Fiziski aktīviem cilvēkiem augsta antivielu līmeņa veidošanās iespējamība pēc vakcinācijas ir par 50% lielāka salīdzinājumā ar tiem, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids. Turklāt tikai pusstunda fizisku nodarbību dienā, taču ne mazāk kā piecas dienas nedēļā, pazemina infekcijas slimību smaga iznākuma risku par 37%.
Elpošanas ceļu infekcijas slimībām, piemēram, gripai, ir sezonāls raksturs, tādēļ ziemā tās ir daudz vairāk izplatītas nekā vasarā. Zinātnieki pašlaik pēta, vai tā varētu notikt arī ar Covid-19, un pirmie secinājumi ir cerīgi. Taču eksperti brīdina: cīņā pret koronavīrusu nedrīkst paļauties tikai uz siltāku laiku, nepieciešama arī vakcinācija un epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošana.
Atgriešanās ikdienas dzīvē pēc Covid-19 pārslimošanas var prasīt kādu laiku. Citiem tās ir pāris dienas, vēl citiem mēneši. Turklāt pēc Covid-19 izslimošanas atsākt ikdienas gaitas ne vienmēr ir vienkāršs un gluds process. Ārsti aicina ieklausīties savā organismā, nepārforsēt un visas lietas darīt pakāpeniski.
Ja jūs atrodaties vienā telpā ar vīrusa nēsātāju un elpojat to pašu gaisu, tad inficēšanās risks jums praktiski nav atkarīgs no tā, cik metru jūs šķir, - divi vai divdesmit, teikts jaunā ASV Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MTI) zinātnieku pētījumā.
Koronavīrusa pandēmiju būtu iespējams pakļaut kontrolei daudz ātrāk, ja vakcinētu nevis visus pēc kārtas nejaušā kārtībā, bet prioritāri un mērķtiecīgi tiktu potēti cilvēki, kuriem ir daudzas kontaktpersonas, uzskata amerikāņu pētnieki.
Letāla iznākuma iespējamība pēc inficēšanās ar koronavīrusu strauji palielinās līdz ar vecumu, bet inficēšanās iespējamība ir atkarīga no infekcijas izplatīšanās sabiedrībā intensitātes. Savukārt potes izraisīto smago komplikāciju iespējamība ir atkarīga no vakcinējamā cilvēka vecuma, izriet no Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) publiskotajiem datiem.
Izskanot ziņām par trombozes risku pēc “AstraZeneca” vakcīnas, to sāk salīdzināt ar iespējamību izveidoties trombam, lietojot hormonālo kontracepciju. Visdrīzāk tādēļ, ka ārkārtīgi retie asins trombu veidošanās gadījumi novēroti arī jaunām sievietēm. Kontracepcijas gadījumā šāds risks ir krietni lielāks, vēl ievērojamāks – pēcdzemdību periodā. Taču trombs nevar veidoties no vakcīnas vai hormonālās kontracepcijas vien, LSM.lv uzsvēra Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) asinsvadu ķirurgs, Latvijas Universitātes profesors Dainis Krieviņš.
To, ka Covid-19 krīzē nopietni iedragāta bērnu un jauniešu psihiskā veselība, apliecina daudzi – sākot no uzticības tālruņu uzturētājiem un beidzot ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu. Tur psihiatrijas klīnikas stacionārā agrāk neatliekamā kārtā bija stacionēti trešā daļa pacientu, pārējie plānveida, taču nu jau neatliekamo ir vairāk nekā puse, noskaidrojis LTV raidījums "De facto".