Covid-19 vakcīnās nav embriju šūnu

Sociālajos medijos ik pa laikam izskan, ka daļa cilvēku atteiksies vakcinēties pret Covid-19 tāpēc, ka vakcīnu sastāvā esot izmantotas abortētu embriju šūnas. Ar vakcīnu tapšanas procesu saistītie ētiskie apsvērumi raisījuši diskusiju arī katoļu baznīcas pārstāvju vidū – arī tāpēc, ka Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks aicinājis vakcinēties. Taču apgalvojumi par embriju šūnu izmantošanu ir maldinoši.

"Re:Check" pārbauda mediķu piemaksas, vakcīnas un Kremļa propaganduAnnija Petrova

Eiropas Savienībā līdz šim apstiprināto "Pfizer"/"BioNtech" un "Moderna" vakcīnu izgatavošanā embriju šūnas nav izmantotas. Savukārt, veidojot "AstraZeneca" vakcīnu, kas vēl gaida saskaņošanu, izmantotas Nīderlandē pagājušā gadsimta 70. gados no viena embrija iegūtas šūnas, kas vēlāk pavairotas laboratoriski. Taču arī šajā gadījumā tās izmantotas tikai vakcīnas izstrādes procesā, nevis atrodamas to sastāvā.

Sociālajā medijā "Facebook" popularitāti guvis kāds ieraksts, kurā atspoguļoti atšķirīgi viedokļi Katoļu baznīcas pārstāvju vidū. Tā autors raksta par kardināla Jāņa Pujata un citu baznīcas pārstāvju kritiku, kas vērsta pret “Romas pāvesta Franciska liberālo politisko darbību”. Rakstīts arī par pāvesta aicinājumu vakcinēties, kā arī citu baznīcas pārstāvju, tajā skaitā Pujata parakstītu deklarāciju pret vakcinēšanos. 

Facebook ierakstu par diskusijām Romas katoļu baznīcā saistībā ar vakcinēšanos pret Covid-19 kāds lietotājs publicēja 9. janvārī. Ar šo ierakstu dalījās 1200 cilvēku.

Viedokļu sadursme baznīcā un kritika par pāvesta nostāju atsevišķos jautājumos atbilst patiesībai. Taču ierakstā cita starpā teikts: 

“Viens gan ir skaidrs, ka šodien pieejamās potes iztrādē tika izmantota abortēto bērnu ģenētiskā informācija caur šūnu klonēšanu.”

Līdz ''Facebook'' ieraksta publicēšanas brīdim Latvijā bija pieejama tikai ražotāju "Pfizer"/"BioNTech" vakcīna pret Covid-19 ar nosaukumu "Comirnaty". Jau pēc konkrētā ieraksta tapšanas, 12. janvārī, Latvijai piegādāja arī kompānijas "Moderna" vakcīnas. Taču abas šīs vakcīnas veidotas pēc inovatīvas metodes un ir matrices RNS jeb mRNS vakcīnas. Tās sintezētas mākslīgi, un cilvēku šūnas to izgatavošanā nav izmantotas. To sarunā ar "Re:Check" apstiprina arī Zāļu valsts aģentūras (ZVA) Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska: “"Moderna" un "Pfizer"/"BioNTech" noteikti neizmanto nekādas šūnu līnijas, jo tās sintētiski veido šo molekulu, mRNS ziņnesi.”

Kā izstrādāta "AstraZeneca" vakcīna? 

Kompānijas "AstraZeneca" un Oksfordas Universitātes vakcīna Eiropas Savienībā (ES) šobrīd nav apstiprināta un līdz ar to nav pieejama arī Latvijā. Eiropas Zāļu aģentūra 12. janvārī saņēma pieteikumu tās reģistrācijai un slēdzienu par tās reģistrāciju plāno sniegt 29. janvārī. Salīdzinot ar jau apstiprinātajām vakcīnām pret Covid-19, "AstraZeneca" gadījumā izstrādē izmantota atšķirīga un arī tradicionālāka metode. To skaidroja arī LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens". Šī metode izmantota arī, piemēram, Krievijas veidotajā vakcīnā "Sputnik V".

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš sarunā ar "Re:Check" skaidro, ka "AstraZeneca" vakcīna ir vīruss. Lai to izveidotu, ir vajadzīga šūna. “Šādā šūnā tiek ievadīti konkrēti vīrusu producējošie materiāli, arī Covid vakcīnas ģenētiskie elementi, un mēģenē, kur aug šūnas, visi elementi kombinējas tādā veidā, ka šūnā uzaug šis vīruss,” stāsta Kloviņš. Pēc tam izveidojies vīruss tiek savākts un izmantots vakcīnai.

Arī Poplavska no ZVA skaidro, ka jebkura vīrusa audzēšanai un pavairošanai vakcīnas vajadzībām ir vajadzīgas šūnu līnijas. Konkrētā šūnu līnija, kuru vakcīnas izstrādē izmantoja "AstraZeneca", pirmreizēji tiešām iegūta no embrija šūnām. Tas notika 1970. gados, “bet tas bija viens embrijs Nīderlandes laboratorijā, kur šīs šūnas ieguva, un tālāk jau tās pavairo laboratorijas apstākļos”. Tātad šajā gadījumā pirmreizēji tiešām paņemtas šūnas no embrija, bet mūsdienās izmantotas kopš tā laika daudzkārt laboratoriskos apstākļos pavairotās šūnas.

"AstraZeneca" vakcīnas izstrāde nav izņēmums

“Praktiski neviens medikaments, ko mēs lietojam mūsdienās, nebūtu ticis izstrādāts, ja nebūtu veikti pētījumi šūnās,” saka Kloviņš. Šī metode palīdzot aizstāt eksperimentus ar dzīvniekiem un arī pētījumus, iesaistot cilvēkus, “lai mēs varam pētīt to mēģenē, nevis kaut kādos dzīvos organismos”. Lielākā daļa pētniecībai izmantoto šūnu iegūtas pagājušajā gadsimtā, pēc tam pavairotas un izmantotas zinātnē, skaidro Kloviņš. No ētiskā viedokļa svarīgākais bijis, lai šūnas iegūšana nekādā gadījumā nenodarītu ļaunumu nevienam cilvēkam, norāda Kloviņš. Tāpēc visbiežāk šūnas iegūtas no izoperētiem audzējiem vai citiem legāli iegūtiem cilvēku audiem, konkrētajā gadījumā no abortētā materiāla. Kloviņš piebilst, ka "AstraZeneca" vakcīnas izstrādei izvēlējās standartizētu šūnu kultūru, kas pētīta jau miljoniem reižu.

"Facebook" ieraksta autors atsaucas arī uz Daugavpils Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes priestera Dmitrija Artjomova video "Facebook", kurā viņš iztirzā atsevišķu baznīcas pārstāvju deklarāciju pret vakcinēšanos. Video saturu ''Facebook'' ieraksta autors gan neapskata. Taču tajā priesteris līdzīgi skaidro šūnu līniju veidošanu, proti, norāda, ka tagad izmantotās šūnas ir kādreiz izņemto šūnu kopijas. Priesteris skaidro, ka aborti veikti ne jau vakcīnu dēļ, un tie diemžēl būtu notikuši jebkurā gadījumā. Savukārt zinātnieki šajā gadījumā izmantojuši iespēju.

"Facebook" ieraksta autors arī raksta par deklarācijā minētiem iemesliem nevakcinēties:

“Kā galvenais iemesls tiek minēts abortēto bērnu šūnu esamība potēs.”

Nav tiesa, ka vakcīnas satur abortēto bērnu šūnas. Lai gan "AstraZeneca" un Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādē izmantotas šūnu līnijas, kas sākotnēji iegūtas no embrija šūnām, vakcīnas pirms izmantošanas tiek attīrītas. To uzsver arī ZVA speciāliste Poplavska: “Pati vakcīna nesatur nekādas šūnas, šūnu kultūras vai šūnu līnijas, kur tika audzēti vai pavairoti šie vīrusi. Tātad vakcīnas ir attīrītas. No tāda viedokļa nevajadzētu būt pamata nekādām bažām.”

Ieraksta autors uz "Re:Check" nosūtīto vēstuli ar jautājumiem ''Facebook'' neatbildēja.

Iepriekš maldinoša vai nepatiesa informācija par vakcīnu izstrādes gaitu un tajā it kā esošajām embriju šūnām izplatījusies arī citās valstīs. Nepatiesos apgalvojumus atspēkojuši tādi mediji kā "Reuters""AP""Snopes""FactCheckNI""VoxUkraine".

Arhibīskaps Stankevičs aicina klausīt pāvestam

Romas katoļu baznīcā izskanējuši atšķirīgi viedokļi saistībā ar vakcināciju pret Covid-19. Taču janvārī Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks mudināja vakcinēties, norādot, ka no ētiskā skatu punkta visiem jāvakcinējas. Viņš arī teica, ka tas ir ētisks pienākums, jo no tā ir atkarīga sava un citu cilvēku veselība un dzīvība.

Arī Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps, metropolīts Zbigņevs Stankevičs ar sava sekretāra, priestera Aivara Līča starpniecību "Re:Check" pauda atbalstu vakcinācijai: “Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs aicina vakcinācijas pret Covid jautājumā paklausīt pāvestam un arī Vatikāna norādījumiem.”

Decembra beigās arī Latvijas Bīskapu konference vēstīja par to, ka vakcīna pret Covid-19 ir “morāliski pieņemama”. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt