- Covid-19 vakcīnu tipi: mRNS, adenovīrusa un olbaltumvielu vakcīnas. Kā šie tipi atšķiras?
- Vai šādas vakcīnas nevar ietekmēt arī cilvēka gēnus?
- Cik maksā vakcīnas pret Covid-19?
- Kā vakcīnas pret Covid-19 tapa tik ātri?
- Kāda ir jauno vakcīnu iedarbība? Un ko mēs vēl nezinām par tām?
- Kādas ir vakcīnu blaknes? Salīdzinām ar gripas vakcīnām.
- Testējam dabisko imunitāti. Bet cik noturīgu imunitāti rada vakcīnas?
- Kādas vakcīnas plāno pirkt Latvija?
Pirms vakcīnu izstrādāšanas sākumā pētīja, kā vīruss veidots, kā tas aug un attīstās. Tam mūsdienu zinātne izmanto tādu metodi kā genoma sekvencēšanu. To var saukt arī par sava veida vīrusa skenēšanu, kā rezultātā, salīdzinot ar citu vīrusu genomiem, var saprast, kas ir līdzīgais, atšķirīgais vai unikālais tieši šajā vīrusā.
Pirmo reizi šī konkrētā koronavīrusa genoma atšifrējums tika publicēts 2020. gada sākumā. To izdarīja Ķīnas zinātnieki, kuri ar šo vīrusu saskārās pirmie. Tad varēja sākties vakcīnu izstrāde. Šajā vakcīnu skrējienā iesaistījās ķīnieši, krievi, amerikāņi, briti, vācieši, zviedri, arī latvieši.
Trīs pieejas, kā darbojas vakcīnas pret Covid-19
Vakcīnu galvenais uzdevums ir cilvēka organismu iepazīstināt ar konkrēto vīrusu, iemācīt to atpazīt kā svešo un izveidot pret to antivielas jeb sagatavot organisma imunitāti brīdī, kad nāks īstais vīruss, un tad to nokaut.
Viena no izplatītākām pieejām ir cilvēkā injicēt novājinātu vīrusu. Piemēram, tā darbojas tuberkolozes vakcīnas – organisms novājināto vīrusu uzvar un pie viena arī iepazīstas un atceras.
Savukārt Covid-19 vakcīnu gadījumā ir izmantota cita pieeja. Zinātnieki ir sapratuši, ka vakcīnā lietot novājinātu koronavīrusu ir pārāk bīstami un lieki, jo cilvēka organismam pietiktu ar to, ka tas kā svešķermeni pazītu šī vīrusa galveno ieroci – tam apkārt esošos proteīna radziņus. Tieši ar to palīdzību koronavīruss ielaužas cilvēka šūnās. Bet, ja nav radziņu, vīruss ir atbruņots. Tāpēc tieši vīrusa radziņiem vēršas vakcīnu izstrādātāji, tikai dažādos veidos – galvenās metodes ir trīs.
1.
Tradicionālākā metode paredz laboratorijas apstākļos izaudzēt vīrusa proteīna radziņus un novājinātus tos iesūtīt cilvēka organismā. Paredzams, ka organisms tos uzveiks un pēc tam, kad nāks īstais vīruss, atcerēsies un spēs nokaut. Tās sauc par proteīnu jeb olbaltumvielu vakcīnām.
Šādas vakcīnas pašlaik izstrādā, piemēram, franču kompānija "Sanofi" kopā ar britu "GlaxoSmithKline", kā arī divas ASV kompānijas: "Novavax" un "Johnson&Johnson".
Sarežģījums ir tas, ka proteīnu audzēšana ir laikietilpīga. Un šo vakcīnu iedarbīgums vēl tikai tiek pētīts. Prognozēts, ka šīs vakcīnas varētu būt gatavas šī gada vidū vai pat vēlāk.
2.
Otru metodi, ko izmanto Krievijā veidotā vakcīna "Sputnik V", kā arī britu un zviedru kopuzņēmums "AstraZeneca", arī nav gluži jauna. Tā paredz vienā vakcīnā savienot vairākus vīrusus.
Šajā gadījumā "kokteilis" ir šāds: no koronavīrusa tiek paņemts gēna fragments, kas nosaka radziņu esamību, un ievietots adenovīrusā, kas kalpo kā šī gēna nesējs. Nonācis cilvēka organismā, radziņu gēns sāk dot signālus, ka jāsāk audzēt radziņus, bet, tiklīdz tie sāk augt, imunitāte tos kā svešos sāk apkarot. Tā organisms iemācās tos atpazīt.
"Adenovīruss ir viens no parastajiem iesnu, saaukstēšanās vīrusiem, kas mums neko īsti ļaunu nodarīt nevar. Pie tam viņš ir izmainīts tādā veidā, ka viņš nevar vairoties mums organismā. Un viņam ir ielikts iekšā gēns, kas arī kodē to pašu proteīnu. Tādā veidā mēs arī varam veidot to imūno atbildi," skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs.
3.
Vēl citu metodi izmanto gan "Moderna", gan "Pfizer" un "BionTech" vakcīnās. Šī metode, kas saukta par mRNS, vakcīnu pasaulē ir inovācija.
Proti, laboratorijās mākslīgi tiek sintezēts vīrusa mRNS jeb ribonukleīnskābes ziņnesis, kas no koronavīrusa kodola uz šūnu kopēšanās mašīnām nodod informāciju, ka ir jāaudzē proteīna radziņi. Vakcīnā šis ziņnesis tiek ievietos lipīdu jeb tauku lodītē, tiek ievadīts organismā, kur cilvēka šūnas saņem informāciju, ka jāaudzē radziņi. Tiklīdz kā radziņi sāk augt, organisms tos kā svešos sāk apkarot.
"Jā, tās patiešām ir jaunas [vakcīnas]. Un jaunas tādā ziņā, ka nevienas šāda veida reģistrētas vakcīnas vēl īsti pasaulē nav. Es negribu teikt, ka tehnoloģija ir ārkārtīgi jauna – mēģinājumi kaut ko tādu darīt bija jau 80. gadu beigās. Bet tā tehnoloģija līdz šim īpaši nestrādāja, nevienam arī acīmredzot nebija intereses pārmērīgi attīstīt," stāsta Tārs.
Šī metode īsti neattīstījās tādēļ, ka ziņnesi mRNS ir visai grūti saturēt kopā. Un ne velti tas tiek iespundēts tauku lodītē. Turklāt tas viss jāglabā sasaldēts aptuveni -70 grādu temperatūrā, kas savukārt nozīmē lielas neērtības vakcīnu izplatīšanā. Tiesa, šī tipa vakcīnai no uzņēmuma "Moderna" pietiek ar -20 grādiem.
Kādēļ šāda atšķirība, neesot zināms. Vakcīnu ražošanas process ir kompāniju komercnoslēpums. "Var jau būt, ka viņiem tās lipīdu lodītes, tauku piciņas ir kaut kādā veidā savādākas, labāk aizsargājot mRNS.
Bet principā mani tas nedaudz izbrīna, ka tur tik ļoti līdzīgām vakcīnām glabāšanas temperatūras tomēr ir diezgan atšķirīgas," atzīst Tārs.
Vai šādas vakcīnas nevar ietekmēt arī cilvēka gēnus?
"Ja mēs runājam par mRNS vakcīnu, tas pat teorētiski tā īsti iespējams nav. Ja vien pavisam eksotiskas teorijas mēs nesākam apskatīt. Jo mūsu ģenētiskais materiāls ir DNS. Un DNS atrodas šūnas kodolā, un tās mRNS vakcīnas, pirmkārt, viņas līdz šūnu kodolam nemaz nenonāk. Šūnā pašā iekļūst iekšā, bet ne kodolā. Otrkārt, tā ir RNS, nevis DNS, un līdz ar to viņi ievietoties tajā DNS tā īsti fiziski nevar. Tas īsti nav iespējams," skaidro Kaspars Tārs no Biomedicīnas pētījumu un studiju centra.
Arī adenovīrusa vakcīnas, kurās tiek izmantots mākslīgi radīts vīrusa radziņu gēns, ar to neesot bīstamas. "Tam DNS, tas genoms, jā, bet arī tam nav īpaši tādi rīki, kas ļautu kaut kā integrēties mūsu genomā. Bet pavisam teorētiski, pat ja notiktu kaut kādas integrācijas, tas jau ir tikai tajās šūnās, kur tā vakcīna ir iekļuvusi. Un tādu jau ir ļoti maz," stāsta pētnieks.
Cik maksā vakcīnas?
Vēl viena vakcīnu atšķirība ir cena. Lai gan informācija par to nav brīvi un publiski pieejama un Eiropas Komisija cenām uzlikusi slepenības zīmogu, decembra sākumā Beļģijas budžeta valsts sekretāre Eva De Bleekere par tām izpļāpājās tviterī, atklājot vakcīnu cenas, par kurām ar ražotājiem vienojusies Eiropas Savienība.
mRNS vakcīnas, ko jau ražo "Pfizer" un "BionTech" un uz Eiropas "jāvārdu" cer arī ASV firma "Moderna", ir visdārgākās:
- "Moderna" – 18 dolāri viena deva
- "Pfizer"/"BioNTech" – 12 eiro viena deva
Olbaltumvielu vakcīnas ir mazliet lētākas:
- "Johnson&Johnson" – 8,50 dolāri viena deva
- "Sanofi" un "GlaxoSmithKline" – 7,56 eiro viena deva
Savukārt adenovīrusa vakcīnas, par kuru piegādi ES vienojusies ar "AstraZeneca", ir vislētākās:
- "AstraZeneca" – 1,78 eiro viena deva
Jāņem vērā, ka lielākoties šīs vakcīnas paredz divu devu injicēšanu vienam cilvēkam.
Vēl no šiem skaitļiem var secināt, ka
vakcinēt sanāk lētāk, nekā izmantot Covid-19 testus.
Piemēram, par aptuveni 40 000 testu pērn jūnijā valsts samaksāja divus miljonus eiro jeb vidēji par vienu testu – 50 eiro.
Kā vakcīnas tapa tik ātri?
Vakcīnu speciālisti un arī Eiropas Zāļu aģentūra norādīja – nekādas atlaides prasībām nav bijušas un viss ir noticis ierastā secībā.
Ierastā secība zāļu un vakcīnu izstrādei:
- sākumā to izdomā, kā saka, uz papīra, tad rada;
- laboratorijas apstākļos testē uz dzīvniekiem, visbiežāk uz pelēm vai pērtiķiem;
- ja viss ir labi, sākas klīniskie pētījumi ar cilvēkiem – pirmajā fāzē brīvprātīgie ir daži;
- otrajā fāzē brīvprātīgie ir daži desmiti;
- trešajā fāzē jābūt vairākiem desmitiem tūkstošu brīvprātīgo.
Aptuveni puse no brīvprātīgajiem saņem īstu vakcīnu, bet otra puse – viltus injekciju. Aptuveni 40 tūkstoši brīvprātīgo bija "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas klīniskās izpētes trešajā fāzē.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska skaidro, ka intensīvā režīmā strādāts, lai iegūtu ētikas un regulatoru atļaujas klīniskajiem pētījumiem. Arī piesaistīja vairāk neatkarīgo ekspertu. Tāpat pētījumu laiku palīdzēja saīsināt cilvēku atsaucība.
"Parasti ir vajadzīgs noteikts cilvēku daudzums, kas piedalās pirmajā, otrajā, trešajā fāzē. Bieži vien tas arī ir diezgan laiku patērējošs posms, lai mēs piesaistītu pietiekami daudz šo cilvēku. Reizēm paiet pusgads, gads, kādreiz pat divi un trīs gadi. Šeit arī cilvēki ir devuši savu ieguldījumu, lai tas notiktu ātrāk, jo viņi ir bijuši atsaucīgāki," zina stāstīt Zavadska.
Tāpat vakcīnas izveidi paātrināja tas, ka vairāku vakcīnu iestrādes jau bijušas no koronavīrusa pirmā paveida Ķīnā 2002. gadā, kad vīrusu izdevās pievārēt pirms vakcīnas.
Kas ir izpētīts un kas nav?
Drīz pēc pētījumu trešās fāzes noslēguma "Pfizer" un "BioNTech" paziņoja, ka viņa izstrādātās vakcīnas iedarbīgums pēc divu devu saņemšanas ir 95%. Šis rādītājs iegūts, balstoties uz četru mēnešu laikā iegūtiem datiem: no vairāk nekā 18 000 cilvēku, kas bija saņēmuši īsto vakcīnu pret Covid-19, saslima tikai astoņi cilvēki, bet no aptuveni tikpat daudz cilvēkiem, kas bija saņēmuši placebo jeb viltus injekciju, ar Covid-19 saslima 162 cilvēki.
Vai šos rādītājus varēja ietekmēt tas, ka pētījuma laikā daudzviet aizvien spēkā bija ierobežojumi, piemēram, nenotika lieli rokkoncerti un desmitiem tūkstošu skatītāju nepulcējās uz futbola spēlēm? Kompānija "Pfizer" atbildē norāda, ka tas neko nemainot, turklāt pētījuma dalībnieki bijuši ASV, Lielbritānijā un citās valstīs ar augstiem saslimstības rādītājiem.
"Pfizer" skaidrojums:
"Pētījuma vieta tika izvēlēta, lai nodrošinātu iespēju pētījumā piedalīties brīvprātīgajiem ar augstu SARS-CoV-2 infekcijas, Covid-19 saslimšanas vai komplikāciju attīstības risku, ieskaitot veselības aprūpes darbiniekus, frontes līnijas darbiniekus, vecākus pieaugušos un stabilus augsta riska grupas pārstāvjus [..] tādās vietās, kur bija pietiekams SARS-CoV-2 infekcijas izplatības līmenis, lai varētu noteikt, vai vakcīna būs iedarbīga Covid-19 novēršanā."
Daudzi imunologi atzīst, ka 95% ir augsts rādītājs, pat negaidīti augsts. Tomēr simtprocentīgas garantijas nav.
To skaidro klīniskā imunoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes imunoloģijas studiju programmas vadītāja Inese Mihailova: "Tas jau ir atkarīgs no cilvēka individuālās jutības, galu galā tas atkarīgs arī no tā cilvēka imūnās sistēmas. Jebkuram cilvēkam var būt brīdis, kad viņa imūnā sistēma ir novājināta, viņš ir, piemēram, pārstrādājies, viņš noveco, arī antivielas veidojas slikti. Viņš ir fiziski pārpūlējies, viņam ir bijis kāds stress, vitamīnu trūkums. Un šie cilvēki arī sliktāk reaģēs uz tām vakcīnām, tad viņiem tā imunitāte uz vakcīnu var būt vājāka. Tāpēc arī nav šī simtprocentīgā efektivitāte."
Par teju vienlīdz augstu – 94% – iedarbīguma rādītāju savām vakcīnām paziņojusi kompānija "Moderna".
Savukārt "AstraZeneca" nācies veikt papildu pētījumus. Trešajā fāzē ar aptuveni 30 000 pētījuma dalībnieku pēc divām vakcīnas devām tā uzrādīja 62% iedarbīgumu. Taču atsevišķa dalībnieku grupā, kas kā pirmo bija saņēmusi pusi no devas, uzrādīta 90% iedarbīgums. Tas samulsināja gan pašus vakcīnas radītājus, gan arī zinātnes kritiķus.
Tiesa, vakcīnas apstiprināšanai pietiktu arī ar 62%, jo gan ASV, gan arī Eiropas Zāļu aģentūra iepriekš bija gatavas vakcīnām ar 50% efektivitāti.
Turklāt līdz šim Covid-19 vakcīnas pētījumos nav bijuši iekļauti bērni, kas jaunāki par 12 gadiem. "Bērni nav bijuši arī pētījumos paredzēti tāpēc, ka jau diezgan agrīni mēs sapratām, ka Covid-19 bērniem nav būtiski veselību ietekmējošs un liels bieds un drauds. Piemēram, citas vakcīnas, kas ir domātas tieši uz bērnu infekcijām, nemaz uz pieaugušajiem netiek pētītas," stāsta Zavadska.
Kādas ir blaknes?
Ne mazāk aktuāls jautājums ir par vakcīnas izraisītiem blakusefektiem. "Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās "Pfizer"/ "BioNTech" vakcīnas instrukcijā, kādai ir jābūt pie jebkurām zālēm un vakcīnām, kas apstiprinātas Eiropas Savienībā.
- Ļoti biežas (vairāk nekā vienam no 10 cilvēkiem): injekcijas vietā sāpes, pietūkums, nogurums, galvassāpes, sāpes muskuļos, locītavu sāpes, drebuļi, drudzis.
- Biežas blakusparādības (>1/100 līdz
- Retākas blakusparādības (>1/1000 līdz
- Retas blakusparādības (>1/10 000 līdz
Vakcīnu speciālisti uzsver – šīs reakcijas ir normālas. "Būtībā šie simptomi rodas tāpēc, ka tiek aktivēta imūnā sistēma. Tāpēc, ka tā imūnā sistēma darbojas, tiek veidotas antivielas. Tas ir aktīvs process, bet tas nav infekciozs process. Tas ir atkarīgs no cilvēka individuālās reakcijas. Un šādas blaknes ir lielai daļai cilvēku neatkarīgi no tā, kas tā ir par vakcīnu," skaidro imunoloģe Inese Mihailova.
Intereses pēc šo vakcīnas instrukciju LTV raidījums salīdzināja ar vienas no gripas vakcīnas "Influvac Tetra" instrukcijā minētajām blakusparādībām. Abām vakcīnām nelielas atšķirības ir, bet tūlītējas reakcijas ir diezgan līdzīgas.
Tiesa, ar "Pfizer"/ "BioNTech" vakcīnu tiek saistīti divi gadījumi Lielbritānijā, kur cilvēki pēc vakcinēšanās piedzīvoja anafilaksi jeb spēcīgu alerģisku reakciju.
"Lielbritānijas regulators jau laicīgi ziņoja. Tas ir ļoti būtiski, ka ir šādi signāli. Kaut vai mēs vēl neesam pateikuši, ka tur ir cēloņsakarība, ir būtiski [faktus] ātri, nekavējoties darīt zināmus, un to darīja arī Lielbritānija. Protams, viņi vēl joprojām ir izmeklēšanā. Bet tas, ko no pašreizējiem datiem mēs zinām, ka tie ir bijuši divi cilvēki, kam fonā jau ir nopietnas alerģiskas [reakcijas]. Un "nopietns" – tās ir nevis pumpas un nieze, bet tiešām nopietnas, dzīvībai bīstamas alerģijas. Tiem cilvēkiem tad ir jāizsver risks un ieguvums," skaidro Zavadska.
Šādas reakcija ir risks ne tikai Covid-19 vakcīnai, bet arī gripas vakcīnas lietošanas instrukcijā ir iekļauts brīdinājums: "Tāpat kā ievadot citas injicējamās vakcīnas, jāuzrauga pacients un jābūt gatavībā sniegt atbilstošu ārstēšanu, jo pēc vakcīnas ievadīšanas retos gadījumos var parādīties anafilaktiskas reakcijas."
Taču nevar izslēgt, ka vakcīna tomēr var "izspēlēt" kādas neizpētītas reakcijas, jo atšķirībā no gripas vakcīnas instrukcijas Covid-19 vakcīnai šobrīd tā ir daudz tukšāka. Piemēram, gripas vakcīnu drīkst uzņemt grūtnieces, bet Covid-19 vakcīnas instrukcijā norādīts – tā apsverama vien tad, ja sagaidāmie ieguvumi lielāki par riskiem. Gripas vakcīna arī skaidri pasaka, ka to nedrīkst lietot, ja ir alerģija, piemēram, pret olām un vairākiem citiem produktiem un vielām, bet Covid-19 vakcīna par alerģijām tik smalki neko nesaka un aicina konsultēties ar ārstu.
Šādi specifisku grupu pētījumi Covid-19 vakcīnai vēl tikai priekšā.
Cik ilgu un noturīgu imunitāti rada vakcīnas?
Testējam dabisko imunitāti
Vispirms ir būtiski saprast, cik ilga imunitāte cilvēkam veidojas pēc dabiski pārslimota Covid-19. Novērots – jo mazāka bijusi vīrusa saņemtā deva un vieglāk noritējusi saslimšana, jo mazāk organismā izveidojušās antivielas, tādējādi arī lielāka varbūtība jau drīz saslimt atkārtoti. Bet, ja vīrusa deva bijusi lielāka un saslimšana smagāka, imunitāte ir ilgāka.
Piemēram, zinātniskajā žurnālā "Nature Microbiology" publicēti britu zinātnieku pētījuma secinājumi: "dažiem indivīdiem SARS-CoV-2 infekcija rada tikai pārejošu neitralizējošu antivielu reakciju, kas ātri samazinās". Turklāt tiem, kam slimības gaita bijusi gana viegla, antivielas nav bijušas nosakāmas jau 50 dienas pēc izslimošanas.
Intereses pēc arī "Aizliegtais paņēmiens" mēģina noteikt antivielu līmeni vairākiem cilvēkiem, kas slimojuši ar Covid-19. Šos testus veica decembra vidū un otrajā pusē "Gulbja laboratorijā", testa cena – aptuveni 20 eiro. Testā nosaka Anti-Sars-Covid-IgG rādītāju, ko izsaka koeficientā: ja tas ir mazāks par 0,8, tad specifisko antivielu nav, bet, ja lielāks par 1,1, tad antivielas ir.
"Aizliegtais paņēmiens" testēja četrus cilvēkus:
- 24 gadus veca jauniete ar Covid-19 slimoja marta beigās, slimības gaita nebija smaga, bet slimojusi diezgan ilgi – 46 dienas. Viņai antivielu koeficients ir 2,00; nepilnus divus mēnešus pēc inficēšanās tas bija 3,80.
- 53 gadus vecs vīrietis ar Covid-19 slimoja oktobra sākumā, pārslimoja viegli. Divus mēnešus pēc slimošanas antivielu koeficients ir 1,18.
- 41 gadu veca sieviete, kura slimoja oktobra vidū un kurai bija vairāki simptomi, bet pati slimības gaitu raksturo kā vieglu. Viņai divus mēnešus vēlāk antivielu koeficients ir 4,38.
- 47 gadus veca sievietei, kura Covid-19 izslimojusi decembra sākumā, saslimšana noritēja vidēji nopietni. Divas nedēļas vēlāk viņai antivielu testā koeficients ir 7,32.
Kādu imunitāti rada vakcīnas?
"Pfizer"/"BioNTech" atzīst, ka imunitāte pēc vakcinācijas ir jautājums, ko turpina pētīt: "Nosakot imunitātes ilgumu pēc imunizācijas, būs jāvēro liels skaits cilvēku, kuri ir vakcinēti ar efektīvu vakcīnu, lai redzētu, vai viņu Covid-19 saslimšanas rādītāji sāks palielināties, paejot ilgākam imunizācijas laikam."
Tas nozīmē – pagaidām īsti nekas nav zināms, jo, no vienas puses, zinātnieki laboratorijās spēj izmērīt vakcīnu radīto antivielu daudzumu, bet, no otras puses, patlaban nav skaidras sakarības, cik daudz vakcīnas radīto antivielu garantē nesaslimšanu. Lai šo formulu atrastu, vajag laiku.
To atzīst arī Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis: "Mums ne viss vēl ir zināms, ne viss ir publicēts. (..) Iespējams, aizsardzība varētu būt augstāka nekā pēc vīrusu infekcijas reālās pārslimošanas. Bet to mēs vēl īsti pateikt, protams, nevaram."
Vai vakcinētie cilvēki var vai nevar aplipināt ar vīrusu citus? Šis būtiskais jautājums pašlaik ir bez atbildes.
Saskaņā ar pētījumiem vakcīnas ir iedarbīgas uz paša vakcinētā cilvēka nesaslimšanu, bet nav izslēgts, ka brīdī, kad vakcinētais cilvēks ir saskāries ar vīrusu, viņš to gana svaigu vēl var uzšķaudīt virsū kādam citam.
Tāpēc pašreizējās veselības jomas instrukcijas nosaka, ka arī vakcinētājiem cilvēkiem ir un būs jānēsā sejas maskas vietās, kur to nosaka ierobežojumi.
"Visos klīniskajos pētījumos primārais mērķis ir bijis saprast, cik lielā mērā, cik efektīvas vakcīnas dod nāves novēršanu, smagas gaitas novēršanu – tas ir pats svarīgākais. Un pēc tam mēs skatāmies uz infekcijas pārnešanas ietekmi," skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Līdz ar to ar pāris vai trim desmitiem tūkstošu vakcinēto uz Latvijas tuvu diviem miljoniem iedzīvotāju situācija būtiski un drīz var arī neuzlaboties. Ir jāvakcinē pēc iespējas vairāk cilvēku, cerot, ka imunitāte tomēr kādu laiku turēsies. Un jāvakcinē it sevišķi tās riska grupas, kam slimības gaita ir paredzama smagāka un kas piepilda slimnīcas. To paredz Latvijā izstrādātais vakcinācijas plāns.
Kādas vakcīnas plāno pirkt Latvija?
Latvija, rezervējot vakcīnas kopējā Eiropas Savienības iepirkumā, lielāko kārti ir uzlikusi uz "AstraZeneca" vakcīnām. Ar tām Latvija ir paredzējusi vakcinēt gandrīz 650 tūkstošus cilvēku. Taču ar šo vakcīnu apstiprināšanu tik raiti neiet.
Savukārt Latvijas iepirkums no "Pfizer"/"BioNTech", kuras vakcīna jau ir apritē un uzrāda arī augstu iedarbīgumu, ir krietni vien pieticīgāks. Sākotnēji Latvijai ir 97 tūkstoši devu, ar kurām pietiek vien 48 tūkstošiem cilvēku, bet tad palūgti vēl 100 tūkstoši devu.
Tikmēr Igaunija "Pfizer"/"BioNTech" jau bija rezervējusi apmēram sešas reizes vairāk jeb 600 tūkstošu devu un tagad palūgusi vēl 50 tūkstošu devu.
"Viss notika secīgi. Pirmkārt, noslēdza ar ražotāju "AstraZeneca" līgumu. Pienāca kārta arī "Pfizer", ar ko, protams, arī tika papildus noslēgts vienošanās līgums. Un, aprēķinot visus tos skaitļus, cik mēs iepriekš esam citiem pasūtījuši, tik liels apjoms nebija vairs vajadzīgs, lai novakcinētu [plānoto] mērķi – 800 tūkstoš personas. Līdz ar to tas skaits ir tāds, ka mēs pasūtījām 97 500 [devas]. Protams, kad šos pasūtījumus taisīja, nebija mūsu rīcībā informācijas, kurš reģistrēsies ātrāk," skaidro Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Ainārs Lācbergs.
KONTEKSTS:
Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai. Veselības ministrijā informēja, ka vakcīna "Comirnaty" klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās 44 000 cilvēku, sevi pierādījusi kā drošu iespēju pasargāt no simptomātiskas saslimšanas ar vīrusu.
ES dalībvalstis, tostarp Latvija, 26. decembrī saņēma pirmās uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" kopīgi radītās Covid-19 vakcīnas devas.
