Lēmums tika pieņemts ar 86 balsīm par.
Parlamenta deputāti ilgāku laiku iztaujāja veselības ministri Ilzi Viņķeli ("Attīstībai/Par!"), kura stāstīja par aktualitātēm saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Viņķele uzsvēra, ka ir nepieciešams panākt situāciju, kurā Latvija ir brīva no vīrusa, bet tās laikā nav neatgriezeniski nonāvēta tautsaimniecība.
"Šobrīd prognozes par pīķi - inficējušos un saslimušo skaitu - liecina, ka Latvijā tas varētu būt 25. aprīlī. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, mēs varētu būt ļoti labā situācijā, kad Latvijas veselības aprūpes sistēma spēj saslimušos aprūpēt bez dramatiskām izmaiņām slimnīcas darba organizācijā," teica ministre.
Vairāki opozīcijas deputāti veltīja kritiskus vārdus ministres darbam saistībā ar Covid-19 kontrolēšanu sociālās aprūpes namos, kā arī norādīja uz korupcijas riskiem, veicot medicīnas preču iepirkumus.
Ministru kabineta pieņemtais lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu jau ir spēkā. Tomēr bija nepieciešams arī Saeimas lēmums par tā pamatotību. Gadījumā, ja parlaments valdības lēmumu noraidītu, tas zaudētu spēku un ieviestie pasākumi tiktu atcelti.
Ministru kabinets attālinātajā sēdē otrdien, 7. aprīlī, nolēma saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisīto infekciju Covid-19 Latvijā noteikto ārkārtējo situāciju pagarināt vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Tas nozīmē, ka vismaz līdz 12. maijam nevarēs notikt ne publiski, ne privāti pasākumi, kā arī jāturpina ievērot stingrie pulcēšanās ierobežojumi.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, valdība pirms nepilna mēneša nolēma Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju līdz 14. aprīlim, nosakot virkni ierobežojumu un aizliegumu. Līdz ar valdībā 7. aprīlī lemto ārkārtējā situācija Latvijā pagarināta līdz 12. maijam. Šāds lēmums pieņemts pēc konsultācijām ar epidemiologiem.
Ārkārtējās situācijas laikā aizliegti jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās. Ar grozījumiem kā izņēmums noteikta arī kristību ceremoniju noturēšana neatliekamos gadījumos, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.
Tāpat Ministru kabineta lēmums paredz atļaut Eiropas Savienības valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, vienu reizi šķērsot Latvijas teritoriju, lai atgrieztos savā mītnes zemē.
Kā noteikts iepriekš - pirms atgriešanās Latvijas personai rakstiski jāapliecina, ka, ierodoties Latvijā, tā ievēros īpašus piesardzības pasākumus, tai skaitā nodrošinās pašizolāciju. Minētajā apliecinājumā personai jānorāda savs vārds, uzvārds, personas kods, kontakttālrunis saziņai un faktiskās dzīvesvietas adrese, kurā persona ir sasniedzama. Izmaiņas Ministru kabineta rīkojumā paredz, ka gadījumā, ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķiras no pašizolācijas vietas adreses, personai ir pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai.
Izmaiņas arī nosaka, ka prasība par pašizolāciju (mājas karantīnu) darba pienākumu veikšanas laikā, ja personai nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un persona nav atzīta par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonu, neattiecas uz Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pēc darba pienākumu veikšanas Lietuvas un Igaunijas teritorijā atgriežas Latvijā.
Tāpat prasība par pašizolāciju (mājas karantīnu) neattiecas arī uz Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kuri ieceļo darba pienākumu veikšanai Latvijas teritorijā. Taču ārpus darba laika minētajām personām jānodrošina pašizolācija, jānovēro savs veselības stāvoklis (divas reizes dienā - no rīta un vakarā - mērot ķermeņa temperatūru) un jāievēro citas prasības, kas attiecas uz personām, kas ieradušās no ārvalstīm.
Valsts policijai un pašvaldības policijai noteiktas tiesības meklēt personas, kurām ir apstiprināta Covid-19 diagnoze, un personas, kuras Slimību profilakses un kontroles centrs ir noteicis kā Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas, kā arī tiesības minētās personas piespiedu kārtā nogādāt karantīnas vietā vai faktiskajā dzīvesvietā.
KONTEKSTS:
Covid-19 vīruss Latvijā pirmoreiz konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. 3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram diagnosticēta Covid-19 saslimšana. 99 gadus vecās sievietes tiešais nāves iemesls nebija Covid-19, bet gan citas hroniskas saslimšanas.
