«To vēlētos Ita Kozakēviča». Poļi Rīgas barikādēs
«To vēlētos Ita Kozakēviča». Poļi Rīgas barikādēs
Pirms mēneša lietuvieši un latvieši atzīmēja kārtējo, lai gan ne apaļo, barikāžu gadadienu — nozīmīgu notikumu, kas noveda pie Baltijas republiku pilnīgas neatkarības atgūšanas. 1991. gada janvārī gan Lietuva, gan Latvija jau formāli bija pasludinājušas savu neatkarību, kas tomēr netika starptautiski atzīta. Maskavas valdība joprojām cerēja sagraut neatkarības kustību pie Baltijas jūras. 1991. gada ziema Viļņā un Rīgā nebija bez cilvēku upuriem. Laba ziņa ir tikai tāda, ka tie upuri nebija velti — 1991. gada septembrī Baltijas valstis iestājās Apvienoto Nāciju Organizācijā, kā arī tās atzina jau gandrīz sabrukusī Padomju Savienība.
Vēstures un kuģniecības muzejā atminas 1991. gada janvāra barikāžu laiku
Vēstures un kuģniecības muzejā atminas 1991. gada janvāra barikāžu laiku
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 1991. gada barikādēs pildīja svarīgu lomu – tas ļāva barikāžu dalībniekiem sasildīties, tāpat muzeja telpās notika arī slavenā maizīšu smērēšana. Lai pārrunātu pirms 32 gadiem notikušo, muzeja esošie un bijušie darbinieki svētdien, 29. janvārī, tikās uz sarunu.
Starptautiskā prese par barikādēm rakstīja – «Asinspirts Rīgā»
Starptautiskā prese par barikādēm rakstīja – «Asinspirts Rīgā»
Šajā laikā pirms 30 gadiem notikumiem Baltijas valstīs bija pievērsta visas pasaules uzmanība. Augstākās Padomes preses centrā bija akreditējušies vairāki simti ārvalstu žurnālistu, kuriem svarīgi bija, lai par notikumiem šeit sadzird arī ārvalstīs. 
Vallieši barikādēs: Mums vienkārši tur bija jābūt!
Vallieši barikādēs: Mums vienkārši tur bija jābūt!
Barikāžu muzeja krājumā ir 1991. gada janvārī uzņemta fotogrāfija ar Valles pagasta cilvēkiem Zaķusalā – televīzijas torņa pakājē. Tagad viņi saka: “Mums vienkārši tur bija jābūt!”
Barikāžu liktenīgās nakts milicijas telefonsarunas: «Izskatās pēc kara»
Barikāžu liktenīgās nakts milicijas telefonsarunas: «Izskatās pēc kara»
1991. gada 20. janvāra vakarā Bastejkalnā  risinājās pirmā un par laimi vienīgā kauja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. PSRS impērijas glābēji centās sarīkot provokāciju pie toreizējās Iekšlietu ministrijas. Ministrijai uzbruka padomju speciālo uzdevumu vienības jeb OMON kaujinieki, kas bija pakļauti Maskavai. Bojā gāja miliči – Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomanovičs. Aprāvās kinooperatoru Gvido Zvaigznes un Andra Slapiņa dzīve. Lode ķēra arī vidusskolēnu Ediju Riekstiņu. Telefona zvani no un uz Rīgas milicijas pārvaldes dežūrdaļas sakaru pulti atklāj, kāda bija situācija un kā cilvēki reaģēja uz notiekošo.