Sadaļas Sadaļas

Kā labāk dzīvot

Hronisko slimnieku vakcinācijas neskaidrie jautājumi

Kā labāk dzīvot

Zemes stunda nav tikai aicinājums uz 60 minūtēm izslēgt gaismu

Pandēmijas izaicinājumi: rehabilitācijas nepieciešamība pēc izslimošanas ar Covid-19

Grūti pat saģērbties vai nomazgāties. Kādas ir izplatītākās Covid-19 sekas?

Šobrīd ir maz datu par Covid-19 radītajām veselības problēmām ilgtermiņā, bet pacienti biežāk sastopas ar tādām komplikācijām kā elpas trūkums, izteikts fiziskais vājums, nogurums un miega traucējumi, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” pastāstīja Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” rehabilitācijas pēc Covid-19 nodaļas vadītāja Inese Svikliņa.

Parasti komplikācijas novērojamas uzreiz pēc Covid-19 akūtās saslimšanas. Literatūrā minēts, ka vairāk nekā pusei pat 60 dienas pēc saslimšanas saglabājas vismaz trīs dažādi simptomi, informēja ārste.

Viena no Covid-19 izraisītām komplikācijām, kuras gadījumā nepieciešama rehabilitācija, saistīta ar elpošanas sistēmu, kas var izpausties kā elpas trūkums pat pie salīdzinoši nelielas slodzes, nepieciešamība pēc papildu skābekļa.

Bieži var novērot arī kardioloģiskās jeb ar sirds asinsvadu sistēmu saistītās komplikācijas, kas var rezultēties kā samazināta slodzes izturība, kad spēka trūkuma dēļ nespēj veikt ikdienišķas aktivitātes, piemēram, saģērbties vai nomazgāties.

“Sastopamas arī ar nervu sistēmu saistītas komplikācijas, kas diezgan bieži izpaužas kā miega traucējumi, trauksme, apātija. Izmainīta ir arī atmiņa, koncentrēšanās, pacienti bieži vien ir nomākti, depresīvi,” skaidroja ārste.

Viņa atzina, ka vairāk nekā pusei pacientu novērojams izziņas funkcijas deficīts un tas saistīts ar skābekļa trūkumu, kas ir akūtas saslimšanas gadījumā.

Pēc ilgstoša gultas režīma un atrašanās vienā pozā var rasties muskuļu sistēmas komplikācijas. Akūtajos stacionāros Covid-19 pacientus gulda uz vēdera, lai maksimāli uzlabotu elpošanu.

Lai izvērtētu rehabilitācijas nepieciešamību un vajadzības gadījumā iegūtu nosūtījumu, pacientiem, kuru ārstēšanās noritējusi mājās, jāvēršas pie ģimenes ārsta. Savukārt tiem, kuri ārstējas stacionāros, parasti jau tur tiek piesaistīts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, kurš izvērtē, vai un kāda rehabilitācija nepieciešama.

“Rehabilitācija nav tikai ārstnieciskā vingrošana. Rehabilitācija ir daudz plašāks pasākumu kopums, kas ir vērsts uz to, lai cilvēki pēc jebkādas saslimšanas, pēc jebkādām traumām maksimāli varētu atgriezties tajā dzīvē, pie kā viņi ir pieraduši gan fiziski, gan sociāli,” uzsvēra Inese Svikliņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt