Ar nelielu bezatbildību, jaunības trakumu un ģimenes atstāšanu Ilūkstē Gunārs Strods, viens no kādreizējā kolhoza "Zemgale" darbiniekiem, 1991. gadā pašaizliedzīgi devās sargāt Zaķusalu no brīvības pretiniekiem, no militāriem uzbrukumiem, no omoniešiem.
Preiļos šogad barikāžu atceres dienai veltītā akcijā vienojas jaunākā paaudze. Visas šīs nedēļas garumā skolu pagalmos kurināti ugunskuri, skanēja dziesmas un atmiņu stāsti. Vēstures un lietišķās mākslas muzejs barikāžu piemiņas pasākumus šaipus organizē visus 33 gadus un ikreiz par tā laika liecībām vēsta tieši bērniem un jauniešiem.
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Ar plašu pasākumu programmu šonedēļ Latvijā atcerējās Barikāžu laiku, kas piedzīvots pirms 33 gadiem. Sestdien šo nedēļu noslēdza koru sadziedāšanās Doma laukumā un koncerts "Iet un nākt" Rīgas Doma baznīcā. Dienas gaitā varēja sekot līdzi arī ugunskura aizdedzināšanai, amatpersonu uzrunām un ziedu nolikšanai Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa.
Janvāra barikādes pirms 33 gadiem notika ne tikai Rīgā, bet arī Kuldīgā un Liepājā. Liepājā bāzējās iespaidīgs padomju armijas karaspēks, kas situāciju padarīja daudz bīstamāku. Liepājā un tās apkārtnē bija dislocētas vairāk nekā 300 karaspēka daļas, visvairāk Karostā un Ziemas ostā. Liepājā pilsētnieki un apkārtnes iedzīvotāji sargāja pilsētas valdi, pastu, laikrakstu redakcijas un televīzijas torni.
Astra Zdanovska 1991. gada janvārī bija viena no daudziem mediķiem, kas atsaucās aicinājumam dežūrēt barikādēs. Trauksmainākos brīžu viņa pieredzēja savā trešajā dežūrā, 20. janvārī, kad īsi pēc deviņiem vakarā pie Iekšlietu ministrijas Raiņa bulvārī sākas apšaude. “Tu saproti: ir karš sācies. Šauj, un arī tevi var nošaut,” tās dienas notikumus atceras Zdanovska.
Veidot barikādes nebija spontāns lēmums Lietuvas notikumu iespaidā, kā tas varbūt šķita no malas – tam gatavojās jau kopš 1990. gada 15. maija, intervijā Latvijas Radio uzsvēra tā laika Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs Romualds Ražuks, kurš tikko sarakstījis grāmatu “Latvijas Tautas fronte barikādēs”.
Trešdien, 13. janvārī, atzīmējot 30 gadus kopš 1991. gada janvāra barikādēm, norisinājās konference “X stunda. Barikādēm 30”, informēja pasākuma organizatori. Tajā piedalījās tā laika aktīvie barikāžu dalībnieki, Tautas frontes, bijušie valdības un Augstākās Padomes pārstāvji. Konferences tiešraides ierakstu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) iespējams vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.