Ar nelielu bezatbildību, jaunības trakumu un ģimenes atstāšanu Ilūkstē Gunārs Strods, viens no kādreizējā kolhoza "Zemgale" darbiniekiem, 1991. gadā pašaizliedzīgi devās sargāt Zaķusalu no brīvības pretiniekiem, no militāriem uzbrukumiem, no omoniešiem.
Preiļos šogad barikāžu atceres dienai veltītā akcijā vienojas jaunākā paaudze. Visas šīs nedēļas garumā skolu pagalmos kurināti ugunskuri, skanēja dziesmas un atmiņu stāsti. Vēstures un lietišķās mākslas muzejs barikāžu piemiņas pasākumus šaipus organizē visus 33 gadus un ikreiz par tā laika liecībām vēsta tieši bērniem un jauniešiem.
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Ar plašu pasākumu programmu šonedēļ Latvijā atcerējās Barikāžu laiku, kas piedzīvots pirms 33 gadiem. Sestdien šo nedēļu noslēdza koru sadziedāšanās Doma laukumā un koncerts "Iet un nākt" Rīgas Doma baznīcā. Dienas gaitā varēja sekot līdzi arī ugunskura aizdedzināšanai, amatpersonu uzrunām un ziedu nolikšanai Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa.
Janvāra barikādes pirms 33 gadiem notika ne tikai Rīgā, bet arī Kuldīgā un Liepājā. Liepājā bāzējās iespaidīgs padomju armijas karaspēks, kas situāciju padarīja daudz bīstamāku. Liepājā un tās apkārtnē bija dislocētas vairāk nekā 300 karaspēka daļas, visvairāk Karostā un Ziemas ostā. Liepājā pilsētnieki un apkārtnes iedzīvotāji sargāja pilsētas valdi, pastu, laikrakstu redakcijas un televīzijas torni.
Pirms trijiem gadiem pie skatītājiem nonāca Romualda Pipara filma “Vēsture aiz kadra. Kino”. Tajā apkopoti Atmodas laika dokumentālistu materiāli un unikāli, iepriekš nepublicēti kadri. Starp tiem arī barikāžu dienās tapušie. 20. janvāra vakarā filmu būs iespējams noskatīties bezmaksas tiešraides seansā.
1991. gada 20. janvāra vakarā Bastejkalnā risinājās pirmā un par laimi vienīgā kauja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. PSRS impērijas glābēji centās sarīkot provokāciju pie toreizējās Iekšlietu ministrijas. Ministrijai uzbruka padomju speciālo uzdevumu vienības jeb OMON kaujinieki, kas bija pakļauti Maskavai. Bojā gāja miliči – Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomanovičs. Aprāvās kinooperatoru Gvido Zvaigznes un Andra Slapiņa dzīve. Lode ķēra arī vidusskolēnu Ediju Riekstiņu. Telefona zvani no un uz Rīgas milicijas pārvaldes dežūrdaļas sakaru pulti atklāj, kāda bija situācija un kā cilvēki reaģēja uz notiekošo.
Atceroties 1991. gada barikāžu notikumus, Dobelē izveidota instalācija “Atmiņas un gods'”. Vērienīgajā vides objektā galvenais tēls ir Latvijas karogs, ko sargā betona vaļņi, dzeloņstiepļu žogs un traktortehnika. Instalācija veidota tikai pēc zināšanām un sajūtām, kas radušās, runājot ar cilvēkiem un skatoties video, jo tās autors pirms trīsdesmit gadiem vēl bijis bērnudārza vecumā.