Par šādiem grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" Ministru kabinets vienojās ārkārtas sēdē ceturtdien, 2. aprīlī. Gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.
Tādējādi, turpinoties apstākļiem, kuru dēļ ir izsludināta ārkārtējā situācija, Ministru kabinetam būtu tiesības pagarināt ārkārtējo situāciju vairākas reizes, neizsludinot jaunu ārkārtējo situāciju. Katrs pagarinājums drīkstēs būt ne ilgāks par trim mēnešiem.
Pagarinot termiņu - neatkarīgi no pagarinājumu skaita - visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas nodrošināšanai, būtu spēkā uz visu ārkārtējās situācijas laiku. Attiecīgie lēmumi 24 stundu laikā tiek paziņoti Saeimas Prezidijam. Savukārt Saeimai ir tiesības noraidīt valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.
"Tie trīs mēneši, kas ir izskanējuši – tas ir maksimāli likumā atļautais termiņš, bet tas nav tas, par ko mēs šobrīd runājam. Mēs valdības aprindās skatāmies uz to, kas mums būtu jādara, lai pasargātu sabiedrības veselību kopumā, un attiecīgi jaunnedēļ mēs skatīsim jautājumu par iespējamu pagarinājumu. [..] Visus mērus, kurus mēs pieņemam, vai tas būtu uz pulcēšanās ierobežojumiem, uz zināmiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, tas viss ir vērsts, lai pasargātu cilvēku veselību un faktiski, lai pasargātu cilvēku dzīvības," sacīja Kariņš.
Jautājumu par to, vai pagarināt ārkārtējo situāciju, valdība plāno skatīt nākamnedēļ.
“Galvenie apstākļi ir epidemioloģiski. Ieklausīsimies ekspertos un pieņemsim lēmumus, balstoties uz viņu ieteikumiem,” pēc valdības sēdes sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Attiecībā uz Covid-19 krīzi Kariņš norādīja uz vēl četriem valdības pieņemtajiem lēmumiem 2. aprīlī:
- Pilnveidots operatīvās vadības centra darbs. Tam noteiktas pilnvaras organizēt centralizēti iepirkumus aizsarglīdzekļu iegādei. Šajā darbā iesaistīsies arī Nacionālie bruņotie spēki.
“Šo lēmumu mēs pieņēmām, lai pēc iespējas atbalstītu vietējos ražotājus. Kur tas ir iespējams, kur specifikācijas atbilstošas, mēs iegādāsimies Latvijā ražotus aizsarglīdzekļus,” sacīja Kariņš.
- Papildināts dīkstāves reglaments, ļaujot pieteikties atbalstam mazāk nekā pirms gada dibinātiem uzņēmumiem un uzņēmumiem ar nodokļu parādu līdz 1000 eiro.
- Valsts galvoto studiju un studējošā kredītu atmaksu varēs atlikt līdz 6 mēnešiem.
- Valdība noteikusi iespējas atbrīvot uzņēmējus no nomas maksas ārkārtējās situācijas laikā.
Tāpat valdība ceturtdien vienojās par to, ka ārkārtējās situācijas laikā komercmediji drīkstēs pārraidīt ne tikai ar krīzi saistīto sabiedrisko mediju saturu, bet arī saturu attiecībā uz Lieldienu svētkiem. Konkrētus lēmumus pieņems Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 ierobežošanai valdība sākotnēji izsludināja līdz 14. aprīlim. Cīņai ar vīrusu noteica aizvien stingrākus ierobežojumus, mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimeni.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.
Līdz 2. aprīlim Latvijā ar Covid-19 saslimušo skaits sasniedzis 458. No tiem 32 pacienti stacionēti, tai skaitā 29 ar vidēju slimības gaitu, trīs ar smagu slimības gaitu.
