Latvijā potēšanas kampaņā pret Covid-19 tiek izmantotas četras vakcīnas, kuru ražotāji ir "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna", "Johnson & Johnson" un "AstraZeneca" (pēdējā gan pašlaik tikpat kā netiek lietota). Pēc visa spriežot, ir arī neliels skaits cilvēku, kuri Krievijā potēti ar vakcīnu "Sputņik V". Kādu aizsardzību pret koronavīrusu var gaidīt jau vakcinētie, ņemot vērā jaunos datus par vakcīnu efektivitātes samazināšanos, cik reāla ir revakcinācija un vai tā būs iedarbīga?
ĪSUMĀ
1. Izraēlas pieredze. Kāpēc mēs par to rakstām. Izraēla kā viena no pirmajām valstīm ne tikai sāka, bet arī ļoti ātri īstenoja pirmo potēšanas kampaņu – jau līdz šā gada aprīlim. Tomēr vasarā valsti pārņēma jauns koronavīrusa infekcijas uzliesmojums un tika sākta revakcinācija ar trešo devu. Līdzīgi attīstās notikumi gan ASV, gan Lielbritānijā.
2. Kas ir "ielaušanās" infekcija. Tas ir gadījums, kad inficējies cilvēks, kuram pabeigts pilns vakcinācijas kurss.
3. Kāpēc vakcinētie tomēr inficējas. Neviena vakcīna nesniedz simtprocentīgu aizsardzību ne pret vienu zināmo infekciju.
4. Cik bieži notiek inficēšanās pēc vakcinācijas, un cik tas ir bīstami. Atkarībā no valsts un tā, cik liels tajā ir vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars, - no procentu daļām līdz ceturtdaļai visu jauno gadījumu. Smagas slimības gaitas un nāves gadījumi pilnībā vakcinēto vidū arī tiek fiksēti, taču tie ir diezgan reti.
5. Kāpēc vīrusa delta variants tik ļoti sarežģījis situāciju. Šim celmam ir divas ļoti nepatīkamas īpatnības – palielināts lipīgums un spēja izvairīties no imūnatbildes, kuru sagatavojušas vakcīnas, kas domātas vīrusa sākotnējam jeb tā dēvētajam Uhaņas variantam.
6. Cik liels iedarbīgums pret delta variantu ir pašreizējām vakcīnām? Būtiski mazāks nekā pret iepriekšējiem celmiem, lai gan aizsardzība pret smagu slimības gaitu un nāvi joprojām ir augsta.
7. Papildu pote – par un pret. Pirmie rezultāti liecina, ka trešā deva ir efektīva. Taču Pasaules Veselības organizācija kategoriski iestājas pret revakcinācijas kampaņām bagātajās valstīs, kamēr nabadzīgajās valstīs ir ļoti liels vakcīnu deficīts.
1. Izraēlas pieredze. Kāpēc mēs par to rakstām
"Mēs piedalāmies sacīkstēs, mēģinot apsteigt pandēmiju, un tagad ir pienācis kritiskais brīdis," paziņoja Izraēlas veselības ministrs Nicans Horovics, sākoties trešo devu kampaņai, kurā iedzīvotāji aicināti saņemt Covid-19 vakcīnas papildu devu.
Izraēla kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kura sāka iedzīvotāju masveida revakcināciju pret Covid-19: 29. jūlijā tika paziņots par lēmumu vakcinēt ar trešo devu izraēliešus no 60 gadu vecuma, kuri otro devu bija saņēmuši pirms vismaz pieciem mēnešiem. No 13. augusta sākās vecuma grupas no 50 gadiem revakcinācija, no 19. augusta trešo poti var saņemt izraēlieši no 40 gadu vecuma, 24. augustā slieksnis tika pazemināts līdz 30 gadiem, bet 30. augustā – līdz 12 gadiem.
Izraēlas pieredze ir īpaši interesanta tāpēc, ka tajā ir viens no visaugstākajiem vakcinēto iedzīvotāju īpatsvariem starp pasaules valstīm.
2020. gada decembrī tā viena no pirmajām sāka intensīvu vakcinācijas kampaņu, īsā laikā sapotējot vairāk nekā pusi atbilstošā vecuma iedzīvotāju. Pašlaik vairāk nekā 80% izraēliešu vecumā no 18 gadiem pabeigts pilns vakcinācijas kurss, bet vecumā no 70 gadiem pilns kurss pabeigts vairāk nekā 90% cilvēku, taču starp valsts iedzīvotājiem ir liels pirmsvakcinācijas vecuma bērnu īpatsvars, un tas pazemina vidējo rādītāju. Un tomēr vasaras vidū valstī sākās straujš jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaita kāpums. Tagad Izraēlā ir viens no augstākajiem inficēšanās ar koronavīrusu līmeņiem pasaulē: diennaktī tiek reģistrēti astoņi līdz 10 tūkstoši jaunu gadījumu (apmēram 900 gadījumu uz miljonu cilvēku.)
Apmēram pusē šo gadījumu inficējušies vakcinētie. Izraēlas Veselības ministrijas apkopotie dati apstiprinājuši iepriekš pastāvējušās teorētiskās bažas attiecībā uz vakcīnu sniegtās aizsardzības pret delta variantu uzticamību un ilgumu. Provizoriskā analīze (.pdf) parādīja, ka janvārī vakcinētajiem izraēliešiem aizsardzība pret koronavīrusu sešos mēnešos samazinājusies vairāk nekā piecas reizes līdz nebūtiskiem 16% (tas nozīmē, ka vienādos apstākļos uz 100 inficētajiem nevakcinētajiem būs 84 inficētie vakcinētie).
Šis rezultāts kļuva par vienu no svarīgākajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par trešo devu, – bet to iegūt reālā laika režīmā kļuva iespējams, pateicoties valsts veselības aprūpes sistēmai, kas glabā ziņas par visiem pacientiem datu bāzēs, kurām var ātri piekļūt. Tagad apstrādāta arī informācija par papildu devu efektu – trešā pote palielina aizsardzību pret inficēšanos un smagu slimības gaitu vairāk nekā četras līdz sešas reizes. Vismaz īslaicīgi – pagaidām visi Izraēlas secinājumi par papildu devas doto labumu tiek izdarīti, analizējot datus, kas iegūti dažas nedēļas pēc revakcinācijas.
2. Kas ir "ielaušanās" infekcija
Par "ielaušanās" infekciju (angl. breakthrough infection) sauc inficēšanās gadījumu, kas konstatēts cilvēkam, kuram ir pabeigts imunizācijas cikls, tātad ir pagājis paredzētais laiks pēc vakcīnas pēdējās devas injicēšanas, kad jau jāizveidojas imūnatbildei uz patogēna "ielaušanos". Šis termins nozīmē, ka vīruss ir "ielauzies", pārvarot aizsargbarjeru, kuru izveidojusi vakcīna.
3. Kāpēc vakcinētie tomēr inficējas
Neviena no izstrādātajām un izmantotajām vakcīnām (un ne tikai pret koronavīrusu, bet arī pret visiem citiem patogēniem) pilnībā negarantē to, ka vakcinētais neinficēsies. Pat īpaši efektīvā pote pret masalām neiedarbojas apmēram 3% vakcinēto. Poliomielīta vakcīnas efektivitāte tiek vērtēta 60–90% līmenī. "Ielaušanās" infekcijas gadījumi ar gripas vīrusu ir bieži, un vakcīnas šajā gadījumā samazina saslimšanas risku vidēji par 50% (t.i., saslims divreiz mazāk vakcinēto cilvēku nekā nevakcinēto).
Iepriekš paziņots par šādu visizplatītāko Covid-19 vakcīnu efektivitāti:
- Pfizer/Biontech — 95% (pēc klīnisko pētījumu trešā posma datiem 2020. gada decembrī);
- Moderna — 94,1% (pēc klīnisko pētījumu trešā posma datiem);
- AstraZeneca — 76% (pēc datu analīzes rezultātiem pēc klīnisko pētījumu trešā posma 2021. gada martā);
- Johnson & Johnson — 72% (pēc ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes 2021. gada februārī publicētajiem datiem).
Šos datus kopumā sākumā apstiprināja prakses rezultāti "reālajā pasaulē". Pēc tam sāka strauji izplatīties īpaši lipīgais vīrusa delta paveids, kas būtiski koriģēja visu Covid-19 statistiku.
4. Cik bieži notiek inficēšanās pēc vakcinācijas, un cik tas ir bīstami
Pošu efektivitāte pieaug atbilstoši vakcinācijas kampaņas aptverei, un teorētiski valstīm ar augstu iedzīvotāju vakcinācijas līmeni būtu jābūt tuvāk kolektīvās imunitātes pret Covid-19 iegūšanai. Tomēr apmēram kopš jūnija (t.i., pusgadu pēc vakcinācijas kampaņas sākuma) saslimstība "visvakcinētākajās" valstīs atkal palielinās, tostarp arī starp potētajiem.
Taču jāņem vērā, ka "ielaušanās" infekcijas gadījumu skaits un to daļa no kopējā gadījumu skaita ir tieši saistīta ar to, cik sekmīgas ir potēšanas kampaņas. Pieņemsim, ka kādā valstī, kuras iedzīvotāju skaits ir viens miljons, tiek izmantota vakcīna, kuras aizsardzības pret inficēšanos efektivitāte ir 90% (t.i., no 1000 potētajiem var inficēties ne vairāk kā 100 cilvēki). Gadījumā, ja vakcinācijas nav bijis vispār un infekcija izplatās neierobežoti, var inficēties visi iedzīvotāji – viens miljons cilvēku. Ja ir vakcinēti 10% iedzīvotāju (t.i., 100 tūkstoši cilvēku), tad maksimālais inficēto skaits būs 910 tūkstoši (900 tūkstoši nevakcinēto un 10 tūkstoši "ielaušanās" gadījumu nevakcinēto vidū), bet simtprocentīgas vakcinācijas gadījumā maksimālais inficēto skaits būs 100 tūkstoši, turklāt tie visi būs "ielaušanās" gadījumi.
ASV, pēc šīs valsts Slimību kontroles un profilakses centra datiem, 16. augustā pilns vakcinācijas kurss bija pabeigts vairāk nekā 168 miljoniem cilvēku (50,3% iedzīvotāju). Augusta vidū bija saņemtas ziņas par 9716 "ielaušanās" infekcijas gadījumiem. Tostarp 7887 inficētie vakcinētie tika hospitalizēti (no tiem 70% – pacienti, kas vecāki par 65 gadiem), 1829 "ielaušanās infekcija" beidzās ar letālu iznākumu (no viņiem 88% bija pacienti, kas vecāki par 65 gadiem). ASV tiek izmantotas trīs vakcīnas – "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna" un "Johnson & Johnson" ražotās.
Lielbritānijā no 1. februāra līdz 15. augustam tika atklāti 386 735 gadījumi, kad notikusi inficēšanās ar vīrusa delta variantu, no tiem 73 372 (gandrīz 19%) inficējušos bija pilnībā vakcinētie. 2204 gadījumos bija vajadzīga saslimušo hospitalizācija, 679 no viņiem miruši (.pdf). 27. augustā pilns vakcinācijas cikls Lielbritānijā bija pabeigts 42 miljoniem cilvēku (61,7% iedzīvotāju). Valstī tiek izmantotas "Pfizer"/"BioNTech" un "AstraZeneca" ražotās vakcīnas.
Izraēlā 26. augustā no 680 hospitalizētajiem pacientiem ar smagu slimības gaitu apmēram puse bija vakcinētie. Vairākums šo pacientu bija saņēmuši divas "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas devas (tā ir valstī gandrīz vienīgā izmantotā vakcīna) pirms ne mazāk nekā pieciem mēnešiem, viņi bija vecāki par 60 gadiem un viņiem bija hroniskas slimības, kas padara smagāku slimības gaitu.
Šobrīd pasaulē injicēti apmēram pieci miljardi Covid-19 vakcīnu devu. Tomēr, izplatoties vīrusa delta variantam, starp no jauna inficētajiem ir arvien vairāk tādu, kas ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.
Šī tendence ir skaidri redzama, piemēram, Losandželosas apgabalā, kur martā "ielaušanās" infekcijas gadījumi veidoja 2%, aprīlī – 5%, maijā – 11%, bet jūnijā – jau 20%. Delta variants tur dominē – jūlija vidū tas tika konstatēts 84% analizēto paraugu.
Ir vēl viena "ielaušanās" infekcijas dinamikai svarīga nianse – ieteiktais intervāls starp divām "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas (galvenokārt ar to potēja izraēliešus) devām ir 21 diena, starp divām "Moderna" vakcīnas devām – 28 dienas. Savukārt Lielbritānijā jau gada sākumā valdība pagarināja termiņu starp abām devām, izvirzot uzdevumu nodrošināt pēc iespējas lielāku daļu iedzīvotāju vismaz ar pirmo devu.
Tas bija politisks lēmums, kas attiecībā uz "AstraZeneca" vakcīnu zinātnieku apstiprinājumu saņēma ar "atpakaļejošu datumu": pētījumi parādīja, ka šai vakcīnai optimālais termiņš otrās devas injicēšanai ir 12 nedēļas. Tādējādi Lielbritānijā vairākums otro devu ir relatīvi nesen injicētas. Iespējams, ka "AstraZeneca" vakcīnas iedarbības pavājināšanās būs jūtama tikai septembrī–oktobrī.
5. Kāpēc vīrusa delta variants tik ļoti sarežģījis situāciju
Celms B.1.617 (vispirms dēvēts par Indijas, bet vēlāk – par delta variantu) sākotnēji tika konstatēts no cilvēkiem Indijā ņemtajos paraugos pagājušā gada oktobrī. 2021. gada janvārī Indijas epidemiologi fiksēja inficēšanās gadījumu pieaugumu ar šo celmu Maharaštras štatā valsts vidienē. Līdz februāra vidum B.1.617 bija "atbildīgs" par līdz 60% tur konstatēto inficēšanās gadījumu. Iespējams, tieši šis mutējošais patogēns radīja katastrofālo saslimstības un mirstības pieaugumu arī citos Indijas reģionos šā gada pavasarī (LSM.lv par to rakstīja).
Augustā šis celms bija izplatījies 130 pasaules valstīs. Eiropā, ASV, Krievijā, Austrālijā, Ķīnā, Indijā vīrusa delta variants konstatēts no 50% līdz gandrīz 100% gadījumu.
Jaunajam celmam ir divas ļoti bīstamas īpašības – paaugstināts lipīgums (un līdz ar to lielāks izplatīšanās ātrums) un palielināta noturība pret neitralizējošām antivielām (un līdz ar to pazemināta imūnaizsardzība un paaugstināta iespējamība, ka pilnībā vakcinētos skars "ielaušanās" infekcija).
Pēc ASV Slimību kontroles un profilakses centra datiem, lipīguma ziņā delta celms vismaz divas reizes pārspēj sākotnējo Uhaņas celmu un ir lipīgāks nekā parastā saaukstēšanās, gripa, bakas, MERS, SARS un Ebolas vīrusslimība, bet vīrusa slodzes ziņā inficētie vakcinētie neatšķiras no nevakcinētajiem, un tas ir cieši saistīts ar spēju izplatīt vīrusu tālāk. Viens inficētais var nodot delta variantu četriem cilvēkiem, ja viņi nav vakcinēti un nevalkā maskas (alfa jeb Lielbritānijas celmam šis pārneses rādītājs ir vidēji 2,5).
Vēl lielāku satraukumu rada vīrusa delta varianta spēja izvairīties no organisma imūnatbildes. Tas notiek mutāciju dēļ vīrusa pīķa proteīnā, ar kura palīdzību tas iekļūst šūnās un pret kuru galvenokārt vērsta antivielu darbība. Šo pārmaiņu dēļ antivielas nevar neitralizēt vīrusu, un tas turpina netraucēti inficēt šūnas. Ja koronavīrusa mutācijas turpināsies šajā virzienā, visas pūles pašreizējo vakcīnu izstrādāšanā un vakcinācijas kampaņu izvēršanā var izrādīties veltīgas.
6. Cik liels iedarbīgums pret delta variantu ir pašreizējām vakcīnām
Pieņēmumi par to, ka pasaulē plaši izmantotās vakcīnas aizvien mazāk sekmīgi tiek galā ar delta variantu, sāka izskanēt, pieaugot "ielaušanās" infekcijas gadījumu skaitam. Vairākos pētījumos, kas vasarā tika veikti dažādās valstīs, šī hipotēze apstiprināta ar skaitļiem.
"Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas efektivitāte pazeminās līdz 74%–16% atkarībā no laika, kas pagājis kopš vakcinācijas brīža.
Jūlija sākumā Izraēlas Veselības ministrija paziņoja, ka "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas efektivitāte inficēšanās novēršanā strauji samazinājusies – no ražotāja paziņotajiem 95% līdz 64%. Laika ziņā tas sakrita ar ierobežojumu atcelšanu jūnija sākumā, kad Izraēlā tika konstatēti ne vairāk kā 10–20 inficēšanās gadījumi dienā un valstī sāka izplatīties delta variants.
Trīs nedēļas vēlāk Izraēlas Veselības ministrija vēl vairāk, līdz 39%, pazemināja (.pdf) "Pfizer/BioNTech" vakcīnas efektivitātes inficēšanās novēršanai vērtējumu (faktiski šis vērtējums attiecas uz delta variantu, kurš ir izspiedis pārējos variantus). Tad tika parādīta arī saistība starp aizsardzības pakāpi pret inficēšanos ar vakcinācijas mēnesi (aprīlis – 75%, marts – 67%, februāris – 44% un janvāris – tikai 16%).
Taču pēc tiem pašiem datiem "Pfizer"/"BioNTech" vakcīna tomēr sekmīgi novērš hospitalizāciju (efektivitāte vidēji 88%) un smagu slimības gaitu (94,1%), un starpība starp vakcinācijas mēnešiem šajā gadījumā nav tik pārsteidzoša, lai gan starpība ir.
Citā pētījumā (.pdf), kuru veikusi Izraēlas slimokase "Makkabi", arī teikts, ka aizsardzība pret Covid-19 jūnijā un jūlijā samazinājās proporcionāli laikam, kas pagājis kopš vakcinācijas brīža. Cilvēkiem, kas tika vakcinēti janvārī, "ielaušanās" infekcijas risks izrādījās 2,3 reizes lielāks nekā tiem, kuri vakcinēti aprīlī. Tiesa, šos rādītājus var izkropļot fakts, ka agrāk par visiem tika sapotēti gados visvecākie izraēlieši.
Oksfordas Universitātes zinātnieki kopā ar Lielbritānijas Nacionālo statistikas biroju izpētījuši 2,5 miljonu polimerāzes ķēdes reakcijas testu rezultātus, kas iegūti no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 15. maijam, kad valstī dominēja vīrusa alfa variants, un no 17. maija līdz 1. augustam, kad alfa variantu izspieda delta celms. Gala darbā (.pdf) norādīts, ka "Pfizer"/ "BioNTech" vakcīnas efektivitāte sarūk no 92% 14. dienā pēc otrās devas līdz 90%, 85% un 78% attiecīgi pēc 30, 60 un 90 dienām.
Vēl vienu britu pētījumu veica kompānija "ZOE" sadarbībā ar King's College Londonā un Lielbritānijas Veselības un sociālās nodrošināšanas ministriju. Pamatojoties uz datiem par inficēšanos ar Covid-19 vīrusu, kas iegūti ar mobilās lietotnes starpniecību no vairāk nekā miljona cilvēku, tika konstatēts, ka "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas efektivitāte samazinās un piecu līdz sešu mēnešu laikā sarūk līdz 74%.
27. augustā Katarā veiktais pētījums parādīja, ka "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas sniegtā aizsardzība sasniedz maksimumu piecas nedēļas pēc otrās devas saņemšanas, bet pēc tam sāk pavājināties. Turklāt, kad pagājušas 15 nedēļas, pavājināšanās paātrinās. Tomēr aizsardzība pret smagu slimības gaitu saglabājas augstā līmenī (līdz 95,4%) vismaz pusgadu.
"AstraZeneca" vakcīnas efektivitāte krītas līdz 61–67% trīs līdz sešu mēnešu laikā.
Oksfordas Universitātes zinātnieki kopā ar Lielbritānijas Nacionālo statistikas biroju izpētījuši 2,5 miljonu polimerāzes ķēdes reakcijas testu rezultātus, kas iegūti no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 15. maijam, kad valstī dominēja alfa variants, un no 17. maija līdz 1. augustam, kad alfa variantu izspieda delta celms. Jau minētajā darbā (.pdf) teikts, ka "AstraZeneca" vakcīnas efektivitāte ir 69% 14 dienas pēc otrās devas, bet pēc 90 dienām šis rādītājs samazinās līdz 61%. Kritums vairāk izpaužas vecuma grupā no 35 gadiem.
"ZOE" pētījumā konstatēts, ka "AstraZeneca" vakcīnas aizsardzības pret inficēšanos ar Covid-19 vīrusu efektivitāte četros līdz piecos mēnešos samazinājusies no 77% līdz 67%.
"Pfizer"/"BioNTech", "Moderna" un "Johnson & Johnson" vakcīnu efektivitāte kopumā ASV vasaras mēnešos sarukusi līdz 66%.
ASV Slimību kontroles un profilakses centra no maija līdz jūlijam Ņujorkas štatā veiktajā pētījumā secināts, ka "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna" un "Johnson & Johnson" vakcīnu iedarbīgums inficēšanās novēršanā no 3. maija līdz 25. jūlijam kopumā samazinājies no 91,7% līdz 79,8%.
Citā ASV Slimību kontroles un profilakses centra pētījumā rezultāts ir vēl sliktāks. 35 nedēļu laikā, sākot no 2020. gada decembra, tika apkopoti dati par vairāk nekā četriem tūkstošiem medicīnas un ārkārtējo situāciju dienestu darbinieku. Laikā līdz 2021. gada aprīlim trīs ASV izmantojamo vakcīnu ("Pfizer"/"BioNTech", "Moderna" un mazākā mērā "Johnson & Johnson") efektivitāte turējās apmēram 90% līmenī, bet, sākot izplatīties delta variantam, vakcīnu iedarbīgums sāka samazināties un līdz augustam saruka līdz 66%.
Tomēr, kā norāda pētnieki, par spīti tam, ka vakcīnas aizvien mazāk sekmīgi novērš inficēšanos ar delta variantu, aizsardzības līmenis pret smagu slimības gaitu un hospitalizācijas nepieciešamību saglabājas augsts.
Krievijas vakcīnas "Sputņik V" sniegtā aizsardzība pret inficēšanos ar Covid-19 vīrusu palielinās vismaz četrus mēnešus pēc potēšanas, tomēr precīzu datu par delta variantu pagaidām nav.
Argentīnas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju ministrija 25. augustā paziņoja rezultātus pētījumam par "Sputņik V" izmantošanas efektivitāti. No 2021. gada janvāra līdz augustam zinātnieki analizēja antivielu līmeni un to spēju neitralizēt koronavīrusu un tā variantus 1800 asins paraugos, kas ņemti 21, 42, 120 un 180 dienas pēc potēšanas ar Krievijas vakcīnu.
Kā parādīja analīze, lai gan antivielu koncentrācija asinīs ar laiku būtiski samazinās, to neitralizējošais spēks pret dažādiem vīrusa celmiem (tostarp pret delta variantu) četros mēnešos pēc vakcinācijas ar "Sputņik V" palielinās. Pētījuma autori pieļauj, ka "Sputņik V" nodrošinātais aizsardzības līmenis pret koronavīrusu var pieaugt pusgadu, jo nobriest antivielas. Vakcīnas iedarbīgums palielinās arī attiecībā uz vīrusa celmiem ar paaugstinātu spēju izvairīties no imūnatbildes, raksta autori. ("Sputņik V" izstrādātāja – Nikolaja Gamalejas Nacionālā epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētījumu centra – direktors Aleksandrs Gincburgs jūnijā paziņoja, ka, lai nodrošinātu pilnīgu aizsardzību pret delta variantu, jāuztur augsts antivielu līmenis un atkārtoti jāvakcinējas pēc pusgada.)
Saslimstība Argentīnā pēc maksimuma maija vidū turpina samazināties, bet augusta sākumā valstī tika atklāti pirmie vīrusa delta varanta vietējās nodošanas gadījumi, tāpēc, cik iedarbīga būs vakcīna "Sputņik V" apstākļos, kad notiek plaša mēroga inficēšanās ar delta variantu, vēl jānoskaidro. Bez "Sputņik V" izmantošanai Argentīnā apstiprinātas arī "Pfizer"/
"BioNTech" un "AstraZeneca" vakcīnas, kā arī divas Ķīnas vakcīnas.
Ķīnas "Sinovac" un "Sinopharm" vakcīnas ir 59% efektīvas pret delta variantu.
Pētījums, kas veikts ievērojamā Ķīnas epidemiologa Džuna Naņšaņa vadībā, parādīja, ka Ķīnas uzņēmumu "Sinovac" un "Sinopharm" izstrādātajām un ražotajām vakcīnām kopumā ir 59% efektivitāte pret saslimšanu ar simptomātisku Covid-19. Tas noskaidrots pētījumā, kas veikts Covid-19 uzliesmojuma laikā Ķīnas dienvidu pilsētā Guaņdžou un bija pasaulē pirmais pētījums par Ķīnas vakcīnu iedarbīgumu pret delta paveidu. Par pētījuma rezultātiem ziņoja Ķīnas valsts laikraksts "Global Times".
7. Papildu pote – par un pret
Pret masu revakcināciju iestājas Pasaules Veselības organizācija. Tās vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss ierosinājis pasludināt moratoriju revakcinācijai, jo pēc viņa domām, pašlaik ar vakcīnām jānodrošina nabadzīgās valstis tādēļ, lai izbeigtu pandēmiju un novērstu vīrusa dažādu mutāciju veidošanos. Turklāt, pēc organizācijas vadītāja teiktā, pagaidām nav precīzu zinātnisku datu par to, vai papildu devas ir nepieciešamas un kādas varētu būt to sekas. Viņš norādījis, ka pašlaik tikai desmit valstīs vakcinēti vismaz 75% iedzīvotāju, bet visnabadzīgākajās valstīs vakcinēti tikai 2% iedzīvotāju.
Šim aicinājumam pagaidām nav atsaucības, vismaz ne Izraēlā. Tur "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas trešo devu kopš augusta saņēmuši jau apmēram 1,8 miljoni cilvēku. Pēc Izraēlas Veselības ministrijas 25. augustā publicētajiem datiem, papildu potei ir 95% efektivitāte pret inficēšanos ar koronavīrusu un 97% iedarbīgums pret simptomātisku saslimšanu.
Pavisam nesen publicēti arī rezultāti pētījumam, kuru veikusi slimokase "Makkabi". Tie liecina, ka trešajai potei ir 86% efektivitāte, aizsargājot pret inficēšanos cilvēkus vecumā no 60 gadiem. "Vakcīna atkal pierādījusi savu efektivitāti. Trešā deva ir risinājums, lai iegrožotu pašreizējo slimības uzliesmojumu," uzskata pētījuma vadītājs ārsts Anats Zohars.
Par konkrētiem plāniem attiecībā uz Covid-19 vakcīnu papildu devām paziņojušas arī ASV, Kanāda, Francija un Vācija.
Latvijā valdība uzdevusi Veselības ministrijai izstrādāt revakcinācijas plānu, savukārt Lietuvā jau nolemts sākt papildu poti piedāvāt cilvēkiem vecumā no 65 gadiem, bet vēlāk – arī visiem iedzīvotājiem.
Augustā prezidenta Džo Baidena administrācija, pamatojoties uz ASV Slimību kontroles un profilakses centra pētījumu par vakcīnu efektivitātes pavājināšanos apstākļos, kad izplatās vīrusa delta variants, ieteica vakcinētajiem amerikāņiem saņemt trešo poti astoņus mēnešus pēc otrās. Vakcināciju ar papildu devu paredzēts sākt 20. septembrī.
Krievijā iedzīvotājiem iesaka saņemt papildu devu, jo valstī aizvien pieaug saslimstība ar Covid-19, taču par masu kampaņu runas nav.
Tomēr ir arī citi viedokļi. Izraēlas biomedicīnas datu speciālists Dvirs Arans uzskata, ka tikai ar papildu devām delta variantu neizdosies pieveikt. Pašreizējais saslimstības pieaugums Izraēlā ir tik straujš, ka lielākais, uz ko varētu cerēt, ir par divām līdz trim nedēļām aizkavēt to, ka slimnīcas ir maksimāli piepildītas. Pēc viņa domam, īpaši svarīgi ir sapotēt cilvēkus, kuri vēl nav saņēmuši savu pirmo vai otro devu, kā arī valkāt maskas un sociāli distancēties.
Par nepieciešamību turpināt ierobežojumus delta varianta izplatīšanās apstākļos teikts arī ASV Slimību kontroles un profilakses centra 27. jūlijā publiskotajos ieteikumos. Iepriekš tika uzskatīts, ka vīrusa pārneses gadījumi no vakcinētajiem ir reti, taču izrādījies, ka tas tā nav. Tāpēc gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem, kuri dzīvo reģionos ar augstu inficēšanās līmeni, ieteikts sabiedriskās telpās valkāt maskas.
Jaunas šaubas par esošo vakcīnu (un daļēji arī revakcinācijas) iedarbīgumu viesuši arī 25. augustā publicētā Izraēlas zinātnieku pētījuma rezultāti. Pētījumā teikts, ka dabiskās imūnbarjeras, kas attīstās pēc inficēšanas ar koronavīrusu SARS-CoV-2, nodrošina augstāku aizsardzības līmeni pret vīrusa delta variantu nekā divas devas "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas. Publicētie dati liecina, ka cilvēkiem, kas iepriekš inficējušies ar šo vīrusu, inficēšanās ar delta variantu, simptomu attīstīšanās vai hospitalizācijas ar smagu slimības gaitu iespēja ir daudz zemāka nekā vakcinētajiem.
Izraēlas slimokases "Makkabi" 2,5 miljonu pacientu datu analīze arī parādīja, ka janvārī–februārī vakcinētajiem jūnijā–augustā "ielaušanās infekcijas" risks bija sešas līdz 13 reizes lielāks nekā atkārtotās inficēšanās risks nevakcinētajiem un Covid-19 pārslimojušajiem. Šo pētījumu nepārprotams vēstījums ir – "labāk nemēģiniet iet pa šo ceļu": "dabiskās inficēšanās" teorija liek atcerēties Zviedrijas modeli, kas paredzēja nepretoties pandēmijai, un katastrofu Brazīlijas pilsētā Manausā, kuru cena bija nāves gadījumu skaita pieaugums (LSM.lv rakstīja arī par pozitīvāko "Singapūras eksperimentu" ar lielas cilvēku grupas masveida inficēšanos – vairākums no viņiem nebija riska grupā).
Iepriekš neviens ar pārliecību nevarēja pateikt, cik ilgi vakcīnas aizsargās pret koronavīrusu, lai gan pusgads tika uzskatīts par kvalificētu minējumu. Tagad atbilde saņemta – šis laiks nav ilgs, trīs līdz astoņi mēneši, vismaz attiecībā uz īpaši agresīvo vīrusa delta variantu.
Pusotrā gadā, kopš ilgst pandēmija, izdarīts ļoti daudz, lai pretotos Covid-19. Tomēr šo sacīkšu noteikumus joprojām raksta koronavīruss, nevis cilvēki.
