Latvijā atkal iezīmējas Covid-19 vakcīnu deficīts

Vai pastāvēja risks, ka novembrī potēšana pret Covid-19 apstāsies, jo nebūs "Pfizer"/"BioNTech" un "Moderna" vakcīnu? Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Inga Vasiļjeva oktobra nogalē portālam Rus.LSM.lv uz šo jautājumu atbildēja, ka risks laikus apzināts un ar problēmu tiek strādāts. Tajā pašā dienā veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") informēja valdību: viņa ministrija risina sarunas ar Lietuvu par to, lai nopirktu vai aizņemtos "Pfizer" vakcīnas.

4. novembrī Vasiļjeva sarakstē ar Rus.LSM.lv precizēja: "Moderna" ražotās vakcīnas "Spikevax" rezerves ir pietiekamas, toties "Pfizer"/"BioNTech" vakcīna "Comirnaty" tagad tiek izmantota ierobežoti – tiem, kuriem paredzēta otrā pote, kā arī iedzīvotājiem līdz 25 gadu vecumam (šai vecuma grupai "Pfizer" vakcīnai ir priekšroka salīdzinājumā ar "Moderna" vakcīnu, jo "Pfizer" vakcīnai ir mazāki blakņu riski).

Lietuva 11. novembrī atsūtīja 201 000 devu "Pfizer" vakcīnas, un problēma tika likvidēta. Bet kāpēc Latvijā atkal radies deficīts, kura dēļ šo palīdzību vispār vajadzēja lūgt?

Te jāatceras notikumi, kas norisinājās tieši pirms gada.

Slēgto apspriežu ilgā atbalss

Ilzes Viņķeles vadītās Veselības ministrijas ierēdņu darba grupa pērn sēdē 16.–18. novembrī, bet pēc tam arī decembrī divreiz atteicās no lielākām "Pfizer" vakcīnas piegādēm un vienreiz – no "Moderna" vakcīnas piegādēm. Iemeslus šai rīcībai pašlaik skaidro prokuratūra.  

No Eiropas Savienības piedāvātajiem 1,29 miljoniem "Pfizer" vakcīnas devu tika pasūtīti nedaudz mazāk par 200 000 – turklāt par pilnā piedāvājuma apmēru valdība nezināja ne novembrī, ne decembrī. "Re: Baltica" pētījumā secināja, ka būtiska daļa informācijas, kuru tolaik valdībai sniedza toreizējais Zāļu valsts aģentūras (ZVA) vadītājs Svens Henkuzens, neatbilda patiesībai, bija maldinoša un pārspīlēja ar "Pfizer" saistītos sarežģījumus.

Nedaudz vēlāk, pērn decembrī, tā pati "darba grupa" nepasūtīja vēl arī pusi piedāvāto "Moderna" vakcīnu – 336 566 devas. Uz LTV7 jautājumu "kāpēc?" NVD pēc būtības toreiz neatbildēja, vien pavēstīja, ka Latvija būtu saņēmusi šīs devas tikai šī gada trešajā un ceturtajā ceturksnī, tātad nebūt ne drīz. Arī daļa no noraidītajām "Pfizer" vakcīnas piegādēm būtu bijusi šogad rudenī.

Dzīve uz parāda

Rezultātā Latvijā ziemā bija ass vakcīnu deficīts, ko pasliktināja trešā lielāka ražotāja "AstraZeneca" nespēja ievērot līgumā noteiktos apmērus un termiņus. Situāciju izdevās glābt tikai maijā, kad tika izvērsta patiešām masveida vakcinācija, un tas izdevās, tikai pateicoties ārkārtējai "labdarībai" – Eiropas Komisija un vairākas Eiropas Savienības valstis piekrita pārdalīt piegādes par labu "atpalicējiem", tostarp arī Latvijai.

Tā Latvijai izdevās saņemt 167 000 "Moderna" vakcīnas devu ("kompensējot" gandrīz pusi no nepasūtītajiem 336 000) un 406 000 "Pfizer" vakcīnas devu (gandrīz vairāk nekā trešdaļu no rudenī noraidītajām).

Vakcīnu pagaidu pārpilnības ainu noslēdza arī tolaik ar "Pfizer" panāktā vienošanās, ka 210 000 devu piegādās jau otrajā ceturksnī, nevis ceturtajā ceturksnī, kurš tobrīd šķita tālu.

Līdz ar to daļa no šiem pasākumiem būtībā nenovērsa deficītu, bet vienkārši pārcēla to uz nākotni, uz gada beigām. Tagad šīs gada beigas ir pienākušas.

Jau oktobrī Veselības ministrijā atzina – "Pfizer" vakcīnas rezervju nepietiek. Ja nebūtu Lietuvas laipnības, Latvija uz laiku paliktu bez vakcīnas, kas tiek atzīta par piemērotāko gados jaunākajiem.

Rezerves un tuvākās piegādes

Pēc NVD 8. novembra datiem, noliktavās bija: "Pfizer" vakcīna – tikai 22 000 devu (neskaitot nedaudz vēlāk saņemto 201 000 devu no Lietuvas), "Moderna" vakcīna – 213 000 devu, "Johnson & Johnson" ("Janssen") vakcīna – 123 000 devu. Vēl 187 000 devu atradās vakcinācijas punktos (NVD nespēja Rus.LSM.lv sniegt datus par ražotājiem). Pavisam – 545 000 devu.

Vēl 1,05 miljonus devu plānots saņemt novembrī un decembrī (šajā skaitā ir arī Lietuvas aizdotās devas), paziņoja ministrs Pavļuts valdības sēdē 8. novembrī. Bez 127 000 devu, kas gaidāmas no "AstraZeneca" (ko ar tām iesākt, lems vēlāk, pavēstīja Pavļuts), atliek 923 000 devu, tajā skaitā arī  206 000 "Pfizer" vakcīnas devu un 341 000 "Moderna" vakcīnas devu.

Cik no tām reāli saņems paredzētajā laikā, ir neatbildēts jautājums: problēmas ar piegāžu prognozēšanu bija (un ir joprojām). Disciplīna ražotājiem būtiski atšķiras. "Pfizer" savas saistības kopumā pildījis, "AstraZeneca" tās kopumā nav ievērojusi, "Moderna" vairākas reizes atpalikusi no grafika, savukārt "Johnson & Johnson" no grafika atpaliek joprojām: atbilstoši līgumam (.pdf) 2.–4.ceturksnī šim uzņēmumam vajadzēja piegādāt Latvijai 841 000 devu. Taču līdz 4. novembrim (septiņos mēnešos no līgumā paredzētajiem deviņiem mēnešiem) no "Johnson & Johnson" faktiski bija saņemts tikai 52% no solītā gada apmēra – 427 000 devu.

Veselības ministrijas prioritāte ir potēt nevakcinētos. Cik devu vajag?

Novembra sākumā Latvijā vēl vairāk nekā 435 000 iedzīvotāju vecumā no 12 gadiem nebija sākuši vakcinācijas procesu. No viņiem aptuveni 90 000  bija 12–25 gadu vecuma grupā, kurai ieteikta tikai "Pfizer" vakcīna.

Turklāt "Pfizer" vai "Moderna" vakcīnas otro devu gaidīja vēl vairāk nekā 100 000 cilvēku (un apmēram piektā daļa no viņiem bija vecumā līdz 25 gadiem).

Līdz ar to pirmreizējai potēšanai ar divu devu vakcīnām bija vajadzīgs vēl aptuveni miljons devu (no tām ne mazāk kā 200 000 "Pfizer" devu atbilstoši vecuma grupas lielumam).

Un oktobrī, kad potēšanas kampaņa strauji palielināja ātrumu, vēl nebija sākusies kaut cik masveida balstvakcinācija, bet tā pakāpeniski tiek izvērsta pašlaik.

Cik devu vajag balstvakcinācijai?

Citu valstu pieredze liecina par balstvakcinācijas nepieciešamību, piemēram, Izraēlas pieredze rāda, ka tieši ļoti lielas daļas iedzīvotāju ātra balstvakcinācija ļāvusi mazināt pandēmijas ceturto uzliesmojumu, neieviešot "lokdaunus" un citus stingrus pasākumus. Bet ASV statistika liecina, ka jau pēc vairākiem mēnešiem "Pfizer" un "Moderna" vakcīnu sniegtā aizsardzība pret inficēšanos un slimošanu ar simptomiem (.pdf) būtiski samazinās, savukārt "Johnson & Johnson" vakcīnai tā nokrītas līdz nieka 3%. Tiesa, aizsardzība pret smagu slimības gaitu samazinās daudz lēnāk.

Jau tagad Latvijā ik dienu aptuveni trešdaļa atklāto inficēto ir vakcinēti. Absolūtajā vairākumā gadījumu slimība viņiem norit viegli, un slodzi slimnīcām rada galvenokārt gados vecāki nepotētie. Taču inficējušies potētie var būt vīrusa izplatītāji  un inficēt ne tikai nevakcinētos, bet arī citus vakcinētos. Tomēr vīrusa pārnese starp diviem vakcinētajiem ir būtiski mazāk iespējama nekā gadījumā, kad viens no abiem nav potēts.

Tādā izpratnē arī tika balstīta Izraēlas totālās balstvakcinācijas stratēģija:

stiprināt visapdraudētāko iedzīvotāju grupu aizsardzību ne tikai tieši – ar "svaigu" poti, bet arī netieši – "nostiprinot" potes arī potenciālajiem nēsātājiem no gados jaunākām grupām.

Igaunijā un Lietuvā trešo devu var saņemt jebkurš iedzīvotājs no 18 gadu vecuma, ja kopš otrās devas saņemšanas pagājuši 6 līdz 8 mēneši. Igaunijā ar "AstraZeneca" vai "Johnson & Johnson" vakcīnu potētajiem šis termiņš pat saīsināts līdz pieciem mēnešiem, bet Lietuvā – līdz četriem mēnešiem.

Tomēr balstvakcinācija visiem Latvijā pagaidām nav paredzēta

No 9. novembra to var saņemt visi iedzīvotāji vecumā no 50 gadiem, kā arī atsevišķas riska grupas (tostarp par 50 gadiem jaunāki cilvēki ar hroniskām saslimšanām), kuriem kopš pilnas vakcinācijas pagājuši ne mazāk kā seši mēneši (vai 6 līdz 8 mēneši, ja viņi potēti ar "Moderna" vakcīnu). Tiem, kas saņēmuši vienas devas "Johnson & Johnson" vakcīnu, nostiprinoša pote paredzēta jau pēc diviem mēnešiem.

Pēc Rus.LSM.lv aplēsēm, kas balstītas NVD datos,

Latvijas "balstvakcinācijas logu" ietvaros tiesības uz nostiprinošo devu jau 15. novembrī bija 190 000 cilvēku. 15. decembrī viņu skaits būs palielinājies līdz 275 000, bet 31. decembrī – līdz 465 000.

Tās ir aptuvenas aplēses tikai pēc vecuma un vakcinācijas laika, tajās nav ņemtas vērā citas prioritārās grupas, piemēram, gados salīdzinoši jaunie hroniski slimie vai profesionālā riska grupas – mediķi.

Ja Latvija, sekojot abu pārējo Baltijas valstu piemēram, atļautu balstvakcināciju pilnīgi visiem, kuriem pagājis attiecīgais laiks pēc pirmreizējās vakcinācijas, "mērķauditorija" jau 15. novembrī būtu pārsniegusi 330 000 cilvēku un 31. decembrī pieaugtu līdz 765 000.

Turklāt balstvakcinācijai neder jebkura vakcīna. Veselības ministrijas izstrādātā balstvakcinācijas shēma paredz dažādas vakcīnas dažādām grupām. Tas ir svarīgi Latvijas vakcīnu portfeļa jeb, precīzāk sakot, sākotnēji skandalozā stāsta par tā veidošanu un piepildīšanu kontekstā.

No Rus.LSM.lv saņemtās Veselības ministrijas prezentācijas izriet, ka ir "plāns A" un "plāns B". Pēc "plāna A", visiem, kas iepriekš saņēmuši "Pfizer" vakcīnu (bet tie ir vairākums maijā–jūnijā vakcinēto), paredzēta pilna šīs pašas vakcīnas deva. Visiem pārējiem paredzēta galvenokārt "Moderna" vakcīna. Tās pilna deva ieteikta tiem, kuri iepriekš vakcinēti ar "AstraZeneca" vai "Johnson & Johnson" vakcīnu, bet puse devas – tiem, kas potēti ar "Moderna" vakcīnu.

No kopējām piegādēm līdz gada beigām plānots vēl 206 000 devu "Pfizer" vakcīnas un 341 000 devu "Moderna" vakcīnas.

No NVD datiem izriet, ka "Moderna" vakcīnas balstvakcinācijas deva 30. novembrī pienāksies 137 000, 15. decembrī – 183 000, bet 31. decembrī – 233 000 cilvēku tikai no tiem vien, kas iepriekš potēti ar "Johnson & Johnson" vakcīnu. Turklāt ir arī tie, kuri pavasarī un vasarā saņēmuši "AstraZeneca" vakcīnu (kā arī pašu "Moderna" vakcīnu) un kuriem jau ir atbilstošs vecums – viņiem visiem balstvakcinācijā paredzēta vesela "Moderna" vakcīnas deva vai puse no tās.

Pēc Rus.LSM.lv aprēķiniem, šo grupu pilnīgai balstvakcinācijai līdz 30. novembrim būtu vajadzīgas apmēram 200 000 "Moderna" vakcīnas devu, līdz 15. decembrim to skaits sasniegtu apmēram 275 000, bet līdz 31. decembrim – 340 000.

To skaits, kuriem (ņemot vērā vecuma slieksni) balstvakcinācijai paredzēta "Pfizer" vakcīna, arī strauji aug: 30. novembrī tas sasniegs 75 000, 15. decembrī – 100 000, bet 31. decembrī – gandrīz 115 000.

Sistēmas jaudas

Aktīvi piedāvāt balstvakcināciju visiem, kuriem kopš pilnīgas vakcinācijas pagājis pusgads vai vairāk, nav vēlams, jo tas var apgrūtināt pirmreizējo vakcināciju un par 65 gadiem vecāku cilvēku balstvakcināciju, valdības sēdē 2. novembrī atzina veselības ministrs Pavļuts. Ministrs atsaucās uz "sistēmas jaudām", kuras nav neierobežotas.

No kurienes radušās problēmas ar jaudām, ja maijā nedēļas laikā nedēļā izdevās sapotēt 120 000 (bet tagad – apmēram 80 000, spriežot pēc NVD operatīvajiem datiem), un Pavļuts toreiz teica, ka sistēmas potenciālā jauda ir līdz 180 000 injekciju nedēļā?

Pašlaik liela daļa medicīnas jomas resursu ir aizņemta cīņā ar Covid-19, un pašreizējā sistēmas jauda ir apmēram 100 000 pošu nedēļā, pavēstīja Inga Vasiļjeva.

Samazinājums skaidrojams arī ar to, ka tagad aktīvi notiek izbraukuma vakcinācija – gan reģionos, gan mājās. "Salīdzinājumam – viena brigāde vakcinācijas centrā dienā var veikt līdz pat 200 vakcinācijām, bet mājas izbraukuma vakcinācijā – ne vairāk kā 25," skaidroja Vasiļjeva.

Pēc visa spriežot, spiediens uz sistēmu drīzumā pieaugs vēl vairāk: to radīs piecus līdz 11 gadus vecie bērni, kuru 1. janvārī Latvijā bija 142 000. Šīs vecuma grupas vakcinācija Eiropas Savienībā var tikt apstiprināta vēl līdz gada beigām (ASV tā jau ir atļauta un tiek īstenota). Arī Latvijā plānots potēt bērnus, nesen pavēstīja ministrs Pavļuts.

Pagaidām NVD operatīvie dati liecina, ka to skaits, kuri sāk vakcinācijas procesu, pakāpeniski sarūk, bet to skaits, kuri nāk pēc "trešās devas", aug, turklāt injekciju skaits dienā kopumā ir relatīvi stabils.

Bērnus paredzēts potēt ar īpašu pediatrisko vakcīnu – ar speciālu marķējumu un mazākām devām. Tāpēc piešķirt viņiem kaut ko no pieaugušajiem domātajiem vakcīnu krājumiem nevajadzēs.

Visticamāk, ka asais vakcīnu deficīts, ko Latvija piedzīvoja šā gada janvārī–aprīlī, tagad neatkārtosies. Tomēr iespējama "minideficītu" rašanās, un to ilgumu noteiks ne tikai vakcīnu piegādes un rezerves, bet arī iedzīvotāju aktivitāte – gan to, kuri jāvakcinē pirmreizēji, gan to, kuriem jāsaņem balstvakcinācijas deva.

Tomēr, ja pirms gada būtu pasūtīts maksimāli iespējamais "Pfizer" un "Moderna" vakcīnu daudzums, jautājums par to, ka iespējams vakcīnu trūkums, šā gada beigās pat nerastos.