41 bēglis no Ukrainas par savām jaunajām mājām tagad sauc Latvijas Samariešu apvienību. Daži no bēgļiem ieradušies tikai pirms dažām dienām, bet visiem ir liela interese uzzināt, kā Latvijā svin Lieldienas. Lai arī olas tiek krāsotas arī Ukrainā, Latvijā ir vairāki jauni svētku svinēšanas pārsteigumi.
Bēglis no Ukrainas Sergejs Ļaļins teica: "Mums nav olu ripināšanas un mums nav Lieldienu zaķa. Mums ir viena kopīga tradīcija, mēs arī rīkojam olu kaujas."
Tikmēr Angelīna atzina: "Man ļoti patika olu ripināšana. Esmu laikam slikti mācījusies fiziku, ka nesaprotu, kā tās olas var tik tālu aizripot."
Sergejs ar sievu šodien aktīvi iesaistījās rotaļās. Viņi Latvijā ieradušies no Sumiem.
Tā kā dzīvojuši ārpus pilsētas, pašu māja vēl nav nopostīta.
"24. februārī, piecos no rīta bija dzirdami sprādzieni un pārlidoja lidmašīnas. Nesapratām, kas notiek. Ieslēdzām ziņas un uzzinājām, ka sācies karš. Aizgāju uz darbu, bet jau ap 10 priekšnieks teica, ka pilsētas centrālajā ielā stāv tanki."
Vairāki ukraiņi stāsta, ka pie viņiem svētkos vairāk dominē kristīgās tradīcijas.
Irina norādīja: "Ejam uz baznīcu, sveicam viens otru ar vārdiem "Kristus ir augšāmcēlies". Šis pasākums ļoti uzlaboja garastāvokli. Drīz jau būs divi mēneši kopš esmu šeit, bet visu laiku notiek kaut kas interesants, kur jāpiedalās. Man nav pat sanācis pasēdēt un paraudāt. Mūs visu laiku kaut kur aicina."
Katrai saimniecei ir sava recepte, un to var teikt arī par olu krāsošanu.
"Mēs ar otiņām klājam uz olām vasku, tad var uzzīmēt kādu rakstu, kaut ko uzrakstīt, vēlāk olu liek krāsā un tā atkārto vairākas reizes," sacīja bēgle no Ukrainas Natālija.
Dziesmas un dejas šodien mijās. ar smiekliem. Samarieši priecājas, ka varējuši likt kaut uz mirkli aizmirst par kara šausmām.
Latviešu Samariešu apvienības direktors: "Mēs cenšamies palīdzēt cilvēkiem ar traucējumiem, un mēs no pirmās dienas teicām, ja kādam ir kādas grūtības, mēs esam pirmā iestāde, kas dod patvērumu."
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
