«To vēlētos Ita Kozakēviča». Poļi Rīgas barikādēs
«To vēlētos Ita Kozakēviča». Poļi Rīgas barikādēs
Pirms mēneša lietuvieši un latvieši atzīmēja kārtējo, lai gan ne apaļo, barikāžu gadadienu — nozīmīgu notikumu, kas noveda pie Baltijas republiku pilnīgas neatkarības atgūšanas. 1991. gada janvārī gan Lietuva, gan Latvija jau formāli bija pasludinājušas savu neatkarību, kas tomēr netika starptautiski atzīta. Maskavas valdība joprojām cerēja sagraut neatkarības kustību pie Baltijas jūras. 1991. gada ziema Viļņā un Rīgā nebija bez cilvēku upuriem. Laba ziņa ir tikai tāda, ka tie upuri nebija velti — 1991. gada septembrī Baltijas valstis iestājās Apvienoto Nāciju Organizācijā, kā arī tās atzina jau gandrīz sabrukusī Padomju Savienība.
Vēstures un kuģniecības muzejā atminas 1991. gada janvāra barikāžu laiku
Vēstures un kuģniecības muzejā atminas 1991. gada janvāra barikāžu laiku
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 1991. gada barikādēs pildīja svarīgu lomu – tas ļāva barikāžu dalībniekiem sasildīties, tāpat muzeja telpās notika arī slavenā maizīšu smērēšana. Lai pārrunātu pirms 32 gadiem notikušo, muzeja esošie un bijušie darbinieki svētdien, 29. janvārī, tikās uz sarunu.
VIDEO: Pieminot Tautas frontes sēdi pirms 30 gadiem
VIDEO: Pieminot Tautas frontes sēdi pirms 30 gadiem
Pieminot Latvijas Tautas frontes Domes 1991. gada 12. janvāra sēdi, kurā tika pieņems gala apstiprinājums par manifestāciju un stratēģisko objektu apsardzi barikādēs, piedāvājam 12.janvārī no 18.00-19.30, LSM.lv un barikades.lv skatīties tiešraidi– atceres pasākumu. 
VIDEO: Virtuāls Zaķusalas atmiņu ugunskurs
VIDEO: Virtuāls Zaķusalas atmiņu ugunskurs
Pieminot 1991. gada barikāžu notikumus Zaķusalā, trešdien, 13. janvārī, atmiņu pasākums notika tiešsaistē. Pasākumā piedalījās barikāžu dalībnieki Renārs Zaļais, Jānis Bordāns, Artis Pabriks, Romualds Ražuks, Raimonds Graube, Velta Puriņa, Andis Ābelīts. Tiešraides ierakstu var redzēt LSM.lv.
Padomju represijas Latvijā: Kā barikāžu notikumus atspoguļoja ārzemju prese
Padomju represijas Latvijā: Kā barikāžu notikumus atspoguļoja ārzemju prese
''Padomju represijas Latvijā”, ''Padomju spēki sagrābuši Latvijas iekšlietu ministriju'', ''Vardarbībai un bailēm Latvijā ir seja'' – šādi virsraksti tieši pirms 30 gadiem bija lasāmi ''The Guardian'', ''The New York Times'', ''The Washington Post'' un citos ietekmīgos ārzemju laikrakstos. Par notiekošo Baltijas valstīs un Latvijā ziņoja arī CNN, BBC un citi pasaules televīzijas un radio kanāli. Baltijas valstu centienos pēc neatkarības tas bija ļoti svarīgs informatīvs atbalsts, tāpat kā demonstrācijas baltiešu atbalstam, kas notika Amerikā, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā un vēl citviet pasaulē.
Barikāžu 30 gadus pieminēs plaši, bet attālināti
Barikāžu 30 gadus pieminēs plaši, bet attālināti
Šogad aprit 30 gadu kopš janvāra barikādēm. Gan tiem, kuri toreiz cēla un apsargāja barikādes, lai saglabātu atjaunoto Latvijas neatkarību, gan tiem, kuri tolaik vēl nebija dzimuši, tiek piedāvāta plaša un daudzveidīga barikāžu atceres un izzināšanas programma Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio un citos formātos. Pandēmijas apstākļos tā notiks attālināti.   
Aicina dalīties ar barikāžu laika fotogrāfijām
Aicina dalīties ar barikāžu laika fotogrāfijām
Šogad aprit 30 gadi kopš janvāra barikādēm – viena no Atmodas laika kulminācijas brīžiem. Atminoties šos notikumus, Latvijas Televīzija (LTV) kopā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM) aicina ikvienu pārmeklēt savu vai savas ģimenes foto arhīvu, uzrunāt tuviniekus un arī zināmos fotogrāfus-amatierus, kuru personīgajā arhīvā varētu būt attēli no barikāžu nedēļām Rīgā vai ar tām saistītiem notikumiem reģionos. Fotogrāfijas aicina anotēt, pievienot savu barikāžu stāstu un augšuplādēt muzeja izveidotajā vietnē “Gadsimta albums”.