Ministrs Pūce rosina Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) nolēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.

ĪSUMĀ:

Pūce rosina sākt Rīgas domes atlaišanas procedūruJānis Kincis

Pēc bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) atstādināšanas Rīgas domē valda politiska nestabilitāte. Tomēr iemesls domes atlaišanas rosināšanai ir nevis tas, ka deputāti nespētu pieņemt lēmumus, bet gan juceklis atkritumu apsaimniekošanā.

Septembra sākumā Konkurences padome apturēja domes plānu atkritumu apsaimniekošanas biznesu galvaspilsētā nodot vienam uzņēmumam “Tīrīga”. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzsvēra – iepriekšējo atkritumu izvedēju līgumi ar iedzīvotājiem ir beigušies, un pilsētai draud noslīkšana atkritumos. Tāpēc valdība izsludināja ārkārtas situāciju līdz 11. decembrim. Tomēr šonedēļ termiņu nācies pagarināt, jo ministrijā uzskata, ka dome risinājumu nav atradusi.

Ministrija apgalvo - Rīgas dome neveica nekādas darbības trīs mēnešu laikā, kamēr izsludināta ārkārtējā situācija, lai izvēlētos atbilstošus atkritumu apsaimniekotājus. Taču trīs mēneši esot bijis pietiekošs laiks – pārliecināts Pūce: "Tas, uz ko mēs cerējām šajā periodā, ka šajos trīs mēnešos Rīgas pašvaldība organizēs normālu likumā paredzētu iepirkuma procedūru, atlasīs atkritumu apsaimniekotājus, dos iespēju iedzīvotājiem noslēgt līgumus. Mēs patiešām speciāli konsultējāmies, vai tas laiks ir pietiekams, un atbilde ir, ka laiks ir pietiekams, lai to izdarītu. Protams, ar pieņēmumu, ka pirms tam divus mēnešus nepavada iekšējos koalīcijas strīdos, vai labāk ir trīs vai četras atkritumu apsaimniekošanas zonas."

VARAM konstatēja, ka Rīgas domē vairākkārtēji un sistemātiski izdarīti pārkāpumi, un par to domes priekšsēdētājam prasīja paskaidrojumus, kas ministrijā ir izvērtēti. Pēdējā no Rīgas domes vēstulēm esot skaidrots, kāpēc nav jāgroza attiecīgi noteikumi atkritumu apsaimniekošanā. Ministrija tam nepiekrīt. VARAM konstatēja, ka Rīgas dome nav veikusi efektīvas darbības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanu.

Izvērtējot pārkāpumus, VARAM secināja, ka ir pamats rosināt Rīgas domes atlaišanu. “Jo citā veidā nav iespējams nodrošināt, ka Rīgas domes darbībā šādi pārkāpumi netiktu atkārtoti un domes darbība tiktu īstenota atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ministrijas ierēdņi ir secinājuši, ka Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā ir arī neatbilstoša vietējās sabiedrības interesēm un veicina sabiedrība neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā,” sacīja Pūce.

Tāpēc VARAM sagatavoja likumprojektu Rīgas domes atlaišanai, un tas tiks izsūtīts saskaņošanai ar Finanšu un Tieslietu ministrijām, lai pēc tam iesniegtu izskatīšanai valdībā.

Lemjot par domes atlaišanas rosinājumu, izšķiršanās esot bijusi par to, vai pārkāpuma raksturs un pašvaldības attieksme bija tāda, kas ļauj secināt, ka dome nemainīs savu darbības veidu. Politiķis pauda, ka līdz ar šādu lēmumu nejūtas gandarīts. Pēc viņa vārdiem, domes atlaišana ir ārkārtējs lēmums situācijās, kur citas metodes nav iedarbojušās.

Iecerēts, ka Rīgas domē divarpus mēnešus darbosies pagaidu administrācija, un pašvaldības ārkārtas vēlēšanas notiks 2020. gada 29. februārī. 

Likums par pašvaldībām nosaka:

  • Dome var atlaist ar Saeimas apstiprinātu likumu.
  • Likumprojektu par domes atlaišanu iesniedz valdība.

Saeima var atlaist domi, ja tā:

  • atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, MK noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus;
  • atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē;
  • divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas;
  • nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita.

Pūce skaidroja, ka pagaidu administrācija nav padota ministrijai, bet to ieceļ Saeima. Saskaņā ar likumu pagaidu administrācijas pilnvarās ir gan apstiprināt pašvaldības budžetu, gan pieņemt citus lēmumus. Ministrs plāno likumprojektā norādīt iespējamos pagaidu administrācijas locekļus. Viņš vēl nenosauca konkrētus cilvēkus, tomēr pieļāva, ka šim darbam nāksies piesaistīt darbiniekus ne tikai no VARAM, bet arī citām ministrijām.

Kāda ir atlaišanas procedūra? 

Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars intervijā LTV skaidroja procedūru domes atlaišanai – ministra rosinājums ir pirmais solis, pēc kura par jautājumu jālemj valdībai un Saeimai, kura to var skatīt gan kā standarta likumprojektu, gan steidzamības kārtā. Ministra rosinājumu par domes atlaišanu pārsūdzēt nevar, bet Satversmes tiesā iespējams apstrīdēt Saeimas pieņemtu likumu. Tas gan neatturēs domes atlaišanu – visticamāk, jautājums tiktu izlemts jau pēc ārkārtas vēlēšanām.

KONTEKSTS:

Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs. Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru un novembrī pārveidot koalīcijas aprises un tādējādi saglabāt savu amatu.

Tikmēr ministrs Juris Pūce paziņoja, ka apsvērs Rīgas domes atlaišanu, ja tā nesakārtos atkritumu savākšanu. Burovs solīja situāciju atrisināt, tomēr decembra sākumā ar valdības un Saeimas lēmumiem pagarināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā Rīgā.

Laikā, kad VARAM tika vērtēta iespēja rosināt Rīgas domes atlaišanu, izskanēja iecere Rīgā ārkārtas vēlēšanu gadījumā domei ļaut strādāt līdz 2025. gadam. Attiecīgos grozījumus decembra sākumā vienojās skatīt Saeimā. 

    Vēlēšanu rezultāti

    Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

    Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

    Provizoriskais mandātu sadalījums

    Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

    Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

    18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
    12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
    10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
    7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
    5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
    4 vietas Jaunā konservatīvā partija
    4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti