Ar nelielu bezatbildību, jaunības trakumu un ģimenes atstāšanu Ilūkstē Gunārs Strods, viens no kādreizējā kolhoza "Zemgale" darbiniekiem, 1991. gadā pašaizliedzīgi devās sargāt Zaķusalu no brīvības pretiniekiem, no militāriem uzbrukumiem, no omoniešiem.
Preiļos šogad barikāžu atceres dienai veltītā akcijā vienojas jaunākā paaudze. Visas šīs nedēļas garumā skolu pagalmos kurināti ugunskuri, skanēja dziesmas un atmiņu stāsti. Vēstures un lietišķās mākslas muzejs barikāžu piemiņas pasākumus šaipus organizē visus 33 gadus un ikreiz par tā laika liecībām vēsta tieši bērniem un jauniešiem.
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Ar plašu pasākumu programmu šonedēļ Latvijā atcerējās Barikāžu laiku, kas piedzīvots pirms 33 gadiem. Sestdien šo nedēļu noslēdza koru sadziedāšanās Doma laukumā un koncerts "Iet un nākt" Rīgas Doma baznīcā. Dienas gaitā varēja sekot līdzi arī ugunskura aizdedzināšanai, amatpersonu uzrunām un ziedu nolikšanai Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa.
Janvāra barikādes pirms 33 gadiem notika ne tikai Rīgā, bet arī Kuldīgā un Liepājā. Liepājā bāzējās iespaidīgs padomju armijas karaspēks, kas situāciju padarīja daudz bīstamāku. Liepājā un tās apkārtnē bija dislocētas vairāk nekā 300 karaspēka daļas, visvairāk Karostā un Ziemas ostā. Liepājā pilsētnieki un apkārtnes iedzīvotāji sargāja pilsētas valdi, pastu, laikrakstu redakcijas un televīzijas torni.
Barikāžu 30. gadadienas atceres priekšvakarā izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā grāmatas “Rīgā deg ugunskuri” papildizdevumu. Tas ir padomju laika militārā žurnālista un PSRS bruņoto spēku pulkveža Modra Ziemiņa reportāžu apkopojums par barikāžu izveidi tieši no armijas virsnieku skatupunkta.
Gatavojoties janvāra barikāžu 30. gadadienai un Lāčplēša dienai, parlaments aicina jauniešus vecumā no 15 līdz 25 gadiem piedalīties fotokonkursā “Barikāžu stāsts”. Konkursa mērķis ir veicināt patriotismu, jauniešu izpratni par Latvijas vēsturiskajiem notikumiem, piederību savai valstij, kā arī radošumu, informēja Saeimas Preses dienestā.
Kuldīga 1991. gada janvārī bija otra stratēģiski svarīgā vieta aiz Rīgas. Ja par satraucošajiem notikumiem pasaulei vairs nevarētu paziņot no galvaspilsētas, viss bija sagatavots, lai to darītu no Kuldīgas. Barikāžu laika 29. gadadienā Kuldīgā astotklasnieki pārbaudīja devītklasnieku zināšanas par Barikāžu laiku.
Pirmdien, 20. janvārī, aprit 29 gadi kopš asiņainākajiem barikāžu laika notikumiem. Barikāžu dalībniekiem tolaik piedzīvotais joprojām ir spilgtā atmiņā, bet pašlaik aug jau otrā paaudze, kurai 1991. gada notikumi ir tāla un ne līdz galam saprotama vēsture. Viņi šodien satikās Barikāžu aizstāvju piemiņas dienas pasākumos.
1991. gada janvārī tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju kailām rokām sargāja atjaunoto Latvijas Republiku no padomju varas un piedalījās tautas manifestācijās. Bija cilvēki, kas barikādēs pavadīja pavisam neilgu laiku, bija tādi, kuri barikādēs dzīvoja mēnesi. Septiņi cilvēki janvāra barikāžu laikā zaudēja dzīvību, daļa no viņiem – barikāžu melnākajā datumā – 20. janvārī. Piedāvājam piecus barikāžu aizstāvju stāstus.