Sadaļas Sadaļas

Pētījums: Parasta saaukstēšanās var pasargāt no saslimšanas ar Covid-19

Vīrusu dabā ir savstarpēji konkurēt. Glāzgovas Universitātes pētnieki apgalvo, ka saaukstēšanos izraisošais rinovīruss šajā cīņā spēj uzveikt koronavīrusu, vēstīja ziņu vietne "BBC".

Vīrusi organismā inficē tikai nelielu skaitu šūnu veidu, un elpceļu vīrusi parasti inficē elpceļu šūnas.  Var iztēloties, ka organisma šūnas degunā, kaklā un plaušās ir kā niecīgi "namiņi". Tiklīdz vīruss tiek tajā iekšā, tas var vai nu turēt plaši atvērtas durvis un ļaut ienākt arī citiem vīrusiem, vai tās aiz sevis aizcirst ciet un paturēt "namiņu" sev pašam.

Šajā ziņā gripa ir viens no egoistiskākajiem vīrusiem, jo teju vienmēr tiecas būt vienīgais infekcijas izraisītājs cilvēka organismā. Adenovīrusi turpretī esot viesmīlīgāki un ķermeņa šūnās pieļauj arī citu vīrusu klātbūtni.

Pandēmijas gads un vispasaules mājsēde ietekmējusi ne tikai koronavīrusa, bet arī citu vīrusu izplatību, tādēļ zinātniekiem bijis krietni grūtāk pētīt, kāda ir Sars-CoV-2 vīrusa uzvedība kontaktā ar citiem vīrusiem.

Lai noteiktu, kāda ir vīrusu savstarpējā mijiedarbība, Glāzgovas Universitātes Vīrusu pētniecības centra pētnieku komanda imitēja cilvēka elpceļu sieniņas un tās inficēja gan ar šobrīd pasauli pārņēmušo koronavīrusu, gan saaukstēšanos izraisošo rinovīrusu.

Abus vīrusus izlaida vienlaicīgi, un atklājās, ka imitētās elpceļu šūnas sasniedza tikai rinovīruss. Ja rinovīruss organismu skāra diennakti ātrāk nekā koronavīruss, pēdējam nebija ne mazāko izredžu gūt virsroku pār cilvēka ķermeņa šūnām. Turklāt arī tad, ja vīrusam Sars-CoV-2 bija 24 stundu handikaps, rinovīruss to vienalga uzveica.

Līdzīga situācija bijusi jau agrāk, piemēram, 2009. gada cūku gripas izplatību Eiropā aizkavēja tieši rinovīrusa uzliesmojums.

Eksperimentos atklājās, ka rinovīruss inficētajās šūnās izraisīja organisma imūnsistēmas reakciju, kas apgrūtināja iespēju koronavīrusam izplatīties tālāk ķermenī. Kad pētnieki nobloķēja imūnsistēmas reakciju, Covid-19 vīrusa izplatības līmenis ķermenī sasniedza tādu pakāpi, it kā rinovīrusa organisma šūnās nebūtu.

Šis efekts gan varētu būt īslaicīgs, tomēr rinovīrusi ir tik bieži sastopami, ka tie varētu palīdzēt mazināt koronavīrusa izplatību. Pētnieki gan norādīja, ka, lai arī vīrusu savstarpējā konkurence varētu mazināt Sars-CoV-2 izplatību, tomēr maksimālo efektu sniegs vakcinācija un higiēnas pasākumu ievērošana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt