Tiesības pielietot spēku
Pamatojot izmaiņu nepieciešamību, Iekšlietu ministrija norādīja uz situāciju uz Polijas–Baltkrievijas robežas, kur mēģinājumu skaits nelegāli šķērsot robežu šogad ir sasniedzis jau 30 000. Katru dienu vismaz 300 personas mēģina nelikumīgi šķērsot šo valsts robežu. Daudzi no šiem mēģinājumiem tiekot veikti, pielietojot fizisku spēku.
Ņemot vērā šo situāciju, Iekšlietu ministrija vēlas precizēt Latvijā izdotu rīkojumu par ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, skaidri paredzot arī NBS un Valsts policijai tiesības galējas nepieciešamības situācijā pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus. Līdz šim tiesības pielietot fizisku šajā situācijā bija Valsts robežsardzei.
Tas attiecas uz situācijām, kad persona, kas mēģina nelikumīgi šķērsot robežu, nepilda prasību nekavējoši atgriezties valstī, no kuras šķērsoja robežu. Šādos gadījumos galējās nepieciešamības situācijā paredzētas pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nodrošinātu prasības izpildi.
5,3 miljoni eiro piemaksām
Tāpat valdība paredzējusi piemaksas Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem, kā arī Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātajiem, kas iesaistīti robežuzraudzības nodrošināšanā.
Zemessargiem par katru uzdevumu izpildes dienu paredzēts dubultā izmaksāt dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju. Savukārt karavīram papildus mēnešalgai būs piemaksa 100% apmērā par laiku, kad karavīrs pildījis rīkojumā noteiktos pasākumus.
Valsts robežsardzes, policijas un Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos tām noteiktās stundas algas likmes apmērā.
Kopumā NBS plāno 3000 karavīru un zemessargu gatavību atbalsta sniegšanai uz robežas. Maksimālie izdevumi, kas var rasties NBS, sniedzot atbalstu Valsts robežsardzei vienu mēnesi, ir 4,3 miljoni eiro.
Savukārt Iekšlietu ministrijas iestādēm papildu nepieciešamais finansējums šajā situācijā ir viens miljons eiro vienam mēnesim. Ar piemaksām saistītos izdevumus segs no šī gada valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Līdzīgi piemaksas īpašos gadījumos piešķirtas arī agrāk, taču ar šo regulējumu kārtība būs papildināta. "Mēs ātri, reaģējot uz šo situāciju, sagatavojām šos grozījumus. Šie apstākļi vēl nav iestājušies, tāpēc lūgtu papildināt, ka kritērijus un piešķiršanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs,” sacīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
