Ar nelielu bezatbildību, jaunības trakumu un ģimenes atstāšanu Ilūkstē Gunārs Strods, viens no kādreizējā kolhoza "Zemgale" darbiniekiem, 1991. gadā pašaizliedzīgi devās sargāt Zaķusalu no brīvības pretiniekiem, no militāriem uzbrukumiem, no omoniešiem.
Preiļos šogad barikāžu atceres dienai veltītā akcijā vienojas jaunākā paaudze. Visas šīs nedēļas garumā skolu pagalmos kurināti ugunskuri, skanēja dziesmas un atmiņu stāsti. Vēstures un lietišķās mākslas muzejs barikāžu piemiņas pasākumus šaipus organizē visus 33 gadus un ikreiz par tā laika liecībām vēsta tieši bērniem un jauniešiem.
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Ar plašu pasākumu programmu šonedēļ Latvijā atcerējās Barikāžu laiku, kas piedzīvots pirms 33 gadiem. Sestdien šo nedēļu noslēdza koru sadziedāšanās Doma laukumā un koncerts "Iet un nākt" Rīgas Doma baznīcā. Dienas gaitā varēja sekot līdzi arī ugunskura aizdedzināšanai, amatpersonu uzrunām un ziedu nolikšanai Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa.
Janvāra barikādes pirms 33 gadiem notika ne tikai Rīgā, bet arī Kuldīgā un Liepājā. Liepājā bāzējās iespaidīgs padomju armijas karaspēks, kas situāciju padarīja daudz bīstamāku. Liepājā un tās apkārtnē bija dislocētas vairāk nekā 300 karaspēka daļas, visvairāk Karostā un Ziemas ostā. Liepājā pilsētnieki un apkārtnes iedzīvotāji sargāja pilsētas valdi, pastu, laikrakstu redakcijas un televīzijas torni.
Ivars Kalada barikāžu laikā bija viens no tiem, kurš no Bauskas novada Gailīšu pagasta ar lauksaimniecības tehniku devās uz Rīgu 13. janvāra vakarā. Pilsētā iebrauca rinda traktortehnikas ar pilnām piekabēm. Ivars barikādēs pavadīja aptuveni mēnesi un lielākoties uzturējās pie televīzijas torņa Zaķusalā, taču ik pēc pāris dienām aizdevās arī līdz mājām, lai pārnakšņotu, nomierinātu ģimeni un dotos atpakaļ.
1991. gada janvārī ilggadējam grupas "Credo" vadītājam Valdim Skujiņam bija 39 gadi. Tanī laikā viņš kopā ar Verneru Bokumu, Valēriju Liepu, Uldi Veitu un Edgaru Silacērpu darbojās Liepājas Jaunatnes centrā ar nosaukumu "LivPortus".
Lietuva pirmdien, 13. janvārī, atceras 1991. gada traģiskos notikumus Viļņā, pieminot Brīvības aizstāvju dienu. Toreiz naktī uz 13. janvāri padomju karaspēka īpašās vienības ar militāro tehniku iebrauca neapbruņotu Viļņas televīzijas torņa aizstāvju pūlī un sāka šaut uz civiliedzīvotājiem. Tika nogalināti 14 cilvēki, vēl simtiem ievainoti. Šie notikumi bija "ar prātu grūti aptverami", teica Lietuvas Televīzijas diktore, kura 13. janvāra naktī studijā ziņoja par notikumu attīstību līdz brīdim, kad apraide tika pārtraukta.
1991. gada barikāžu muzejam no privātas iniciatīvas ir jākļūst par institūciju ar valstisku raksturu, jo tas ir būtisks no vēsturiskās atmiņas aspekta, pirmdien, 13.janvārī, apmeklējot muzeju, pauda Valsts prezidents Egils Levits,
Zoja Policāne strādā Ciblas feldšeru un vecmāšu punktā. Medicīnai viņa ir veltījusi 30 dzīves gadus un pašlaik, jau pensionāre būdama, varētu nestrādāt, auklēt mazbērnus, veltīt laiku sev. Taču Latgales laukos trūkst mediķu un Zoja katru rītu dodas uz medpunktu, kur pieņem slimniekus, iegriežas arī pie pacientiem mājās. Zoja ir savas zemes patriote. Tāda viņa bija pirms 30 gadiem, tāda viņa ir arī pašlaik.
Janvāris ir barikāžu atceres mēnesis, tāpēc Rīgā notiks vairāki šiem notikumiem veltīti pasākumi, un viens no lielākajiem ir barikāžu aizstāvju atcerei veltītais koncerts “Piesaukšana” Rīgas Domā, kas notiks 20. janvārī, medijus informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji.
