«To vēlētos Ita Kozakēviča». Poļi Rīgas barikādēs
«To vēlētos Ita Kozakēviča». Poļi Rīgas barikādēs
Pirms mēneša lietuvieši un latvieši atzīmēja kārtējo, lai gan ne apaļo, barikāžu gadadienu — nozīmīgu notikumu, kas noveda pie Baltijas republiku pilnīgas neatkarības atgūšanas. 1991. gada janvārī gan Lietuva, gan Latvija jau formāli bija pasludinājušas savu neatkarību, kas tomēr netika starptautiski atzīta. Maskavas valdība joprojām cerēja sagraut neatkarības kustību pie Baltijas jūras. 1991. gada ziema Viļņā un Rīgā nebija bez cilvēku upuriem. Laba ziņa ir tikai tāda, ka tie upuri nebija velti — 1991. gada septembrī Baltijas valstis iestājās Apvienoto Nāciju Organizācijā, kā arī tās atzina jau gandrīz sabrukusī Padomju Savienība.
Vēstures un kuģniecības muzejā atminas 1991. gada janvāra barikāžu laiku
Vēstures un kuģniecības muzejā atminas 1991. gada janvāra barikāžu laiku
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 1991. gada barikādēs pildīja svarīgu lomu – tas ļāva barikāžu dalībniekiem sasildīties, tāpat muzeja telpās notika arī slavenā maizīšu smērēšana. Lai pārrunātu pirms 32 gadiem notikušo, muzeja esošie un bijušie darbinieki svētdien, 29. janvārī, tikās uz sarunu.
Saspiesta automāta lode – brāļu Zaļo baisais barikāžu suvenīrs
Saspiesta automāta lode – brāļu Zaļo baisais barikāžu suvenīrs
Plakaniski saspiesta kaparkrāsas automāta lode ir baiss suvenīrs, kas 30 gadu glabājies bijušā Bauskas miliča Renāra Zaļā mājās. Šī lode 1991. gada 20. janvāra vakarā tika šauta viņa virzienā. Bet, kur tā pēc tam atradusies, Renārs ilgus gadus nemaz neatcerējās, jo pēc apšaudes bija šoka stāvoklī. Šo stāstu glabāja viņa jaunākais brālis Ervīns Zaļais.
Trīs personīgi stāsti par brīvības iespējām, ko sniedz barikādes
Trīs personīgi stāsti par brīvības iespējām, ko sniedz barikādes
1991. gada barikādes un Latvijas neatkarības atjaunošana teju katram iedzīvotājam nozīmē kaut ko personisku brīvības sniegto iespēju kontekstā. Latvijas Radio piedāvā trīs stāstus tuvplānā – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis dibināja savu augstskolu, Amerikas latvietis Nils Students pārcēlās uz Latviju, bet Rīgas Tehniskās Universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna iepazina atvērtību, studējot Stokholmas Karaliskajā universitātē.
Aproce ar asinsgrupas gravējumu drūmam scenārijam – Renāra Zaļā barikāžu relikvija
Aproce ar asinsgrupas gravējumu drūmam scenārijam – Renāra Zaļā barikāžu relikvija
Barikāžu laikā skanēja aicinājumi cilvēkiem nēsāt līdzi zīmītes ar savu asinsgrupu, jo neviens nezināja, kā viss var beigties. 1991. gada barikāžu muzeja direktoram Renāram Zaļajam, vienam no Bauskas miličiem, kas aizstāvēja Iekšlietu ministriju, šim mērķim kalpoja neliela metāla plāksnīte ar ķēdi, kurā bija iegravēts uzvārds ar vārda pirmo burtu, asinsgrupa un dzimšanas gads.
Baušķenieku atmiņas par barikāžu laiku apkopo grāmatā
Baušķenieku atmiņas par barikāžu laiku apkopo grāmatā
Pirms trīsdesmit gadiem šajās dienās ap pusmiljons cilvēku pulcējās Rīgā, lai veidotu barikādes un aizsargātu atgūto Latvijas brīvību. Bauskas puses Atmodas laika dalībnieku atmiņas kāds iecavnieks, kurš tolaik vēl nemaz nebija dzimis, apkopo grāmatās. Pirmā grāmata izdota, atzīmējot Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30. gadskārtu, un pašlaik sākts darbs pie otrās grāmatas. 
Ar amerikāņu cimdiem un «Husqvarna» uz barikādēm. Paula Rozenberga atmiņu stāsts
Ar amerikāņu cimdiem un «Husqvarna» uz barikādēm. Paula Rozenberga atmiņu stāsts
Tumšzilie, vatētie ādas pirkstaiņi manam tētim Paulam Rozenbergam bijuši, kopš sevi atceros. Tagad tie jau ir tik nolietoti, ka vietām pirkstu šuvēs nāk ārā pildījums, bet tētis tos joprojām glabā. Izrādās, tas ir viens no retajiem priekšmetiem mūsu mājās, kas "piedalījies" arī 1991. gada janvāra barikādēs.