ĪSUMĀ:
- Pēc ieceres atlaist Rīgas domi labējās partijas runāja par kopīgu startu vēlēšanās.
- Taču tagad apņēmība par kopīgu sarakstu izgaisusi.
- JKP līderis norāda uz domstarpībām un partijas patstāvību.
- Neoficiāli izskan bažas: partiju pārstāvji aģitēs pret konkurentiem sarakstā.
- NA līderis Dzintars: Ticami, ka partijas startēs atsevišķi.
- “Vienotība” vēlas apvienot spēkus, bet gatava arī atsevišķam startam.
- Tuvu līdz kopīgam sarakstam nonākuši “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie”.
- “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” mēra amata kandidāts - Staķis no AP.
Brīdī, kad izskanēja paziņojums par Rīgas domes atlaišanu, labējās partijas pauda apņēmību veidot vienu kopīgu sarakstu, lai atgūtu Rīgas atslēgas no desmit gadus pie varas esošās “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai”. Taču tagad apņēmība par kopīgu sarakstu izgaisusi.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns norādīja, ka “mēs esam neatkarīga partija, un pēdējo dienu notikumi liecina, ka mums atšķiras viedokļi par to, kā ir jāpārvalda valsts, cik svarīgi ir tiesiskie lēmumi”.
Tieši konservatīvo nostājas dēļ arī pārējās partijas sākušas strādāt katra pie sava saraksta veidošanas.
Neoficiāli gan viens no iemesliem, kāpēc izjukusi vēlme startēt ar kopīgi sarakstu, ir bažas, ka partiju pārstāvji vēlēšanu listē aģitētu svītrot konkurentu partiju kandidātus.
Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars atzina, ka ir ticams scenārijs, ka katra partija startēs ar atsevišķu sarakstu.
“Vienotības” līderis Rīgas domē Vilnis Ķirsis gan joprojām uzskata, “ka labāk ir apvienot spēkus, bet jebkurā gadījumā esam gatavi startēt gan kopā, gan atsevišķi”.
Pavisam tuvu līdz kopīgam sarakstam nonākuši “Attīstībai/Par!” (AP) un “Progresīvie”, un šonedēļ plānots vienošanos arī noslēgt. Kopīgajā sarakstā būtu abu partiju nosaukumi, un mēra amata kandidāts būs Mārtiņš Staķis no “Attīstībai/Par!”.
Staķis norādīja, ka šīs ir īpašas vēlēšanas un svarīgi ir apvienoties, “jo sadalītāki mēs būsim, jo grūtāk būs mainīt varu Rīgā”.
“Progresīvo” saraksta līderis Mārtiņš Kossovičs savukārt sacīja, ka “mums jābūt līdzvērtīgiem partneriem, esam panākuši par nosaukumu vienošanos, un arī mūsu kandidātiem jābūt līdzvērtīgiem”.
Kuluāros jau izskanējuši arī pārējo iespējamo sarakstu līderu vārdi. Tā piemēram, konservatīvie varētu mēra amatam pieteikt Juri Jurašu, “Vienotība” - Ķirsi, Nacionālā apvienība - Ansi Pūpolu.
KONTEKSTS:
2019. gada nogalē Saeimas vairākums pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas. Iepriekš attiecīgo likumprojektu bija iecerēts izskatīt 16. janvārī, bet tas ir pārcelts uz 13. februāri.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā.
Taču februāra sākumā Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)) iepriekš vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi var atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Pēc trīs nenotikušām sēdēm ministrs Juris Pūce rosinās papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.