Sadaļas Sadaļas

Valdība atbalsta vienreizēju 200 eiro pabalstu pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti (precizēta)

Valdība ceturtdien apstiprināja vienreizēju pabalstu pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Precizējums

Pabalstu 200 eiro apmērā saņems arī invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, kuri kļūdaini iepriekš nebija iekļauti ziņā.

Pabalstu 200 eiro apmērā saņems Latvijā deklarētas personas, kurasi no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām saņem:

  • vecuma pensiju;
  • invaliditātes pensiju;
  • apgādnieka zaudējuma pensiju;
  • atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;
  • atlīdzību par darbspēju zaudējumu;
  • valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Papildu 200 eiro vienreizējs pabalsts tiks izmaksāts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmējiem. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji ir cilvēki, kurām pabalsts piešķirts, balstoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Finansējums pabalstiem paredzēts 112,5 miljonu eiro apmērā, vēl 37 752 eiro būs nepieciešami IT risinājumiem saistībā ar pabalstu izmaksu. Naudu piešķirs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Labklājības ministrijā informēja, ka vienreizējā pabalsta izmaksai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem tiks novirzīti 3,8 miljoni eiro, savukārt pensiju, atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem – 108,7 miljoni eiro.

Plānots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienreizējo pabalstu visām likumprojektā noteiktajām mērķa grupām bez papildu personas iesnieguma izmaksās 2021. gada aprīlī un piegādās pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu. 

Tiem, kuri vienlaikus saņem vairākus pakalpojumus, piemēram, vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, piešķirs vienu 200 eiro vienreizējo pabalstu. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem papildu vienreizējais pabalsts 200 eiro apmērā tiks izmaksāts neatkarīgi no tā, ka par bērnu piešķirts vienreizējais atbalsts 500 eiro apmērā vai personai kā valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam piešķirts 200 eiro vienreizējais pabalsts. 

Gadījumos, kad pensija, atlīdzība vai pabalsts piešķirts laikā no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, VSAA bez papildu iesnieguma saņemšanas vienreizējo pabalstu izmaksās 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu. 

No vienreizējā pabalsta netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī to neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegtās informācijas, 2021. gada janvārī Latvijā dzīvojoši ir:

  • 511,9 tūkstoši pensiju saņēmēji (no tiem vecuma pensiju saņēmēji – 431,3 tūkstoši, invaliditātes pensiju saņēmēji – 73 tūkstoši),
  • atlīdzību saņēmēji – 9,8 tūkstoši,
  • valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji – 21,8 tūkstoši,
  • bērna īpašas kopšanas pabalsta saņēmēji – 2,6 tūkstoši,
  • pilngadīgas personas ar invaliditāti, kuras saņem īpašas kopšanas pabalstu, – 16,2 tūkstoši.

Gala lēmums par pabalstu izmaksu vēl būs jāpieņem Saeimai.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ("Par cilvēcīgu Latviju"/ "KPV LV" frakcija) norādīja, ka pensionāriem ienākumi pandēmijā nav samazinājušies, taču Covid-19 krīze tos ietekmē tik un tā: “Sākoties pandēmijai, ir ierobežota veselības pakalpojuma pieejamība, plānveida operācijas, radušies papildu izdevumi saistībā ar medikamentu un individuālo aizsardzības līdzekļu iegādāti. Pie tam ir ierobežotas iespējas piestrādāt. Ja seniori varēja piestrādāt par auklītēm vai veikt uzkopšanas pakalpojumus, tad šobrīd tādu iespēju principā nav.”

Tikmēr Fiskālās disciplīnas padome (FID) aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu un  finansiālo atbalstu novirzīt tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ir cietuši Covid-19 krīzē.

“Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs. Šāda precīzi mērķēta pieeja atbalsta sniegšanā palīdzēs mazināt krīzes radīto slogu un noturēt valsts parādu saprātīgā līmenī,” paziņojumā medijiem norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Padome kopumā pozitīvi vērtē valdības darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu izveidošanas. Tomēr pēdējo nedēļu notikumi un retorika liecinot, ka

valdībai draud iespēja krist otrā galējībā – neadekvāti palielināt atbalsta apjomu, it sevišķi grupām, kas nav cietušas no Covid-19 krīzes, norādīja FID.

Piemēram, būvniecības nozare esot viena no vismazāk cietušajām šajā krīzē, un pārmērīgs atbalsts tai būšot ne tikai nelietderīgs, bet arī palielina inflācijas draudus nozarē. Atbalstam jābūt labi mērķētam un selektīvam, tā izveide ir jābalsta uz ekonomiskiem un sociāliem, nevis politiskiem apsvērumiem. Padome uzskata, ka pašreizējā situācijā būtu vēlams nepieļaut valsts parādu lielāku par 50% no IKP.

Padomes vērtējumā atbalsta pasākumu ietekmi uz 2021. gada budžetu ir 1,4 miljardu eiro apmērā. Plānoto, bet vēl neapstiprināto atbalsta pasākumu ietekme uz valsts budžeta bilanci 2021. gadā varētu būt 1,7 līdz 2 miljardu eiro apmērā. Pie šāda apjoma atbalsta valsts parāds 2021.gada beigās varētu sasniegt 50,8% no IKP, bet budžeta deficīts - 9,4%.

Padome arī uzsvēra, ka darbaspēka trūkums plašā profesiju amplitūdā būs viens no ekonomikas attīstību traucējošiem aspektiem jau vidējā termiņā. Šī iemesla dēļ FID aicina valdību nepagarināt bezdarba pabalstu termiņus un apjomus. Palielināts atbalsts ir pieļaujams tuvākajos mēnešos – līdz Covid-19 otrā uzliesmojuma beigām.

KONTEKSTS:

Jau iepriekš valdība akceptēja un Saeima apstiprināja vienreizēja 500 eiro pabalsta izmaksu par katru bērnu. Pabalsts tiks izmaksāts par kopumā 364 097 bērniem un šim mērķim tiks tērēti 182 miljoni eiro.

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.

Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt