Sadaļas Sadaļas

Latvija bija soli no tā, lai «Pfizer» nenopirktu vispār. Vakcīnu sāga, 4.daļa

Jaunas liecības atklāj, ka pērn liktenīgajās trīs novembra dienās Latvija bija mazu soli no tā, lai ''BioNTech/Pfizer'' vakcīnu nenopirktu vispār.

No situācijas, kurā šī gada sākumā nebūtu, ar ko potēt pat mediķus, paglāba Veselības ministrijas (VM) galvenā infektologa Ugas Dumpja pārliecība un augstākās ierēdniecības apjēga, ka pavisam atteikties no šīs vakcīnas tomēr nedrīkst. Pret tās iegādi visasāk iebilda Zāļu valsts aģentūras (ZVA) vadība un asociētā profesore Dace Zavadska, kura vada Imunoloģijas valsts padomi, liecina "Re:Baltica" apkopotā informācija no jauniem dokumentiem un intervijām.

Turpinot pētīt, kas aizgāja greizi vakcīnu iepirkumā, "Re:Baltica" šoreiz padziļināti pievērsās notikumiem 16.–18. novembrī, kad valstij pirmo reizi bija iespēja pieteikties uz "BioNTech/Pfizer" devām. Latvijai bija pieejams 841 tūkstotis devu, taču pasūtījām tikai 97 500. Tās izrādījās vienīgās vakcīnas, kas vispār bija pieejamas potēšanas sākumposmā. Vēlāk atklājās, ka arī otrajā "BioNTech/Pfizer" iepirkumā decembrī paņemts mazumiņš un nav rezervētas arī visas pieejamās "Moderna" vakcīnas. Valdība par situāciju ar "BioNTech/Pfizervakcīnu iepirkumu uzzināja tikai decembrī, bet par "Moderna" vakcīnām – martā.

Zināja ātrāk

Jaunus faktus par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkumu novembrī atklāj VM atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu, kurā detalizētāk nekā februārī publiskotajā VM dienesta izmeklēšanas slēdzienā atspoguļots novembra sanāksmēs notikušais. 

Izrādās, runām par ļoti īso termiņu lēmuma pieņemšanai nav pamata – informāciju par pieejamo devu skaitu jeb tā saukto “tirgus tabulu” Eiropas Komisija Latvijai bija nosūtījusi jau 11. novembrī vai agrāk. Oficiālais uzaicinājums pievienoties pirkumam pienāca 16. novembrī – tad gan līdz lēmumam bija palikušas divas dienas.

“Visi lēmumi [par vakcīnām] bija sasteigti, bet šis bija sagatavots – bija pat uztaisīta prezentācija divās sēdēs.

Nevar teikt, ka sasteigts, jo lēmuma pieņemšanā bija iesaistīti visi, kas varēja piedalīties ar kompetentu viedokli,” deputātiem pagājušajā nedēļā teica VM Juridiskās daļas vadītājs Raimonds Osis. “Citas valstis gāja uz vidējo svērto [portfeli], mūsu gadījumā bija ļoti kritiska attieksme pret šo loģistikas aspektu.” 

Pirmo reizi vakcīnas iepirkumu apsprieda 16. novembrī veselības resora iestāžu ikrīta operatīvās vadības sanāksmē, kur pieminēts, ka vakcīna jāpērk, bet mazākos apjomos, nekā piedāvāts. Kam un kāpēc tāda doma radusies — nav skaidrs. Taču neviens — ne  Zāļu valsts aģentūra (ZVA), ne Nacionālais veselības dienests (NVD), ne Slimību kontroles un profilakses centrs (SPKC) – konceptuāli neiebilst, ka vakcīna jāpērk. 

Toties nākamajā dienā, 17. novembrī, paplašinātajā ekspertu sanāksmē visi trīs jau ir pret,  liecina VM vēstule Saeimai.  Šo pretrunu VM dienesta izmeklēšana nav centusies atšķetināt. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (''Attīstībai/Par!'') skaidroja, ka operatīvās vadības sanāksmē tas bijis otršķirīgs jautājums līdztekus slimnīcu noslodzēm un citām aktualitātēm, tāpēc to nevajagot salīdzināt ar ekspertu apspriedēm.

Pinas pretrunās

“No paša sākuma bija ārkārtīgi liela skepse no ekspertu, īpaši no Daces Zavadskas puses pret šo vakcīnu tās dārdzības un sarežģītās loģistikas dēļ, salīdzinot ar citām potenciālajām vakcīnām, kas ir vieglāk lietojamas un krietni lētākas. Tāpēc sākotnēji bija doma, ka ir vispār jāatsakās no šīs vakcīnas,” teikts VM ierēdnes Ingas Liepiņas paskaidrojumos dienesta izmeklēšanai par 17. novembra sanāksmi.

Galvenie argumenti – jauna tehnoloģija, jāuzglabā mīnus 70 grādos, vakcīna jāšķaida, ko medmāsas sen neesot darījušas un tāpēc procesā būs daudz kļūdu, potenciāli zudumi līdz 20% ("Re:Baltica" jau rakstīja, ka vismaz 6 no 8 argumentiem, ko izmantoja pret vakcīnas pasūtīšanu, šobrīd ir acīmredzami nepatiesi vai maldinoši). VM atašejs Briselē Karīna Zālīte vienīgā iebildusi, ka "BioNTech/Pfizer" piedāvā apmācības gan darbam ar sauso ledu, gan vakcīnu šķaidīšanu. Savukārt bažas par nespēju izlietot lielus apjomus neesot vietā, jo vakcīnas pienāks periodiski un nelielās partijās.

“Profesore Zavadska pauda viedokli, ka Latvija jau ir pieteikusies "AstraZeneca" vakcīnām, kā arī "Jansen" izstrādātajām vakcīnām,

piesakoties vēl "Pfizer" vakcīnu piedāvājumam, veidosies milzīgi vakcīnu atlikumi un būs pārmetumi par nelietderīgi izšķērdētiem valsts budžeta līdzekļiem.

Profesore arī vērsa uzmanību uz sabiedrības atsaucības riskiem vakcinācijai, tādēļ jāapzinās, ka pastāv riski, ka būs problemātiski izvakcinēt jau pieteiktās "AstraZeneca" vakcīnu devas,” izmeklēšanā skaidrojusi VM ierēdne Jana Feldmane.

VM atbilde Saeimai rāda, ka gan Zavadska, gan Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens un viņa vietnieks Jānis Zvejnieks uzstājuši, ka vakcīnu loģistika  būs ļoti sarežģīta: jāpērk sausais ledus, mediķi nemācēs apieties, nav skaidrs, kā piegādāt. Zvejnieks bija aptaujājis lieltirgotavas, noskaidrojot, ka nevienai nav tādu ledusskapju (lielās temperatūras vajag tikai ilgstošai uzglabāšanai līdz pusgadam, līdz piecām dienām var glabāt 2 – 8C režīmā un 30 dienas transportēšanas kastē, regulāri papildinot sauso ledu, kas nekad publiski neizskanēja – red.). ZVA kategoriski iebilda pret glabāšanu Valsts asinsdonoru centrā (VADC), kur bija Latvijā vienīgās dziļās saldētavas, pamatojot, ka VADC nav labas izplatīšanas prakses sertifikāta un lieltirgotavas licences (šobrīd to glabā tur – red.) 

Zavadska, kas pēc citu dalībnieku atstāsta sanāksmēs visdetalizētāk uzstājās par vakcīnas sarežģītību, tagad "Re:Baltica" saka, ka šo konkrēto sanāksmi neatceras, jo tā notikusi pirms četriem mēnešiem. Par vakcīnas loģistiku informāciju saņēmusi no ZVA īsi pirms sanāksmēm. 

“Tā es pilnīgi noteikti nevarēju teikt, jo man tajā brīdī nebija tādas informācijas par "Jansen",” viņa teica "Re:Baltica"Arī līdzekļu ekonomijas jautājums neesot varējis būt viņas, jo nevienā no savas darbības posmiem nav ne iepazīstināta, ne atbildējusi par to, un citu lauciņos nelienot. 

Viņa arī pārmeta "Re:Baltica", ka turpinām izmeklēt vakcīnu iepirkumu, jo tas demotivēšot valsts pārvaldes cilvēkus pieņemt lēmumus.

Tāpat viņa uzskatot par nepamatotu ZVA direktora Svena Henkuzena lomas vērtēšanu, kurš ekspertu grupās bijis “ar mūsdienīgāko un racionālāko pieeju”. “Man personīgi ir viens secinājums no visas šīs sāgas — viss, ko cilvēki ir mēģinājuši tajā situācijā darīt – labāko, bez iepriekšējās pieredzes ar šādām pandēmijas situācijām... (..) tie, kas kaut ko ir mēģinājuši darīt, tie arī visvairāk dabū pa galvu. Un nepelnīti,” viņa sacīja.

VM vēstulē apgalvots, ka pret vakcīnas iegādi bijis arī SPKC, kas norādījis, ka nav resursu visas loģistikas plānošanai. Centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs arī norādījis, ka no iepirktajām 200 000 pandēmiskās gripas vakcīnām daļa palikusi pāri.

Viņš gan šo sanāksmi atminas citādi – SPKC neesot bijis pret, jo vakcīnas loģistikas nodrošināšana nav iestādes pienākums.

Runa bijusi par to, ka nevar uzņemties vēl Covid-19 vakcīnu aprites uzraudzību paralēli visām regulārajām vakcīnām, jo nav resursu. Viņš divreiz zvanījis Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai noskaidrotu, ko viņi pošas darīt un kā loģistiku risināt, un apšaubījis sniegto informāciju par vakcīnas sarežģītību. “Tas slaids, kas bija visiem uzrādīts, jūs arī viņu redzējāt, tur nekorekti, manuprāt, bija pasniegta informācija par šo vakcīnu. Es biju izbrīnīts, nekad nebiju dzirdējis, ka kādai vakcīnai ražotājs ved uzreiz uz vakcinācijas kabinetu. Man bija šis fakts pārsteidzošs, es pajautāju, teica – jā, jā, tā ir,” viņš teica.  

 

Perevoščikovu biedējusi nonākšana situācijā, kurā Lietuva un Igaunija piesakās uz vakcīnu, bet Latvija ne. “Tātad jūsu viedoklis nekad nav bijis, ka nevajag pirkt?” vaicāja "Re:Baltica"“Nekad. Kāpēc viņam vajadzētu būt, ka nevajag pirkt? SPKC nevar būt ne par, ne pret, tas nav mūsu jautājums vērtēt.”

Sanāksme beigusies ar to, ka eksperti nav atbalstījuši priekšlikumu vispār šo vakcīnu pirkt, liecina vairāku VM ierēdņu teiktais dienesta izmeklēšanā.

“Lai arī tā ir, es lūgtu beigt meklēt vainīgos. Tas ir absolūti destruktīvi, jo sākas trešais [Covid- 19] vilnis,” "Re:Baltica" norādīja Dumpis. “Karš ir jāpabeidz. Ir palikuši divi trīs mēneši līdz uzvarai. Tad varēsiet rakstīt grāmatas. Veselības nozare līdz šim ir vilkusi šo karu. Kāpēc vainīgos meklēt tajā?”

Izvelk Dumpis

"Re:Baltica" uzrunāja Dumpi, jo, spriežot pēc VM dienesta izmeklēšanā sniegtajiem paskaidrojumiem, viņa viedoklis svaru kausus nosvēra par labu tam, ka vakcīnu vispār nopirka. Kad 17. novembrī tās iegāde netiek atbalstīta, VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško lūgusi padotos nākamajā dienā sasaukt vēl vienu sanāksmi, uz kuru lūgusi uzaicināt arī VM galveno infektologu Ugu Dumpi, kas iepriekš bija atbalstījis "BioNTech/Pfizer" vakcīnas iegādi.

Katram no dalībniekiem prasīts, vai vakcīnu pirkt – un cik. 

Pretinieki bijuši tie paši un ar tādiem pašiem argumentiem – dārgi, sarežģīta loģistika, tūlīt būs "AstraZeneca"ZVA direktora vietnieks Zvejnieks papildus atzīmējis, ka medicīnas darbinieki pret "BioNTech/Pfizer" neviennozīmīgi attiecas tās tehnoloģijas dēļ, un, “ja būtu pieejama gan "AstraZeneca", gan "Pfizer", tad ar lielu varbūtību lielāka piekrišana būtu "AstraZeneca"”. “Ņemot vērā visu augstāk minēto, viņš [Zvejnieks – red.] bija bažīgs, ka "Pfizer" vakcīnu vajadzētu ņemt pilnā piedāvātā apjomā, bet gan mazākā daudzumā, ar aprēķinu, lai varētu uzsākt vakcināciju un sagaidīt vakcīnas, kuras arī tūlīt būs reģistrētas un nepieprasa tik speciālus apstākļus,” teikts dokumentā. 

Dumpis nācis ar svaigiem iespaidiem no Eiropas Komisijas zinātnieku sanākšanas, kur visi par vakcīnu bijuši pozitīvi, un argumentējis, ka slimnīcas ir pārgurušas no Covid-19, un vakcināciju ar "BioNTech/Pfizer" varētu veikt ārstniecības iestādēs. Viņš arī uzsvēris, ka šobrīd neviens nevar pateikt, kura vakcīna labāka.

Viņa teiktais nosvēra svaru kausus par labu lēmumam, ka vispār jāpērk. Kompromiss bijis tikai mediķu, ne masu vakcinācijai, un jāpasūta tik, cik var izpotēt trijos četros mēnešos, kamēr parādās citas. 

“Rezultātā nonāca pie secinājuma, ka tik “sarežģītu” vakcīnu vairāk kā 100 000 apmērā Latvija nevarēs izmantot un, ņemot vērā pieejamo informāciju, ka "AstraZeneca" vakcīna bija jau gaidāma decembra beigās, tika pieņemts lēmums "Pfizer" vakcīnu paņemt nelielā apmērā, ja nu tomēr "AstraZeneca" reģistrācija par kādu nedēļu iekavējas,” teikts nu jau VM pametušās ierēdnes Santas Līviņas paskaidrojumā. "AstraZeneca'' reģistrācija iekavējās līdz 2021. gada 29. janvārim.

Šobrīd visi sanāksmes dalībnieki apgalvo, ka nevienam no viņiem neesot bijis kompetences lemt par vakcīnas iegādi vai atteikšanos no tās – līdz ar to neviens nav atbildīgs.

ZVA piedalījusies kā “iestāde, kas sniedz viedokli par zāļu reģistrācijas jautājumiem”. Zavadskas vadītā IVP tikai konsultē par medicīnisko pusi, SPKC par vakcīnu pasūtīšanu nelemj, NVD tikai veic tālākos pasūtījumus, bet par vajadzīgajiem vakcīnu apjomiem tai aprēķini nav jāveic, liecina dalībnieku paskaidrojumi. 

Mūrmane-Umbraško neatceras, vai par sanāksmes iznākumu todien pateikusi toreizējai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (A/Par), bet kopumā ministre par procesu esot bijusi informēta, jo 17. novembrī valdības sēdē bija prezentācija un parasti pirms sēdēm jautājumus izrunā, viņa pavēstīja "Re:Baltica" caur iestādes preses dienestu. Tās dienas Ministru kabineta sēdes ieraksts liecina, ka ministriem par notiekošo nav ne jausmas, un tā vietā darba grupas vārdā ZVA direktors Svens Henkuzens viņiem sniedz maldinošu informāciju par "BioNTech/Pfizer" vakcīnas sarežģītību, notiekošo raksturojot kā ražotāja agresīvu PR, kas izdara spiedienu uz lēmumu pieņēmējiem. Viņa teikto atbalsta Viņķele (vairāk lasiet 1. daļā “Bardaka hronoloģija”).

Nākamajā dienā Latvija pasūtīja 97 500 devu no 841 tūkstoša pieejamajām. Lietuva un Igaunija – visu, ko varēja. 

Arī nākamajā piegājienā decembrī Latvija nopirka tikai 100 000 devu no pieejamiem 430 tūkstošiem. Tā kā "AstraZeneca" reģistrācija aizkavējās un tā nespēj izpildīt Eiropas Savienībai (ES) dotos vakcīnu piegādes solījumus, šī gada sākumā Latvijā iestājās ''vakcīnu bads'' un vieni no zemākajiem potēšanas tempiem Eiropas Savienībā. To kompensēja ar lieliem pirkumiem janvārī, bet šo vakcīnu piegāde ir paredzēta vēlāk. 

Tagad Latvija kopā ar Austriju, Bulgāriju, Horvātiju, Čehiju un Slovēniju sūdzas ES vadībai, ka vakcīnu piegādē netiek ievērots pro rata princips (daudzums proporcionāli iedzīvotājiem – red.), kā rezultātā līdz vasarai radīsies milzu nesamērība, un daļa ES valstu iegūs pūļa imunitāti pāris nedēļās, bet citas smagi atpaliks. Uz to Eiropas Komisija atbildējusi, ka tas ir šo valstu pašu lēmumu rezultāts, liekot visu uz "AstraZeneca" un atsakoties no dārgākajām "BioNTech/Pfizer" un "Moderna" vakcīnām. Par vakcīnu pārdali ES līderi runās saietā 25. un 26. martā.

Kāpēc VM pārbaude beidzās ar neko

Tāpēc, ka tā fokusējās tikai uz vienu dienu – 18.novembri, jo uzskatīja, ka tad pieņemts lēmums. Iesaistītajiem uzdeva piecus vispārīgus jautājumus: apspriedes norises gaita un personas loma;  argumenti un aprēķini lēmuma pamatā; vai dalībnieks izteicis iebildumus; kādā veidā pieņemts lēmums; cita informācija, kas personas ieskatā būtu nozīmīga. “Šī pārbaude ir bijusi domāta,  nevis lai atklātu lietas patiesos apstākļus, bet tos slēptu,” Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē secināja deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa").

Pēc VM pārbaudes ministrs ierosināja disciplinārlietu pret VM valsts sekretāri Mūrmani-Umbraško un NVD ierēdni Aināru Lācbergu, kura uzdevumos bija saziņa ar Eiropas Komisiju. Pret Lācbergu pārbaude jau izbeigta, jo viņš nav pārkāpis savas pilnvaras. 

Martā pārbaudi par vakcīnu iepirkumu izbeidza arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), norādot, ka nav konstatējis faktus, kas liecinātu par koruptīvām darbībām vai interešu konfliktu. Amatpersonas neesot pārsniegušas dienesta pilnvaras, ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli vai ņēmušas kukuli. Krimināltiesību speciālists, deputāts Andrejs Judins (''Jaunā Vienotība'') norādījis, ka šāds iznākums bijis prognozējams, taču nav vērtēta noziedzīga bezdarbība vai nolaidība, par ko arī paredzēta kriminālatbildība. Ģenerālprokuratūra trešdien paziņoja, ka sāks pārbaudi par visiem vakcīnu iegādes aspektiem, ieskaitot KNAB atteikšanos ierosināt kriminālprocesu.

Tikmēr VM līdz aprīlim solās pabeigt otro dienesta pārbaudi, kurā vērtē visu vakcīnu iepirkumu: arī otro epizodi decembrī, kurā vēlreiz palaista garām iespēja pieteikties uz lielu daudzumu "BioNTech/Pfizer", un nepieteikšanās uz papildus "Moderna" devām. 

Šobrīd "BioNTech/Pfizer" ar 22,4% ir galvenā Latvijas vakcīnu portfelī. Taču visu atteikšanos dēļ vairāk devu sāks parādīties tikai no aprīļa, bet vairums pienāks no oktobra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt