

Vai gads, kas nodzīvots ar Covid-19, nozīmē iegūtu dabisku imunitāti?
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas karantīnas nodaļas virsārsts Kārlis Rācenis stāstīja – lai varētu teikt, ka Covid-19 vairs nevienu neapdraud un nav palikuši cilvēki, kas ar to var inficēties, imunitāte jāiegūst vairumam sabiedrības.

"Tā saucas pūļa imunitāte, kuru var panākt divos veidos – vai nu visi izslimo, vai arī visus vakcinē. Lai sasniegtu to, ka vīruss neizplatās, vajag vidēji 70–80–90% ar imūno atbildi pret konkrēto ierosinātāju," teica Rācenis.

Viņš stāstīja, ka galvenais rādītājs, pēc kura nosaka, vai cilvēks ir slimību pārslimojis, ir antivielu līmenis.

To, cik cilvēku vīrusu patiesībā pārslimojuši, lai gan to neapzinās, mēģināja izmērīt pētnieki no Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes un zinātniskā institūta "Bior". Pētījums vēl turpinās, bet līdz šim apkopoti dati par 4000 cilvēku, kas nav vakcinējušies un nezina, vai slimojuši ar Covid-19. Atklājies, ka pagaidām antivielas ir tikai 11%.

Savukārt Valsts asinsdonoru centrā no janvāra veikti 12 000 izmeklējumu un antivielas atklātas nepilnos 13%. Zāļu valsts aģentūra gan norādījusi, ka cilvēkiem antivielu testu rezultāti jāinterpretē piesardzīgi, jo nav zināms, tieši cik antivielu nepieciešams, lai cilvēks būtu pasargāts.

Taču skaidrs, ka esam vēl tālu no pūļa imunitātes, kas iegūta pēc pārslimošanas. Turklāt ārsts Rācenis norādīja – arī šī aizsardzība nesaglabājas mūžīgi.

Notiek reinfekcijas – tie, kuri ir pārslimojuši, daži atkārtoti inficējas, un arī tā imunitāte var būt nespecifiska. Piemēram, viņi pārslimo ar esošo celmu, bet tā imūnā atbilde nav tik noturīga pret Lielbritānijas celmu.

Rācenis stāstīja, ka ir pat cilvēki, kam antivielas pēc slimošanas nemaz neizveidojas. Tie, piemēram, ir cilvēki ar ļoti smagu imūnsupresiju, kā pacienti pēc ķīmijterapijas.

Antivielas gan ir tikai viena daļa imunitātes. Imunitāti var iedalīt divos veidos – antivielu un šūnu jeb celulārajā imunitātē.

Otro nav iespējams izmērīt tikpat viegli, cik antivielas. Taču pieņēmums, ka ļoti daudziem cilvēkiem vairs nav antivielu, bet, piemēram, saglabājusies šūnu imunitāte, noteikti nav pareizs, tāpēc ir svarīgi vakcinēties, sacīja Rācenis.

"Mums neviens neslimotu ar Covid-19 vai arī daudz mazāk slimotu ar Covid. Vakcinācija uz to balstās, ka viņa aktivizē mūsu imunitāti, gan šo celulāro, gan arī antivielu produkciju un, ja mēs tagad domājam, ka visi ir pārslimojuši, visiem ir antivielas, visiem ir šūnu imunitāte, tad man ir jautājums, kāpēc mums ir vēl joprojām jauni infekciju gadījumi," klāstīja Rācenis.

Arī līdz pūļa imunitātei pēc vakcinācijas mums vēl tāls ceļš ejams. Vismaz vienu vakcīnas devu līdz šim Latvijā saņēmuši aptuveni 6% iedzīvotāju. Taču pilnībā vakcīna iedarbojas, kad saņemtas abas devas un pagājušas vairākas dienas. Latvijā izmantotajām vakcīnām tās ir septiņas līdz 15 dienas pēc otrās devas saņemšanas. Latvijā līdz marta beigām ar abām devām vakcinēti bija tikai nedaudz vairāk kā 1% iedzīvotāju.

Lielbritānijā, kur vismaz vienu devu saņēmuši 45% cilvēku, antivielas ir apmēram pusei iedzīvotāju. Grupā virs 65 gadu vecuma, kur ir visvairāk vakcinēto cilvēku, antivielas ir apmēram 90%. Tātad, lai sabiedrība iegūtu imunitāti, ir jāvakcinējas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt