Par Rīgas mēru ievēlēts Oļegs Burovs

Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja amatā ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)).

Oļegs Burovs

dzimis 1960.gada 5.augustā
precējies; dzīves vieta - Rīga

Izglītība:
1986. - Rīgas 4. medicīnas skola, feldšers
1994. - Sociālās Ekonomikas institūta Darba un sociālo attiecību akadēmija, darba ekonomika un socioloģija
Karjera:
1998. - Akcizēto preču pārvaldes priekšsēdētāja Leonarda Teņa palīgs
1998.1.- iecelts par SIA "House of Prince" valsts pilnvarnieku
2001.-2003.10. Rīgas domes Īpašuma departamenta īpašuma pārvaldes priekšnieks
2007.8.- Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora pienākumu izpildītājs
2008.4.7.- atkāpies no Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora pienākumu izpildītāja amata
2008.8.19.- atgriezies Rīgas domes Īpašuma departamentā kā direktora vietnieks, kas atbildēs par būvniecības jautājumiem
2008.12.- iecelts par AS "Ceļu pārvalde" padomes priekšsēdētāja vietnieku
2009.11.- atcelts no AS "Ceļu pārvalde" padomes
2010.8.- iecelts par Rīgas domes Īpašuma departamenta direktoru
2013.6. -  kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no partiju apvienības "Saskaņas centrs", "Gods kalpot Rīgai" saraksta; ievēlēts
2013.6. -  nolicis Rīgas domes deputāta pilnvaras, lai turpinātu darbu Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora amatā
2017.6. - kandidējis Rīgas domes vēlēšanās "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Partija "Gods kalpot Rīgai" sarakstā, ievēlēts
2017.6. - atstājis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora amatu, lai turpinātu darbu kā Rīgas domes deputāts
2018.12. - kļuvis par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku amatu atstājušā Andra Amerika vietā
2018.1. - atstājis AS "Rīgas starptautiskā autoosta" padomes locekļa amatu
2019.4. - kļuvis par Rīgas mēra pienākumu izpildītāju no amata atstādinātā Nila Ušakova vietā
2019.5. - atstājis Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju no amatu sakarā ar Daiņa Turlā ievēlēšanu par Rīgas mēru.
Politiskā un sabiedriskā darbība:
2004.3.- paziņojis par aiziešanu no partijas "Latvijas ceļš"
uz 2017.4. - Partija "Gods kalpot Rīgai", valdes loceklis.

(Avots: LETA)

Par Burovu nobalsoja 35 no 56 klātesošajiem Rīgas domniekiem.  Par Burovu nobalsoja 11 "Gods kalpot Rīgai" deputāti, četri "Neatkarīgo deputātu frakcijas" pārstāvji, trīs deputātu bloka "Rīgai!" biedri, kā arī 17 "Saskaņas" deputāti.

Par opozīcijas kandidāt Viesturu Zepu (“Latvijas attīstībai!”) nobalsoja 12 domnieki - 8  no "Latvijas attīstībai" un 4 no Nacionālās apvienības.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Četri "Vienotības" un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Pēc ievēlēšanas Burovs pateicās tiem, kas balsoja par viņu, un arī tiem, kas balsoja par Zepu, un arī Viesturam Zepam.

Burovs arī pateicās savai partijai un tās priekšsēdētājam Andrim Amerikam, “partneriem un draugiem “Saskaņai” un tās priekšsēdētājam Nilam Ušakovam”, bet uzsvēra, ka mērs “nav vienas partijas vai bloka līderis, viņš pārstāv visu pašvaldību, visu rīdzinieku intereses”.

Burovs apsolīja būt vairākās lietās politiski neitrāls, un viens no viņa pienākumiem būs meklēt kompromisus.

Burovs arī solīja strādāt, lai padarītu Rīgu par tādu pilsētu, ar kuru mēs varam, lepoties.

Burovs sola sadarboties ar opozīciju un cīnīties ar korupciju:

Burovs pirms sēdes, uzrunājot deputātus, norādīja, ka galvenie domes darbi būs saistīti ar gatavošanos nākamā gada budžetam un "Rīgas satiksmes" problēmu risināšana. Burovs arī solīja neveidot sienu starp pozīciju un opozīciju.

Sēde sākās pulksten 13.00, un Burovu iztaujāja gan par ielu sakārtošanu, gan bērnudārzu rindu mazināšanu, “Rīgas satiksmes” problēmām, iekšpagalmu sakārtošanas programmu, parku un publiskās infrastruktūras bēdīgo stāvokli. Burovs skaidroja, ka visas problēmas uzreiz atrisināt nevar, jo budžeta iespējas ir ierobežotas, un aicināja visiem kopā strādāt pie nākamā gada budžeta, un solīja, ka šis process būs caurspīdīgs.

Burovam arī jautāja par dalību 9. maija pasākumā pie Uzvaras pieminekļa, uz ko viņš norādīja, ka viņam primāri ir saimnieciskie jautājumi, un viņš nedomā, ka uz šo pasākumu jādodas oficiāli no Rīgas domes, bet tas, ko cilvēki dara neoficiāli, ir viņu personīgie jautājumi. Viņš arī piekrīt, ka pie Uzvaras pieminekļa būtu jābūt informatīvām plāksnēm par okupāciju, bet pats viņš ir pret pieminekļa demontāžu.

Burovs arī pastāstīja, ka līdzšinējā mēra Nila Ušakova kaķi Kuzja un Muris, kuri dzīvoja mēra kabineta, dosies līdzi Ušakovam, jo Burovs kaķus nevar paturēt, jo viņam ir alerģija.  

Burovu domnieki iztaujāja ar pārtraukumiem līdz aptuveni pulksten 18:45.

Burova vienīgais konkurents uz mēra krēslu bija «Latvijas attīstībai» frakcijas līderis Viesturs Zeps. Viņam atbalstu solījja savas partijas biedri un Nacionālā apvienība. Zeps uzrunā izteicās, ka Rīgu redz kā modernu metropoli, kurā cilvēkiem patīk mācīties, strādāt, dzīvot un atpūsties. Zeps norādīja, ka Rīgā ir daudz sadrupušu ielu, bet daļai rīdzinieku rudens būs jāsagaida bez siltā ūdens.

Zepam jautāja par cīņu ar korupciju, un viņš ievēlēšanas gadījumā solīja uzreiz sazināties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, vienoties par pārbaudēm domes struktūrās. Viņš arī stāstīja, ka bērnudārzu rindu problēmu varētu risināt, novirzot šo funkciju vairāk privātajiem dārziņiem, savukārt valodas jautājumā bērnudārzos pieturēsies pie Izglītības ministrijas politikas.

Zepu deputāti gan iztaujāja vien aptuveni 10 minūtes.

Pēc iztaujāšanas deputāti vēl aptuveni pusotru stundu veltīja debatēm, skaidrojot savu nostāju un izvēli atbalstīt vai neatbalstīt kandidātus.

Pirmdien, 19. augustā, partijas "Saskaņa" un GKR rada kompromisu un parakstīja koalīcijas līgumu, pēc abu frakciju kopsēdes paziņoja partiju pārstāvji. Līdz ar to par GKR mēra amata kandidātu Oļegu Burovu pirmdien kopumā solīja balsot 35 deputāti - 11 GKR un 17 "Saskaņas" deputāti, kā arī četri "Neatkarīgo deputātu frakcijas" un trīs deputātu bloka "Rīgai!" pārstāvji.

Savukārt Rīgas domes opozīcijas partijas "Vienotība" un Jaunā konservatīvā partija stingri iestājās par ārkārtas vēlēšanām, uz kurām ceļš pavērtos, ja Rīga pie mēra netiks līdz otrdienas pusnaktij, kad apritēs divi mēneši bez priekšsēdētāja.

Nākamā domes sēde plānota plkst.10.00. 

 Nākamajā sēdē dome lems par vicemēra ievēlēšanu. Iepriekš ar “Saskaņu” panākta vienošanās, ka šajā amatā ievēlēs “Saskaņas” frakcijas vadītāju Annu Vladovu, par izmaiņām Rīgas pārstāvniecībā brīvostas valdē un kā arī par Rīgas pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu Rīgas mēra vietniekiem.

KONTEKSTS:

Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru tika ievēlēts GKR politiķis Dainis Turlais. Taču pēc viņa ievēlēšanas no "Saskaņas" frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un "Saskaņas" un GKR koalīcija domē zaudēja vairākumu. 20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti