Ar nelielu bezatbildību, jaunības trakumu un ģimenes atstāšanu Ilūkstē Gunārs Strods, viens no kādreizējā kolhoza "Zemgale" darbiniekiem, 1991. gadā pašaizliedzīgi devās sargāt Zaķusalu no brīvības pretiniekiem, no militāriem uzbrukumiem, no omoniešiem.
Preiļos šogad barikāžu atceres dienai veltītā akcijā vienojas jaunākā paaudze. Visas šīs nedēļas garumā skolu pagalmos kurināti ugunskuri, skanēja dziesmas un atmiņu stāsti. Vēstures un lietišķās mākslas muzejs barikāžu piemiņas pasākumus šaipus organizē visus 33 gadus un ikreiz par tā laika liecībām vēsta tieši bērniem un jauniešiem.
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Ar plašu pasākumu programmu šonedēļ Latvijā atcerējās Barikāžu laiku, kas piedzīvots pirms 33 gadiem. Sestdien šo nedēļu noslēdza koru sadziedāšanās Doma laukumā un koncerts "Iet un nākt" Rīgas Doma baznīcā. Dienas gaitā varēja sekot līdzi arī ugunskura aizdedzināšanai, amatpersonu uzrunām un ziedu nolikšanai Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa.
Janvāra barikādes pirms 33 gadiem notika ne tikai Rīgā, bet arī Kuldīgā un Liepājā. Liepājā bāzējās iespaidīgs padomju armijas karaspēks, kas situāciju padarīja daudz bīstamāku. Liepājā un tās apkārtnē bija dislocētas vairāk nekā 300 karaspēka daļas, visvairāk Karostā un Ziemas ostā. Liepājā pilsētnieki un apkārtnes iedzīvotāji sargāja pilsētas valdi, pastu, laikrakstu redakcijas un televīzijas torni.
Turpinot vēstījumu par kultūrvietām, kuras sabiedrisko mediju portālā LSM.lv pieteiktas sabiedrisko mediju balvai “Kilograms kultūras”, pieminama ozolu aleja un skulptūra “Brīvības gaisma”. Šī vieta izveidota Brankās, lai godinātu drosmīgos Ozolnieku novada iedzīvotājus, kuri piedalījās 1991. gada barikādēs un nosargāja Latvijas brīvību.
Barikādes dumpja laikā ir franču dumpinieku tradīcija, kas 19. gadsimtā izplatījās pa visu Eiropu. 1848. gadā, kad revolūcijas pārņēma Eiropu, barikādes bija populārs cīņas veids. Tas nozīmēja no pieejamiem materiāliem uzcelt improvizētas aizsardzības līnijas pilsētā, lielākoties, lai aizstāvētos no pastāvošās varas iestāžu mēģinājumiem dumpiniekus izkliedēt.
No šodienas barikāžu dalībnieku biedrība sāk dokumenta izsniegšanu, kas apliecina dalību 1991. gada brīvības cīņās jeb barikādēs. Lai gan šī apliecība pagaidām ir tikai statusa apliecinājums un negarantē atlaides vai pabalstus, interese par dokumentu ir liela. Barikāžu dalībnieki uzsver, ka vispirms tas ir cieņas apliecinājums. Taču nu likums ļauj pašvaldībām maksāt arī īpašus pabalstus tiem, kas cīnījās par brīvu Latviju.