Garais Covid-19 ir jauns un aizvien neizzināts fenomens, par to liecina arī dažādie nosaukumi – ilgais Covid, pēc-Covid sindroms vai pēcakūtā Covid-19 stadija. Garā Covid-19 cēloņi vēl aizvien nav pilnībā skaidri, kaut teorētiski tiek minēti vairāki – vīrusa radītie sākotnējie bojājumi, piemēram, nervu impulsu pārvades traucējumi, vīrusa pastāvīga klātbūtne organismā zemā koncentrācijā, vai nepārejoša imūnās sistēmas aktivācija slimības pēcaktūtajā fāzē. Tāpēc ir neprātīgi paļauties uz tā saucamās “dabīgās imunitātes” iegūšanu pārslimošanas ceļā kā alternatīvu vakcinācijai – tas var beigties ar hospitalizāciju, ar ilgstošām sekām vai pat abiem, no kā vakcinācija droši pasargā.
Neskatoties uz ilgstošiem epidemiologu un ārstu aicinājumiem vakcinēties pret Covid-19, joprojām liels iedzīvotāju skaits to nedara. Tiesa, medicīnas nozares aicinājumu ignorēšana sabiedrībā nav reta parādība. Piemēram, šogad ir visu laiku zemākais krūts vēža skrīninga aktivitātes rādītājs, to veikušas ap 30% sieviešu. Kas ir indivīda veselībpratība, kāda tajā ir veselības izglītības un nozares komunikācijas loma? To Latvijas Radio lūkoja noskaidrot intervijā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docenti Inesi Stars.
Eiropas zinātnieki ir vienisprātis, ka Covid-19 pandēmija atsevišķas Eiropas valstis skars smagi, bet citas – salīdzinoši viegli. Viss atkarīgs no vakcinācijas aptveres: valstīs, kur vakcinēto daudz, pietiks vien ar nelieliem piesardzības pasākumiem, savukārt valstīs, kur iedzīvotāji vakcinējas kūtri, kā tas līdz šim bijis Latvijā, sagaidāma smaga ziema ar plašiem ierobežojumiem.
Vakcīnu klīniskie pētījumi uzrāda interesantu saistību starp blakusparādību sastopamību pēc vakcinācijas pret COVID-19 un cilvēka vecumu: gados vecākiem cilvēkiem un senioriem blakusparādības ir mazāk sastopamas nekā gados jaunajiem vakcīnas saņēmējiem. Tāpēc senioriem vismazāk būtu jābažījas par vakcīnu pret COVID-19 ietekmi uz pašsajūtu un nevajadzētu atlikt vakcināciju, jo pats COVID-19 vīruss gan vissmagāk skar tieši seniorus.
Vidēji smagas Covid-19 slimības gadījumā sekas var pielīdzināt pat insulta sekām un paredzams, ka būtiski pieaugs demenču risks pārslimojušajiem pacientiem, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja ārsts psihiatrs, profesors, medicīnas doktors, ambulatorā centra "Veldre" vadītājs Māris Taube.
Ir pacienti, kuriem simptomi pēc izslimošanas turpinās gandrīz gadu, bet ir pacienti, kuri pārslimojuši viegli, sapriecājušies, izstāstījuši, ka Covid-19 nekas liels nav. Pēc mēneša vai diviem parādās pilnīgi negaidīti simptomi, kas var būt garīga vai fiziska rakstura, var skart aknas, nieres, kādu citu orgānu, bet var būt arī izmaiņas domāšanā, koncentrēšanās nespēja, rakstura izmaiņas. Par to, kāpēc slimība ir neprognozējama un kādu ietekmi tā atstāj uz organismu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Infektoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna.
Covid-19 vīruss ir bīstams tiem cilvēkiem, kuri slimo ar depresiju vai kuriem ir depresijas aizmetņi. Aizvien vairāk pirmreizējo pacientu Latvijā psihiatra kabineta durvis ver dažus mēnešus pēc tam, kad ir pārslimots koronavīruss. Savukārt tiem, kas depresiju jau pazīst gadiem, šis vīruss diemžēl var būt palaidējmehānisms ļoti smagai saslimšanai, kad bez zālēm un slimnīcas neiztikt.