«To vēlētos Ita Kozakēviča». Poļi Rīgas barikādēs
«To vēlētos Ita Kozakēviča». Poļi Rīgas barikādēs
Pirms mēneša lietuvieši un latvieši atzīmēja kārtējo, lai gan ne apaļo, barikāžu gadadienu — nozīmīgu notikumu, kas noveda pie Baltijas republiku pilnīgas neatkarības atgūšanas. 1991. gada janvārī gan Lietuva, gan Latvija jau formāli bija pasludinājušas savu neatkarību, kas tomēr netika starptautiski atzīta. Maskavas valdība joprojām cerēja sagraut neatkarības kustību pie Baltijas jūras. 1991. gada ziema Viļņā un Rīgā nebija bez cilvēku upuriem. Laba ziņa ir tikai tāda, ka tie upuri nebija velti — 1991. gada septembrī Baltijas valstis iestājās Apvienoto Nāciju Organizācijā, kā arī tās atzina jau gandrīz sabrukusī Padomju Savienība.
Vēstures un kuģniecības muzejā atminas 1991. gada janvāra barikāžu laiku
Vēstures un kuģniecības muzejā atminas 1991. gada janvāra barikāžu laiku
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 1991. gada barikādēs pildīja svarīgu lomu – tas ļāva barikāžu dalībniekiem sasildīties, tāpat muzeja telpās notika arī slavenā maizīšu smērēšana. Lai pārrunātu pirms 32 gadiem notikušo, muzeja esošie un bijušie darbinieki svētdien, 29. janvārī, tikās uz sarunu.
Kas barikāžu laikā ļāva operatīvi sazināties? Stāsta Romualds Ražuks
Kas barikāžu laikā ļāva operatīvi sazināties? Stāsta Romualds Ražuks
Kādā no Barikāžu muzeja izstāžu zālēm līdzās tā laika radioaparātiem, kamerām un telefoniem ir arī kāds visnotaļ ekskluzīvs priekšmets – rācija, ar kuru bija aprīkota barikāžu plānotāju, Latvijas Tautas frontes (LTF) automašīna. "Šādas rācijas vai radiotelefonus, kā toreiz sauca, parasti ievietoja ātrās palīdzības, ugunsdzēsēju, milicijas un citās mašīnas," stāstīja toreizējais LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks.
Vēsturnieks Jānis Ķeruss: Barikāžu laiks no vēstures zinātnes viedokļa ir sarežģīts
Vēsturnieks Jānis Ķeruss: Barikāžu laiks no vēstures zinātnes viedokļa ir sarežģīts
1991.gada barikādes no vēstures zinātnes viedokļa ir sarežģīts laiks, jo pētniecību apgrūtina ierobežotā dokumentu pieejamība – atzīst vēsturnieks, Latvijas Universitātes docents Jānis Ķeruss. Gan tas, gan arī no vēsturnieku skatījuma nelielā laika distance kopš šiem notikumiem – ir galvenie iemesli, kāpēc akadēmisku pētījumu par šo periodu pagaidām ir ļoti maz. Taču jauno vēsturnieku vidū parādās aizvien lielāka interese par šo tematu, kas liek cerēt arī uz jaunām zinātniskām atziņām.
Godmanis visus šoferus uzaicināja vakariņās – Māra Lībieša barikāžu atmiņas
Godmanis visus šoferus uzaicināja vakariņās – Māra Lībieša barikāžu atmiņas
Dienā, kad barikāžu laikā Māris Lībietis no Jāņmuižas ''kamazā'' dežūrēja pie Ministru kabineta, auto parādījās kaste ar ugunsdzēšamajiem aparātiem un kaste ar gāzmaskām. "Viena gāzmaska man joprojām ir, kaimiņam otra. Kur pārējās palika, nezinu," saka Lībietis. Kurš tās tur ielika, Māris nezina joprojām. Bet gāzmaskas uz barikādēm bija daudziem – padomju laikā tā bija neatņemama civilās aizsardzības mācību sastāvdaļa ikvienā iestādē.
Barikādes bērna atmiņās: Kāpēc svešam onkulim jādod tēja un pīrādziņš?
Barikādes bērna atmiņās: Kāpēc svešam onkulim jādod tēja un pīrādziņš?
Baiba Koemeca ir pieredzējusi kultūras projektu vadītāja un koordinatore, bet šobrīd strādā par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 1991. gada barikāžu laikā viņai bija vienpadsmit gadu, un no tā laika spilgti atmiņā iespiedusies tējas vārīšana barikāžu dalībniekiem. Ar šīsdienas acīm gan Baiba uzsver – diez vai ir iespējams nošķirt, kuras atmiņas ir viņējās un kuras – latviešu kolektīvās.