Kā Covid-19 pandēmijas sekas ietekmēs Latvijas sabiedrības veselību?

Ar Covid-19 izplatības ierobežošanu vien krīze veselības aprūpes jomā nebeigsies – pandēmijai būs ilgas un smagas sekas un ietekme uz sabiedrības veselību. Pēc tam, kad šā brīža vilnis būs pierimis, slimnīcās ieradīsies tie, kuri savu veselības problēmu risināšanu ir bijuši spiesti atlikt Covid-19 pacientu pieplūduma dēļ, bet daļa cilvēku pēc Covid-19 pārslimošanas saskarsies ar grūti pieejamiem rehabilitācijas pakalpojumiem. 

Novembra sākumā Covid-19 pacienti tiek ārstēti vairāk nekā 30 slimnīcās, kur tiem izbrīvētas un no jauna izveidotas kopumā vairāk nekā 2000 gultas. Tas darīts uz plānveida pacientu rēķina – tie ir cilvēki, kuru kaites nav dzīvībai bīstamas un progresē lēni, bet kuras ikdienā var sagādāt ievērojamas fiziskas un emocionālas ciešanas.  

Kādas sekas Covid-19 pandēmija atstās uz Latvijas sabiedrības veselību?Zane Ārmane

Rīdziniece Ance Tarvida ziņu par to, ka atcelta plānotā bariatrijas operācija, saņēma 25. oktobrī – trīs dienas pirms noliktā datuma. „Tā kā šī operācija ir atcelta, tad visi mani iepriekšējie pūliņi, tajā skaitā  šīs veselības pārbaudes,  ir „pa reni”, jo man būs atkal jātērē kārtējie 500 eiro veselības pārbaudēm. Un šis emocionālais trieciens cilvēku ar kompulsīvo ēšanu pamet zem riteņa, zem emocionāla spiediena, kas liek atgriezties pie ļoti, ļoti nelāgiem ieradumiem iepriekš,” atzina Tarvida. 

Daļa pacientu savas operācijas atceļ paši, jo bažījas par iespējām izdzīvot, ja pēc smagas operācijas saslims ar Covid-19. Piemēram, rīdziniece Dana stāstīja, ka viņas vīram, kuram šobrīd ir tikai 37 gadi, janvārī nejauši atklāta nopietna, iedzimta sirdskaite. Šovasar ķirurgs ieteicis lieki nevilcināties un veikt valsts apmaksātu sirds operāciju, uz kuru rinda pienākusi oktobra vidū, kad saslimstība ar Covid-19 katru dienu sasniedza arvien jaunus antirekordus.  

„Mēs vienkārši pasēdējām, parunājām un sapratām, kas tas ir ļoti liels risks, jo operācijā tomēr krūškurvis tiek atvērts viss pilnībā un cilvēks pēc tam divas nedēļas guļ intensīvajā terapijā, un imūnsistēma, protams, ir vienkārši kritiski zema. Ar visu to, ka vakcinējāmies jau aprīlī, tikko tas bija iespējams, mēs saprotam, ka vakcīna 100% nepasargā. Ja slimnīcā ir ļoti daudz Covid-19 slimnieku, iespēja noķert slimību ir vēl lielāka, tāpēc izlēmām lieki neriskēt,” stāstīja Dana. Slimnīcā šādu lēmumu atzina par pareizu, bet nākamā drošā iespēja veikt šo operāciju varētu pienākt tikai kaut kad pavasarī. 

Arī Danas ģimenē šis nav viegls laiks: „Es, godīgi sakot, jūtos vīlusies sabiedrībā kopumā. Mums paziņu loks ir tāds, kur visi ir diezgan atbildīgi, ievēro noteikumus, un tad izrādās, ka mūsu valstī ir tik daudz cilvēku, kam ir nospļauties, kuriem  ir ieslēdzies tāds piecgadnieka sindroms – es, man, es pāri visam –, bet nedomā par tiem cilvēkiem, kas tiešām ir ar hroniskām slimībām un kurus vajag aizsargāt primāri, un kuriem ir vajadzīga palīdzība. Jā, diezgan skumji.” 

Palīdzība kļūst grūtāk pieejama un novēlota

Pirmais, pie kā vēršas cilvēks, kuru piemeklē veselības problēmas, ir ģimenes ārsts, taču pandēmijas laikā šis pirmais palīgs visās likstās vairs nav tik viegli sasniedzams. Darba apjoms Covid-19 laikā ir dubultojies un pat trīskāršojies, atzina Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.  Paralēli ierastajiem pienākumiem ģimenes ārstiem jātiek galā ar pacientu profilaktiskajām apskatēm, vakcinēšanu pret Covid-19 un gripu, jāapzvana un jākonsultē pacienti, kuri saslimuši ar Covid-19 vai kļuvuši par kontaktpersonām. E-veselība strādā tik fragmentāri, ka bieži ziņas par kontaktpersonām ģimenes ārstu sasniedz pat ar divu trīs dienu nobīdi.

Lai izvairītos no infekcijas uzliesmojumiem, Covid-19 pacientus ģimenes ārsts visbiežāk konsultē attālināti. Ja kļūst slikti, mudina saukt neatliekamo palīdzību, kas izvērtē situāciju un izlemj, vai vest cilvēku uz slimnīcu. Nereti tas notiek tad, kad pacienta stāvoklis jau ir smags. 

Covid-19 pacientiem ilga un dārga ārstēšanās, talkā nāk studenti

Gultu izmaksas*

  • Pirmā līmeņa IT gulta: nodrošina pacienta vispārējā stāvokļa stabilizāciju un īstermiņa vieglas orgānu disfunkcijas korekciju. Izmaksas: 8500 – 17 342 eiro
  • Otrā līmeņa IT gulta: nodrošina pacienta viena vai divu orgānu nepietiekamas funkcijas atbalstu vai aizvietošanu. Izmaksas: 30 000 – 40 612 eiro.
  • Trešā līmeņa IT gulta: nodrošina pacienta kompleksu un visaptverošu terapiju, lai nodrošinātu orgānu funkciju atbalstu vai aizvietošanu. Izmaksas: 100 000 – 180 608 eiro.

 

Ārstēšanas izmaksas**

  • Pacients ar vidēju slimības gaitu stacionārā ārstējas vidēji 10 dienas, viņa ārstēšana izmaksā kopumā 1543 eiro.
  • Pacients ar smagu slimības gaitu stacionārā ārstējas vidēji 14-15 dienas,  un viņa ārstēšanas izmaksas ir 4146 eiro.
  • Ja ārstu konsīlijs pacientam papildus nozīmē tādus specifiskus medikamentus kā  Remdesivir, vai monoklonālās antivielas, ārstēšanās izmaksas pieaug vēl par vidēji 2000. 
  • Salīdzinājumam - vienas vakcīnas cena ir no nepilniem diviem (1,78) līdz 26iem eiro par vienu devu.

*RAKUS informācija

** VM informācija

Infektoloģijas centra vadītāja, profesore Baiba Rozentāle norādīja, ka Covid-19 pacienti slimnīcas palātā uz dzīvības un nāves robežas var pavadīt ilgu laiku, pat divus, trīs mēnešus, un tas izmaksā ļoti dārgi. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) sniegtā informācija liecina, ka intensīvās terapijas gultas atkarībā no to funkcijām izmaksā no 8500 līdz pat 180 000 eiro. 

Veselības ministrijas (VM) apkopotie dati rāda, ka pacients ar vidēju slimības gaitu stacionārā ārstējas vidēji 10 dienas, viņa ārstēšana izmaksā kopumā 1543 eiro, bet ar smagu slimības gaitu slimnīcā jāpavada vismaz divas nedēļas un ārstēšanas izmaksas pārsniedz 4000 eiro.

No smagas slimības gaitas pasargāt var Covid-19 vakcīnas, kuru cena atkarībā no ražotāja ir no 1,78 līdz 26,21 eiro par vienu devu.

Patlaban lielākā problēma nozarē ir mediķu trūkums. Slimnīcām papildus piesaistīti ap 760 rezidentu un vairāk nekā 1800 medicīnas studentu, kuri ir spiesti pagarināt savus studiju plānus. Vienlaikus algu kāpums Covid-19 pacientu aprūpē iesaistītajam medicīnas personālam licis celt algas visā nozarē, lai darbiniekus noturētu. „Veselības centru apvienības” vadītāja Stella Lapiņa atzīmēja, ka darbinieku algas nācies teju dubultot.  

Covid-19 slimnieku vilnim sekos ielaisto kaišu vilnis

Nacionālā veselības dienesta dati par aizvadīto gadu liecina, ka plānveida stacionāro pakalpojumu ierobežošana pērn visvairāk skārusi dažāda veida endoprotezēšanas operāciju, hronisko pacientu aprūpes, plānveida īslaicīgās ķirurģijas un kardioloģijas pakalpojumus. Ievērojams kritums redzams kopumā vairāk nekā 20 dažādās plānveida stacionāro pakalpojumu programmās. Daļa atlikto pacientu gaida savu nākamo iespēju, citi meklē iespējas pakalpojumus saņemt par maksu privātajās klīnikās. 

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati rāda tendenci, ka Covid-19 pirmajā vilnī pērn pavasarī cilvēki pie ārstiem devās retāk, taču iekavēto ar uzviju centās atgūt vasarā un rudenī.

Šogad redzams, ka cilvēku tēriņi par pakalpojumiem privātajās veselības iestādēs un poliklīnikās gada pirmajos trīs ceturkšņos strauji pieauguši – veselības apdrošināšanas atlīdzības šogad pieaugušas par 15%. 

 „Šobrīd lielāks pieprasījums ir pēc diagnostikas, kompjūtertomogrāfijas, bet tas saistīts ar Covid-19 pacientiem, kuri pārslimojuši un kuriem nepieciešama diagnostika,” norādīja Lapiņa. 

Līdzīgi kā aizvadītajā vasarā, sagaidāms, ka Covid-19 slimnieku vilnim sekos vilnis ar tiem pacientiem, kuru kaites pa šo laiku jau ir ielaistas. „Atliktās operācijas gan saistībā ar gūžu endoprotezēšanām, gan acu operācijas, sirds slimības – es domāju, ka tas viss nākotnē atsauksies uz cilvēku veselību un hronisku slimību paasinājumiem. Un tas, ka pacienti jau primāri pie ģimenes ārsta nenāk tik bieži uz skrīningiem, kuru laikā mēs varētu atklāt onkoloģiskās slimības agrīni, tas jau ļoti smagi atsauksies uz nākotni, uz mūsu pacientu veselību,” uzsvēra Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Kozlovska. 

Rehabilitācijas pakalpojumi kļūs pieprasītāki, bet ne vieglāk pieejami

Apdrošinātāji uzrāda vēl kādu tendenci – strauji audzis pieprasījums arī pēc rehabilitācijas, un tuvākajā nākotnē tas augs vēl, jo daudziem, kuri imunitāti pret Covid-19 ieguvuši caur slimnīcas apmeklējumu, pēc tam vēl ilgi jārisina iegūtās veselības problēmas. Un arī tas nebūs ne vienkārši, ne lēti. 

„Šo tendenci mēs ļoti labi jūtam, ka cilvēki, kas izslimojuši Covid, iet rehabilitēties uz privātajām klīnikām un privātajām poliklīnikām. Tur pilnīgi noteikti ir pieaugums un pēc šī rudens viļņa noteikti būs vēl vairāk. Valsts pusē ir rindas, uz rehabilitāciju ir pailgi jāgaida, jo cilvēku, gribētāju ir daudz. Sanatoriju mums nav tik daudz, līdz ar to es pieļauju, ka tas spilventiņš ir stipri par mazu tiem 100 cilvēkiem dienā,” sacīja Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins. 

Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā par galveno izeju no pandēmijas tiek uzskatīta iedzīvotāju vakcinācija. Slimība vissmagāk skar tieši vecākus cilvēkus – no vairāk nekā 1500 stacionētajiem Covid-19 pacientiem teju 90% ir vecāki par 50 gadiem. Kaut arī sabiedrībā kopumā vakcinēto iedzīvotāju skaits pieaug, tieši senioru vidū vakcinācijas līmenis joprojām ir zems un pieaug gausi.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt