Sadaļas Sadaļas

Kas vieglāk pielāgojās pandēmijas situācijai – pilsētu vai lauku iedzīvotāji?

Ļaudīm lauku reģionos pandēmijas ierobežojumiem pielāgoties bijis vieglāk nekā pilsētas iedzīvotājiem, kas varētu būt skaidrojams ar to, ka laukos domas no notiekošā iespējams novērst, veicot dažādus saimniecības darbus, skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieks Gatis Upesleja, kurš kopā ar pētnieci Viktoriju Perepjolkinu savā pētījumā vērtēja, kāds ir sociālpsiholoģiskais profils indivīdiem, kuriem bija grūtības pielāgoties ārkārtas stāvoklim Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā.

Upesleja pieļāva, ka vēl viens faktors, kādēļ lauku reģionos ierobežojumus ievērot pandēmijas pirmā viļņa laikā bijis vieglāk, varētu būt iedzīvotāju blīvums. Apdzīvotākos reģionos "notiek lielāka cilvēku rotācija no pilsētas uz pilsētu, no valsts uz valsti, kamēr lauku reģionos situācija ir krietni mierīgāka un attiecīgi cilvēki vairāk spēj ievērot šos ierobežojumus", sprieda pētnieks.

Tāpat pētījumā noskaidrots, ka pandēmijas ierobežojumus sievietes uztver nopietnāk nekā vīrieši, un, pēc pētnieka domām, tas galvenokārt varētu būt saistīts ar augstāku atbildības līmeni pret savu veselību kā tādu.

"Pētījumi pierādījuši, ka vīrieši retāk ievēro ieteikumus vai noteikumus par ikgadējām veselības pārbaudēm un citiem profilaktiskiem pasākumiem. Vispārīgi runājot, sievietes ir atbildīgākas par veselību, kamēr vīrieši nelabprāt par to runā," pauda Upesleja.

Kā otru faktoru pētnieks minēja to, ka pirmajā vilnī sievietes vairāk atradās mājās, veicot sadzīviskus darbus, palīdzot bērniem ar mācībām, rūpējoties par vecākā gada gājuma cilvēkiem. "Atrodoties mājās, loģiski, ir vieglāk ievērot šos valsts noteiktos ierobežojumus, kas galu galā var radīt šīs atšķirības starp dzimumiem," norādīja Gatis Upesleja.

Pētnieks atzīmēja, ka otrajā pandēmijas vilnī rezultāti noteikti būtu pavisam citi. "Pirmo vilni pārcietām vieglāk. Ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš sadzīvojam ar Covid-19, cilvēki ir psiholoģiski saguruši no vīrusa, kas var rezultēties ierobežojumu neievērošanā," uzsvēra Upesleja.

Viņš aicināja cilvēkus būt atbildīgiem, ievērot ierobežojumus, uzklausīt un ieklausīties speciālistu viedokļos.

"Tikai mēs kopā varam mazināt šī vīrusa izplatību un ierobežot to, galu galā arī pieveikt. Citādi izveidosies apburtais loks, un šis nekad nebeigsies. Rūpēsimies par sevi un citiem," atgādināja pētnieks.

Šis pētījums ir daļa no plašāka RSU pētījuma "Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana", kas notika Valsts pētījuma programmas laikā. Pētījumā izmantoti Valsts pētījumu programmas ietvaros īstenotas tiešsaistes aptaujas dati. Kopējais aptaujāto skaits bija 2608 respondenti vecumā no 18–74 gadiem, tostarp 39,8% bija vīrieši un 60,2% – sievietes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt