«Pērk kā traki.» Kā Covid-19 padarīt par «Latvijas veiksmes stāstu»

“Ha, “Aranet4” nokļuvis arī CNN ekrānā,” tviterī rakstīja Normunds Bergs, pēc pasaules mērogiem mazītiņa uzņēmuma “SAF Tehnika” vadītājs. Vienu no tā ražojumiem Covid-19 dēļ, pēc viņa vārdiem, “pērk kā traki”, lai izmantotu skolās. Pasaulē. Bet ne mājās, Latvijā.

Minētajā CNN sižetā runā arī Džozefs Alens – Hārvarda universitātes sabiedrības veselības fakultātes asociētais profesors, autoritatīvā medicīnas žurnāla “The Lancet” Covid-19 jautājumu komisijas loceklis, kura raksti un intervijas ir gandrīz vai visos lielākajos ASV plašsaziņas līdzekļos. Kā piemēru izmantojot savas mājas, viņš CNN skatītājiem skaidro, kāpēc pandēmijas apstākļos ir īpaši svarīgi vēdināt telpas. Viņam rokās ir “Aranet4” “kastīte”, kas mēra, “vai telpa ir labi izvēdināta”. Spriežot pēc šīs ierīcītes rādījumiem, Alenam mājās izvēdināts slikti. Viņš saka – slikta ventilācija ir izplatīta problēma amerikāņu mājokļos.

“Kastīte” Made in Latvia

Mazliet pameklējot tviterī, rodas izjūta, ka šīs “kastītes” Covid-19 otrā viļņa laikā ir “karsta” prece (šeit, šeit, šeitšeitšeitšeit). Vēl citi attēli no TV, atsauksmes no “Aranet4” lietotājiem – žurnālistiem un sabiedrības veselības ekspertiem, dažiem no viņiem sociālajos tīklos ir desmitiem un simtiem tūkstošu sekotāju.  Atzinumi, ka šis produkts ir savas cenas vērts (199 eiro) – pat tad, ja piegāde kādam bijusi jāgaida veselu mēnesi.

Apmēram tajā pašā laikā “SAF Tehnikas” vadītājs Normunds Bergs tviterī neguva veselības ministres Ilzes Viņķeles izpratni. Ministre paziņoja, ka “sensors pats par sevi jau vēdināšanas problēmas neatrisina”. Savukārt Bergs apgalvoja, ka, piemēram, vācieši tagad “Aranet4” savām skolām “pērk kā traki”.

Latvijā “SAF Tehnika” jau divdesmit gadu ir pazīstama kā mikroviļņu radioraidītāju ražotāja. Tas arī līdz šai dienai ir uzņēmuma galvenais bizness, kas nodrošina pārdošanas lauvas tiesu, turklāt vairāk nekā 95% no pārdošanas ir eksportam. “Aranet” struktūrvienība – pēc Berga teiktā, “sensori, lai mērītu visu”, – parādījās tikai 2017. gadā, un sākotnēji galvenais virziens bija mērīt temperatūru (noliktavās, kurās glabājas produkti, kas bojājas, un veikalu aukstumvitrīnās), kā arī CO2 līmeni sabiedriskajās un darba telpās. Iesākumā Bergu, kurš vēl pagājušajā gadā aktīvi gāja uz publiskiem pasākumiem ar “Aranet” “kastīti” (un nereti publiski kaunināja rīkotājus par sliktu ventilāciju, kuras dēļ mazinās kognitīvās spējas), daudzi uztvēra kā savdabīgu dīvaini. 

Šis produkts sākumā maksāja 139 eiro. Lai veicinātu pieprasījumu, kompānijai laiku pa laikam nācās rīkot izpārdošanas, samazinot cenu līdz 99 eiro. Pašlaik viena ierīce “Aranet4” uzņēmuma interneta vietnē tiek pārdota par 199 eiro, un atlaižu nav bijis jau sen. Kāpēc tā, ir saprotams. “Lielā pieprasījuma dēļ “Aranet4” piegāde var aizņemt 2–4 nedēļas,” sacīts uzņēmuma vietnē.

Cik konkrēti šo ierīču “SAF Tehnika” pārdod mēnesī, kompānija neatklāj. “Mēs pagaidām nevaram saražot tik daudz, lai apmierinātu pieprasījumu, lai gan ļoti ātri kāpinām ražošanu. Domāju, ka apmēram janvārī mēs pieprasījumu panāksim.

Līdz apjomam, kad katru dienu no rūpnīcas izbrauc kravas auto ar “aranetiem”, vēl neesam izauguši. Taču domāju, ka mēs to sasniegsim,” LSM.lv saka Normunds Bergs.

Par to, ka “Aranet4” var būt noderīgs Covid-19 izplatīšanās laikā, jo telpās ar sliktu ventilāciju ir vienkāršāk inficēties, ja tajās atrodas vīrusa nēsātājs, “SAF Tehnikas” vadītājs sāka rakstīt jau vasarā. Toreiz varēja šķist, ka tas ir mēģinājums popularizēt savu ražojumu, izmantojot “karstu tematu”. Taču par ventilācijas svarīgumu runājuši un runā arī sabiedrības veselības eksperti.

“Liels grūdiens mūsu biznesam bija, kad epidemiologi sāka runāt, ka vīruss izplatās ne tikai ar virsmu starpniecību vai izdaloties pilieniem, kad saslimušais klepo vai skaļi dzied. Tagad ir vienprātība, ka ir vēl viens izplatīšanās ceļš, tie ir aerosoli – mikrodaļiņas, kuras izkļūst cauri maskām. Cilvēki, kuri pietiekami ilgi atrodas vienā telpā, ja tā tiek slikti vēdināta, visi elpo šos aerosolus. Ja starp viņiem kāds ir saslimis, tas ir bīstami. Bet CO2 līmeņa mērījumi precīzi parāda ventilācijas kvalitāti, vai nav laiks atvērt logu,” paskaidro Bergs.

Otrs “SAF Tehnikas” veiksmes faktors iedarbojās Eiropā augustā. Eiropas Nacionālo ventilācijas un gaisa kondicionēšanas asociāciju federācija Briselē izstrādāja instrukciju (.pdf) par to, kam jāpievērš uzmanība skolās pandēmijas laikā. Konkrēti – kādai jābūt klašu telpu ventilācijai, lai tajās būtu drošībā. ”Mums paveicās – viņi arī norādīja, ka jāmēra CO2 līmenis, un dokumentā pat ievietoja fotoattēlu ar “Aranet4”. Tā mums parādījās ļoti labs mārketinga kanāls – par to nezināja neviens, izņemot tos mums vajadzīgos cilvēkus, kuri skolās nodarbojas ar šo problēmu. Toreiz, augustā, mēs pirmo reizi izjutām, ka “Aranet4” ražošana netiek līdzi pieprasījumam,” saka Normunds Bergs.

Pēc viņa teiktā, Eiropā šim jautājumam ļoti nopietni pievērsušās Nīderlande un Beļģija, kā arī Vācija – viens no lielākajiem “Aranet4” pircējiem, turklāt tieši skolu vajadzībām:

“Daudzas skolas piešķir skolu ventilācijai un gaisa kvalitātes mērīšanai simtiem miljonu eiro, tur tagad ļoti daudz naudas parādījies.

Jā, šī nauda galvenokārt aizies ventilācijas ražotājiem, tomēr bez mērījumiem neiztikt, un te mūsu produkts ļoti precīzi trāpījis mērķī.”

Turpretim visi mēģinājumi ieinteresēt Latvijas skolas cietuši neveiksmi. Latvijas valsts iepirkumu sektorā neko nevar izdarīt normāli, teic Normunds Bergs:

“Nezinu, kāpēc pie mums nespēj izveidot loģisku iepirkumu specifikāciju. Katru reizi kāds pamanās uzrakstīt kaut kādas šausmas. Visur viņiem vajadzīgs klozetpods ar “zelta pogu”.

Tās ir divējādas izjūtas – no vienas puses, gribas strādāt ar vietējiem klientiem, jo gudrs klients uz vietas var tev kaut ko iemācīt. No otras puses, dancot un pārliecināt… Tas ir… grūti. Tostarp tāpēc, ka tas var tikt uztverts kā mēģinājums ietekmēt potenciālo klientu.

Bet, otrkārt, tas ir mokoši – pārliecināt, ka balts ir balts, kad pār tevi gāžas pasūtījumi no visas pasaules bez visādiem muļķīgiem jautājumiem. Tas var skanēt rupji, es saprotu. Bet tas tā ir.”

Pasūtījumi, kuri “gāžas no visas pasaules”, pārdošanas eksponenciāls pieaugums, klienti, kuri “pērk kā traki”. Tas viss skan pozitīvi, un te kāds var atcerēties, ka “SAF Tehnikas” akcijas tiek kotētas biržā. Bet sprādzienveidīgu – vairākkārtēju – rādītāju pieaugumu kompānija pagaidām nedemonstrē. Saskaņā ar uzņēmuma pārskatu par ceturksni no jūlija līdz septembrim apgrozījums, salīdzinot ar to pašu ceturksni iepriekšējā finanšu gadā, pieaudzis par 18% līdz 4,7 miljoniem eiro. Peļņa bijusi 378 tūkstoši eiro. Rādītājs ir labs, tomēr tas ir tālu no “SAF Tehnikas” iepriekšējiem vēsturiskajiem rekordiem.

Izskaidrojums ir vienkāršs – “Aranet 4” ir tikai viens no daudziem kompānijas produktiem, un naudas izteiksmē ne tuvu nav galvenais. Ja viena “kastīte” CO2 līmeņa mērīšanai maksā apmēram 200 eiro, tad sakaru aprīkojums, kas veido “SAF Tehnikas” biznesa pamatu, var tikt pārdots arī par desmit tūkstošiem eiro par iekārtu – tas ir kā 50 “Aranet4” “kastītes”.  Turklāt pamatbizness Covid-19 laikā arī aug labi, saka Bergs: koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ strādājot attālināti un uzturoties mājās, interneta izmantošana palielinās, lai tas būtu, skatoties “Netflix” vai piedaloties konferencēs platformā “Zoom”. Bet perspektīvā nākotne ir tieši virzienam, kurā strādā produktu līnija “Aranet”, kas pastāvīgi tiek papildināta, ir pārliecināts Bergs. Vai mēs kaut daļu šīs perspektīvas ieraudzīsim jau nākamajos “SAF Tehnikas” finanšu pārskatos, Bergs nesaka. Vai pieprasījums pēc “Aranet4” “kastītēm” nokritīsies līdz iepriekšējam mierīgajam līmenim, ja Covid-19 draudi pēc gada vai diviem beigsies, arī nav skaidrs.

“Piecu gadu perspektīvā viss mērīšanas sensoru virziens var kļūt par krietni lielāku biznesu nekā pašreizējais radiobizness,” teic “SAF Tehnikas” vadītājs. “Ja mēs skatāmies uz visu mikroviļņu radio tirgu pasaulē, tas ir apmēram viens līdz trīs miljardi dolāru gadā. Visdrīzāk, ka īpaši daudz tas nepieaugs.

Bet sensori var kļūt par desmitiem un simtiem miljardiem dolāru lielu tirgu gadā, ja runā par tālāku perspektīvu.

Mēs redzam, ka tie kļūs par ļoti nopietnu mūsu biznesa daļu.”

“Catchbox” mikrofoni – tos iesaka pat “Zoom”, bet…

Varētu šķist, ka pazīstamajam Latvijas un Somijas projektam “Catchbox” pandēmijas laikā arī ir paveicies: tam ir pašreizējā situācijā aktuāls piedāvājums – mikrofoni hibrīdizglītībai, kad daļa skolēnu fiziski sēž klasē, bet daļa – klausās mācību stundu attālināti. “Catchbox” sistēmas iesaka pat platforma “Zoom” – viens no galvenajiem labuma guvējiem pasaulē informācijas tehnoloģiju (IT) jomā Covid-19 epidēmijas laikā. Nesen parādījusies informācija, ka “Catchbox” tagad ir uzplaukums. Diemžēl šāds apgalvojums pagaidām ir priekšlaicīgs.

Droši vien, ka “Catchbox” mikrofonus kaut reizi ir redzējis katrs, kurš Latvijā ir apmeklējis IT un jaunuzņēmumu konferences – mīksti kubi, kurus met zālē skatītājiem, kad tie grib uzdot jautājumu. Uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 4,2 miljoni eiro, bet zaudējumi – 67 tūkstoši eiro.  Martā, pandēmijas pirmā viļņa laikā, Latvijas un Somijas kopuzņēmuma vadība paziņoja, ka lietas izskatās slikti – pasūtījumu apmērs tobrīd bija sarucis par 80–90%.

Nācās izmantot dīkstāves pabalstus, turklāt personāls tika samazināts vairāk nekā par pusi – bija vairāk nekā 40 cilvēku, atlikuši 17, Rus.lsm.lv stāsta viens no “Catchbox” dibinātājiem un tā vadītājs Miķelis Studers. “Pašlaik mums ir apgrozījuma kritums apmēram par 50% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Klājas sliktāk,” saka Studers.

“Protams, atzinība no “Zoom” mums palīdzēja, tostarp uzreiz pieauga mūsu interneta vietnes apmeklējums. Tomēr tas nenozīmē, ka tikpat strauji pieaudzis pieprasījums un visi sākuši nenormāli daudz pirkt.

Tā nav. “Zoom” ir apmēram 20 dažādu izmantojuma veidu, un mūs iesaka vienā no divdesmit – attālinātajās mācībās.”

Pēc Studera teiktā, ja tendence saglabāsies, apgrozījums šogad būs apmēram divi miljoni eiro. “Mēs pastāvīgi domājam par to, kur mūsu produktu var izmantot. Kad Covid-19 dēļ situācija mainījās, izkristalizējās jauns virziens – attālinātās mācības un darbs. Tam visur vajadzīgi mikrofoni. Turklāt mūsu produkts tam bija gatavs, mums tajā nekas nebija jāmaina. Tas jau sākotnēji bija labi piemērots izmantošanai videokonferencēs, jo reti kura konference arī pirms pandēmijas notika tikai uz vietas, parasti bija arī attālinātas norises “hibrīdelementi”, ar videozvaniem. Bet tagad viss kļuvis attālināts. Šajā ziņā mēs skatāmies nākotnē pozitīvi, bet konkrēti šis gads mums ir grūts.”

Kā iekļūt to produktu sarakstā, kurus rekomendē “Zoom” eksperti? “Viņi paši testē katru produktu, kuru iesaka. Nevis vienkārši lasa par to internetā. Protams, mēs paši ar viņiem sazinājāmies,” saka Studers. “Citādi būtu mazāk iespēju, ka mūs pamanīs.”

“Shield48: vēl gadu vai divus kalt karsto dzelzi, neatejot no kases

Par šo labuma guvēju Covid-19 laikā Latvijā droši vien dzirdējuši visi. Pavasara mēnešos, epidēmijas pirmā viļņa maksimumā, projekta “Shield48” autori sadarbībā ar ārstiem uzprojektēja aizsargekrānus, kas nosedz seju, un tūlīt pat saņēma valsts pasūtījumu apmēram 20 tūkstošu aizsargekrānu piegādei mediķiem. Toreiz neiztika bez skandāla – uzņēmums tika izvēlēts, apejot citus pretendentus, kuru piedāvājums bija lētāks. Turklāt aizsargekrāni sākumā tika izgatavoti nevis savā ražotnē, bet izmantojot apakšuzņēmējus Latvijā un Igaunijā.

Aprīlī ekrāni tika pārdoti par 24 eiro gabalā, un toreiz projekta “Shield48” īpašnieks uzņēmējs Didzis Dejus noraidīja pārmetumus par dārdzību – pēc viņa teiktā, nebūtu bijis iespējams veikt tādu darbu apjomu mediķu vajadzībām ātri un par cenu 10 eiro gabalā. Viņš prognozēja, ka cena vēl pieaugs, jo kļūst dārgākas aizsargekrānu sastāvdaļas. Galu galā tagad viena komplekta cena ir 12 eiro plus pievienotās vērtības nodoklis. Kāpēc?

“Kopš pavasara esam pilnībā pārkārtojuši ražošanas procesu un būtiski pazeminājuši tēriņus,” paskaidro Didzis Dejus. “Sākumā mēs strādājām, izmantojot CBC frēzēšanu, un bija jāpiesaista konkrēti ražotāji. Pēc tam uztaisījām presēšanas formu – tā ir lētāka un jau masveida ražošana.  Mēs to sapratām jau sākumā, bet, lai izgatavotu formu, vajadzīgas astoņas līdz deviņas nedēļas.”

Būtiska starpība salīdzinājumā ar pavasari ir tāda, ka toreiz Eiropas Savienība (ES) un katra valsts izņēmuma kārtā atļāva iepirkt arī tos individuālās aizsardzības līdzekļus, kas nebija sertificēti, saka Dejus. “Ko tas nozīmē?

Vasarā varēja pirkt “da jebko” no jebkā. Tagad ES ietvaros var iepirkt tikai sertificētus produktus.

Britu laboratorijā mūsu ekrāni tika testēti divus mēnešus. Šķiet, ka mēs esam vienīgais aizsargekrānu ražotājs Latvijā, kurš tam izgājis cauri. Tie, kuriem nav sertifikāta, tagad tirgo plastmasas gabalus, bet tie, kuriem ir – aizsardzības līdzekļus. Valsts iestādes drīkst pirkt tikai otros.

Ja vasarā – arī ārzemju klienti – mūsu ekrānus pirka bez jautājumiem, tad tagad pirmais jautājums, kuru visi uzdod, – puiši, vai jums sertifikāts ir?”

Cik daudz aizsargekrānu kopš tā laika izdevies pārdot, Dejus nestāsta – pārdošanas apmērs 20 tūkstoši ekrānu tika nosaukts jau pavasarī, un, spriežot pēc tā, “Covid-19 biznesa” apgrozījums jau tad varēja veidot turpat pusmiljonu eiro. Vēlāk kompānija informēja nevis par to, cik izdevies pārdot, bet par spēju saražot – 20 000 aizsargekrānu diennaktī. Tomēr Dejus sarunā ar Rus.lsm.lv atzīst, ka 100 000 pārdotu aizsargekrānu latiņa novembra vidū vēl nebija sasniegta.

Turklāt pieprasījums ir nevienmērīgs.

“Jūnijā un augusta pirmajā pusē bija pieklusums, bet oktobrī un novembrī mēs faktiski atgriezāmies martā–aprīlī, kad pērk neprātīgi, no ārzemēm uzdod jautājumu – vai varat mums piegādāt 100–150 tūkstošus ekrānu pēc nedēļas?” saka Dejus.

Pašlaik uzņēmums mēģina ieiet ASV tirgū ar nopietnu apjomu – un droši vien ne ar savu zīmolu: “Katra valsts aizsargā savus ražotājus, un, lai mēs varētu būt sekmīgi ASV, mums uz turieni jāpārceļ daļa savas ražošanas. Pašlaik mēs vedam daudz sarunu, lai kļūtu par līgumražotāju kādam amerikāņu zīmolam. Turklāt “Shield48” nav mans pamatbizness, un man nav ambīciju ar to nopelnīt desmit vai simt miljonus vai kļūt par lielāko aizsargekrānu ražotāju pasaulē.”

Tāpat kā apgrozījumu, arī eksporta apjomu, kāds tas bijis novembra beigās, Dejus neatklāj. Pēc viņa teiktā, galvenā klientu grupa ir medicīnas uzņēmumi, tie nodrošina vairāk nekā pusi pieprasījuma. Tālāk rūkošā kārtībā seko ražošanas uzņēmumi, mācību iestādes, kultūras iestādes – muzeji un citas.

Vai var teikt, ka “Shield48” ir bizness ar ļoti īsu dzīves ciklu, kas mirs drīz pēc veiksmīgas vakcinācijas, kuras sākums jau it kā nav aiz kalniem? Dejus uzskata, ka tā arī būs, tomēr – nevis rīt, bet drīzāk pēc gada vai diviem. 

“Mēs ceram, ka infekcija atkāpsies un vakcīna būs iedarbīga. Taču lasu ziņas, un man rodas izjūta, ka līdz nākamā gada beigām kardināla uzlabojuma nebūs. Drīzāk aizsargekrāni līdz ar maskām vēl diezgan ilgi, gadu vai divus, paliks ikdienas atribūts strādājošajiem medicīnā, dažos rūpniecības uzņēmumos, kosmetologiem, apkalpojošajā sfērā,” saka Dejus. “Es ļoti ceru, ka pēc vakcinācijas pasaulē iestāsies jauns normālais stāvoklis, kas būs labāks par pašreizējo. Tagad ir interesants laiks, bet tas ir sprints – tā, kā mēs biznesā dzīvojam šos septiņus mēnešus, nevienam nenovēlu nodzīvot vēl desmit gadus. Un tas emocionāli nav viegli – galvenokārt mēs piegādājam ekrānus mediķiem, runājam ar viņiem un katru dienu saprotam, ka viņiem maz saka paldies par viņu darbu. Īpaši tā sabiedrības daļa, kas iet uz veikalu un neuzliek masku.”

Kuri Latvijas uzņēmumi spēj nopelnīt Covid-19 laikā un cik, tas kļūs skaidrs nākamgad, kad tiks publiskoti finanšu pārskati. Tomēr dažkārt informācija nonāk atklātībā agrāk – piemēram, par lielo elektronikas un datortehnikas izplatītāju “Elko Group”: uzņēmuma apgrozījums janvārī–novembrī jau pārsniedzis divus miljardus dolāru. Tas ir par apmēram 30% vairāk nekā tādā pašā periodā pagājušajā gadā, un ir vēsturisks rekords. Uzņēmumā bez aplinkiem teic, ka tas ir pateicoties pandēmijai, kas novedusi pie “piespiedu digitalizācijas”. 

Un tā ir pirmā krīze, kas šo kompāniju nav ietekmējusi negatīvi, bet gan pozitīvi, norāda “Elko” vadība.

Tam var piekrist vairums vadošo pasaules tehnoloģiju un IT kompāniju – tieši biržas indekss “Nasdaq Composite”, kas “būvēts” no augsto tehnoloģiju uzņēmumu akcijām, Covid-19 laikā pieaudzis divkārt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt