Aculiecinieks

Aculiecinieks. Pandēmijas mācībstunda

Aculiecinieks

Aculiecinieks. Autopsija COVID-19

Aculiecinieks - Viesnīcnieka ikdiena

Uzņēmējs un bitenieks: Laiks ir sūrs, bet labi, ka ir bites

"Ir labi, ka var aiziet pie bitēm. Norīt kādu kamolu, kas kaklā sakāpis, un strādāt tālāk," atzīst uzņēmējs un bitenieks Valdis Janovs. Viņam bites nav naudas pelnīšanas veids. Tas ir viens no viņa hobijiem. Viņš ir uzņēmējs, kuram pieder neliela viesnīca Āgenskalnā, taču šobrīd no 14 numuriņiem aizņemti tikai trīs.

"Viss ir apstājies, tūristu nav. Pārorientējamies uz vietējo tirgu. Viesnīca, tā ir ienākumu pozīcija. Bija līdz Covid krīzei. Tagad mums visiem ir viss ciet, bet mēs turamies uz dzīvokļiem. Mums ir īres dzīvokļi. Pamatā studentiem. Mazi dzīvoklīši, un īrnieki vēl joprojām ir. Cerams, ka spēs maksāt, un tad uz tā rēķina mēs arī pašlaik izdzīvojam. Viesnīcā ir burtiski pāris viesi. Uz Stradiņiem, jo mēs esam blakus Stradiņa slimnīcai, atbrauc un vēl kāds pārītis vai vēl kāds viesis. Bet pašreiz viesnīca ir tukša un skumīga," stāsta Janovs, atklājot, ka ir medicīnas studenti no ārzemēm, kuri palikuši, ir arī repatrianti, kas apmetas viesnīcā.

"Ārzemju tūristu nav vispār. Vietējo tūristu arī nav. Pāris cilvēki, un tas, ka esam maziņi un spējam ar to mazumiņu kaut kā iztikt, un tas, ka mums ir mazliet diversificēts tas uzņēmums, un nav tikai viesnīca, bet ir arī šie dzīvokļi, tas palīdz izdzīvot. Un tad, protams, bites. Mums ir bites uz jumta," turpina uzņēmējs.

Tā kā nav klientu, ko apkalpot, nācās atlaist daļu darbinieku.

"Mums vairs nav istabeņu, gandrīz nav administratoru. Esam samazinājuši šīs štata vienības. Samazinājuši darba laiku. Paši gandrīz vai dzīvojam pa viesnīcu... Domāju, ka rēķinus mēs nomaksāsim un algas samaksāsim tiem, kas ir kodols, un vienkārši pielāgosimies. Pastāvēs, kas pārmainīsies. Lielās viesnīcas apkārt mums Āgenskalnā aizvērušās. Viņām lielas izmaksas, mēs esam mazāki, varbūt tas mūs glābj," skaidro Janovs.

Valdis Janovs viesnīcu atvēra pirms pieciem gadiem. Ņēma kredītu. Viss gāja gludi, līdz Covid-19 sērga visu nobremzēja.

"Mani vecāki bija arī izcili riteņbraucēji. Ilmārs un Daina Janovi. Viņu sporta riteņi bija kā dekors viesnīcā pie sienas. Tagad viesnīca savu darbību maina, mēs neesam tik šiki un nav tajā viesu tik daudz, un tāpēc riteņus arī ņemam nost un liekam noliktavā visas vērtīgās lietas," stāsta Janovs.

Lai mazinātu krīzes sekas, valdība nolēma maksāt dīkstāves pabalstus uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem. VID dīkstāves pabalstos jau izmaksājis vairāk nekā četrus miljonus eiro. Tos saņēmuši gandrīz 20 tūkstoši strādājošo. Vidējais pabalsta apmērs – 258 eiro. Visvairāk iesniegumu – 40% – par dīkstāves pabalstu saņemts tieši no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

"Viņi mums ir tā kā plāksteris uz durtas brūces. Ir jauki, ka viņi to dara... Un bijām patīkami pārsteigti, ka VID ieskaitīja pāris simtus PVN pārmaksas, neprasot... Visu cieņu šādai rīcībai, bet to lielo zaudējumu [pārvarēt] viņi nevar palīdzēt. Es pieļauju, ka viņiem ir lielie rūpju bērni, kā "airBaltic", par kuriem viņiem galva sāpēs daudz vairāk nekā par mums, mazajiem. Bet mēs paši esam savas laimes kalēji. Paši pielāgosimies," optimistisks ir uzņēmējs.

Kamēr Finanšu ministrijā stāsta, ka bankas apturējušas uzņēmumiem kredītu pamatsummas atmaksu 270 miljonu eiro apmērā, viesnīcnieks brīdina - viņa pieredze liecina, ka patiesībā nemaz nav tik labi, kā izklausās.

"No bankas puses mūsu gadījumā tas piedāvājums izskanējis uz trīs mēnešiem atlikt pamatsummas maksājumu. Jāmaksā tikai procenti. Bet,

kad tu iedziļinies tālāk šajā piedāvājumā, tad viņš ir kā siers peļu slazdā patiesībā.

Jo nāk visādi papildu nosacījumi, kā, piemēram, ir nepieciešams taisīt vērtējumu. Un tas ir 600 eiro komerciālam objektam. Tad, ja tu vēlies ilgāku šo atlikto maksājumu, nevis trīs mēnešus, un mēs zinām, ka pa trīs mēnešiem nekas nevar sakārtoties, tad tas jau vairs nav nekāds bezmaksas pasākums, bet tā ir maksa par līguma grozījumiem, par izskatīšanu. Un tas jau ir tikai sākums interesantākām stāstam – jo, kas tad tajā vērtējumā būs šinī tirgus situācijā? Gan jau viņš nebūs nekāds spožais, un tad banka prasīs papildu nodrošinājumus. Kas atkal nav nepieciešams. Rezultātā tev it kā sola, ka palīdzēs un nāks pretī, bet patiesībā tā nav. Tie ir tikai izdevumi, un šeit atkal mēs atgriežamies pie riska vadības. Tas nav nekas noderīgs vai labs. Tieši otrādi, patiesībā tie ir tikai papildu riski un izdevumi," skaidro Janovs. "Jūs uzrakstāt iesniegumu, raksta bankai visādus paskaidrojumus un prognozes, kuras jūs šinī situācijā radāt pilnīgi no nekā. Tērējat tam laiku, tad atkal tērējat laiku un maksājat naudu par vērtējumu. Tad viņi izskata. Tad viņi konstatē, ka situācija pamainījusies un papildus pieprasa ķīlas, piemēram, vai galvojumus, nu, cita veida nodrošinājumu. Neko neatšķiras no 2008. gada. Nekādas pretimnākšanas es tur nesaskatu."

"Mēs uzrakstījām bankai, ka mēs turpināsim vienkārši maksāt, kā ir, un turpināsim savas saistības pildīt. Savilksim jostas un darīsim to, kas jādara," piebilst uzņēmējs.

Viņa pieredze liecina - nolikt biznesu atpakaļ uz sliedēm un iekustināt valsts ekonomiku diez vai izdosies ātri.

"Viesnīcu nozarē tie varētu būt divi gadi. Tas vīruss varētu beigties kaut vai rīt. Ekonomiskās izmaiņas, kas notikušas, tās nav iespējams tik ātri salabot, un tūrisma nozare un viesnīcu bizness neatdzīvosies. Arī visa ekonomika tik smagu triecienu dabūjusi. Tā ir jaunā realitāte," uzskata Janovs. "Ceļošanas paradumi mainās. Mēs esam atkarīgi no visas pasaules, ne tikai no Latvijas notikumiem. Lidosta slēgta. Kamēr viss ieies vecās sliedēs... To nevar mēneša laikā. Esam pasaules daļa. Visi pasākumi atcelti, ekonomiskais efekts uz patērētāju maciņiem ir liels. Tūrists padomās, pirms braukt atvaļinājumā vai maksāt kredītmaksājumu, kas viņam iekavēts."

Pirms kļuva par viesnīcnieku, Valdis Janovs vairāk nekā 10 gadus darbojās finanšu jomā - apdrošināšanā. Iegūtās zināšanas noder, arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē lasot lekcijas par riska vadību, taču no apdrošināšanas Janovs aizgāja, jo, kā pats saka, piesātinājies.

"Tās finanšu tabulas ir lieliska lieta, un tad kaut ko gribējās vairāk dvēseliska, varbūt atgriezties arī pie šīm saknēm, kas ir restaurācija, un šeit var izveidot kaut ko taustāmu, un viesnīca arī tika no nulles uzbūvēta. Un viss interjers ir tāds lolojums un paša bērns. Ir prieks to gan pašam skatīt, gan viesiem, kad viņi bija šeit apmetušies un tos komentārus lasīt. Ir tiešām gandarījums, un plus vēl pats varu kaut ko pieremontēt. Plus vēl tās bites uz jumta. Un tās ir tāds dvēseles piepildījums, ne tikai maka piepildījums," skaidro Janovs.

Biškopībai Valdis Janovs pievērsās pirms trīs gadiem.

"Dikti patika. Bija vienkārši - aizbraucu uz laukiem, ieraudzīju bites. Super nodarbe. Sāku darboties, un padodas. Patīk. Baudu to procesu. Tur nav nekāda cita izskaidrojuma. Tīrs prieks," saka Janovs.

Viņš nodarbojas ar tā saukto urbāno biškopību, kad dravas tiek izvietotas uz pilsētas jumtiem. Bites strādā arī uz viņa viesnīcas.

"Tagad ir daudz vairāk laika pievērsties bitēm. Paplašināšu saimes. Ir plāns izveidot jaunu urbāno dravu. Ir arī korporatīvie klienti, kuri vēlas, lai viņiem izvieto bites. Tā kā ir, ko darīt," stāsta Janovs, atzīstot, ka diezin vai ar medu pelnīs, taču medus būs dāvanām, draugiem un radiem. 

"Var arī uztaisīt pētījumu. Uzrakstīt kādu zinātnisko rakstu. Mana fakultāte būs priecīga. Tās ir tās pievienotās vērtības, ko gūst," spriež Janovs. "Tā puspajokam - viņas mani vēl glābj. Pie friziera aizgāju un samainīju friziera pakalpojumu pret medus burciņu. Nogrieza man matus par burciņu medus. Stikliniece Līga man saplaisājušo logu arī nomainīja pret medus burku. Mēs atgriežamies atpakaļ pie bartera un naturālās saimniecības. Tas strādā. Un visiem prieks arī."

"Bite nekad nepadodas. Bitei arī ļoti daudz dažādu vīsusu un kaitēkļu, ērcīšu. Un visādu kreņķu. Bet viņa vienkārši strādā neatkarīgi no laika apstākļiem, slimībām. Un tāpat mums cilvēkiem, manuprāt, - nedrīkst padoties. Vienkārši jāstrādā un jāiet uz priekšu," uzmundrina Janovs.

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti